Gatavojoties atteikties no Krievijas gāzes, Latvija sākusi gatavot normatīvo bāzi, lai varētu diversificēt dabasgāzes piegādes ceļus. Šim nolūkam Saeima atvērusi Enerģētikas likumu, kurā paredzēts iestrādāt pienākumu izstrādāt papildu aizsardzības mehānismus dabasgāzes rezervju palielināšanai.
Viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt ar Inčukalna gāzes pazemes krātuvi savienots LNG terminālis Skultē. Likumprojekta nodošanu komisijās atbalstīja pārliecinošs Saeimas vairākums, taču arī koalīcijā pastāv viedoklis, ka koncentrēšanās uz gāzes piegādes ceļu diversifikāciju nav tālredzīga.
Nacionālo apvienību pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka, visai Eiropai novēršoties no gāzes kā galvenā energoresursa, lietderīgāk būtu plānot Baltijas atomelektrostacijas būvēšanu.
Jūs Saeimas debatēs vairākkārt uzsvērāt, ka problēmas nav ar gāzes piegādes ceļiem, bet ar tās avotiem. Tomēr likumprojektu, kas paredz piegādes ceļu diversifikāciju, atbalstījāt. Kāpēc?
Tas likumprojekts tikai uz komisiju aiziet. Mēs mēnesi varēsim iedot visādus sakarīgus priekšlikumus. Tas nav galīgais variants, būs trīs balsojumi. Tajā likumprojektā var valdībai uzdot sākt izstrādāt biotermisko enerģiju, kas mums ir - virs 65 grādiem, tikai 1,5 kilometru dziļumā, vai šķeldas katlumājas pilsētās. Tā ir apkure, problēmas ir ar elektrību - varam taisīt arī atomelektrostaciju. Nebūs taču Skultē tie gāzes bunduļi.
Mēs nākotnē atsakāmies no gāzes, un, ja tā, tad kāpēc mums šo vajag. Lai likumprojektā iestrādā kodolreaktoru vai ko citu.
Pasaule cer, ka Krievijas gāzi varēs aizvietot ar Venecuēlas un Irānas energoresursu. Ņemot vērā, ka arī šīs valstis ir pakļautas sankcijām, cik ilgtspējīgs, jūsuprāt, ir šāds risinājums?
Neesiet naivi. Eiropas patēriņš kopā pārsniedz miljardus kubikmetru gadā. Cik viņi var iegūt, ja noņem blokādi - divus trīs simtus kubu. Reāli tikai divas valstis to var izdarīt - ASV ar savu slānekļa gāzi, kas tagad ir aizliegta, vai arī Krievija, kura būs nobloķēta. Pārējie nevar. Uzskatu, ka šis jautājums Ārlietu ministrijai jāskata Eiropas kontekstā.
Ja Latvija būvē savu LNG termināli, kam vajadzētu uzņemties vai uzticēt šī projekta realizāciju?
Privātie var būvēt visu, ko vēlas, bet tikai bez nodokļu maksātāju naudas. Enerģijas apgāde ir privātā biznesa jautājums. Ar likumu piespiest “Latvenergo” pirkt dārgu gāzi būtu absurds. Domāju, ka šī likumprojekta mērķis ir konkrētu alternatīvu izstrādāšana un atteikšanās no gāzes vispār. Kas un ko būvē, kāda mums darīšana, lai privātie būvē.
