Krievijas okupācijas spēku Ukrainā simbolikas izmantošanu sliecas nekriminalizēt

© Jānis Saliņš/F64

Zaļo un zemnieku savienības iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminalizēt Georga lentīšu un Krievijas okupācijas spēku Ukrainā atpazīšanās zīmju izmantošanu publiskā telpā, izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodoti bez iebildumiem, taču pārliecinoša atbalsta šai iniciatīvai nav.

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un tās atbalstītāju publiskās akcijās izmantoto simboliku, ZZS Saeimā iesniedza grozījumus Krimināllikumā. Deputāti rosina papildināt likuma normu, kas vēršas pret genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu, ar normu, kas vērsta pret šajā pantā “minēto noziegumu īstenotāju, atbalstītāju, iniciatoru lietoto simbolu, tostarp bruņoto spēku un militārās tehnikas apzīmēšanā, izmantošanu publiskā telpā”.

“Ar jaunās tiesību normas tvērumu tiktu atzīts par nepieļaujamu Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietvaros šobrīd izmantoto simbolu lietojums publiskajā telpā, piemēram, Z vai V burta, kā arī “Georga lentes” norādīšana uz automašīnas vai apģērba, paužot atbalstošu nostāju un radot asociācijas ar Krievijas bruņoto spēku militārās tehnikas apzīmējumu,” likumprojekta anotācijā skaidro to parakstījušie deputāti, kas iniciatīvu attiecina arī uz gadījumiem, kad tiktu zaimota Ukrainas valsts simbolika, vai agresīvu pretdarbību attiecībā uz solidaritātes paušanu Ukrainai.

Pašlaik Georga lentīšu izmantošana tiek kontrolēta vien administratīvā kārtā. Par spēkā esošo ierobežojumu pārkāpumu fiziska persona var tikt sodīta ar 350 eiro lielu soda naudu, bet juridiska - līdz 2900 eiro. ZZS rosinātie grozījumi likuma pārkāpējus paredz sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, soda naudu vai ar sabiedriskajiem darbiem.

Atbilstoši parlamentā un demokrātiskajā pasaulē pēdējās nedēļās valdošajam noskaņojumam likumprojekts izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodots bez iebildumiem. Tomēr tas nenozīmē, ka attiecīgās simbolikas izmantošana tiks kriminalizēta.

Piemēram, “Saskaņu” Saeimas Juridiskajā komisijā pārstāvošais Valērijs Agešins neminstinoties atbalsta burtu Z un V izmantošanas attiecīgā kontekstā kriminalizēšanu, taču šaubās par nepieciešamību ar tādu pašu bardzību vērsties pret Georga lentīšu izmantotājiem.

“Tas ir jautājums likumprojekta autoriem, kā viņi to ir domājuši, un visiem ekspertiem, kurus saaicinās rīt [šodien],” atsaucoties uz šodien paredzēto atbildīgās Juridiskās komisijas sēdi, saka V. Agešins un piebilst, ka šis likumprojekts visticamāk tiks nodots arī Krimināltiesību politikas apakškomisijai.

Par Krievijas armijas uzbrukumā Ukrainai izmantotās simbolikas izmantošanas kriminalizācijas nepieciešamību šaubās arī Krimināltiesību politikas apakškomisijā strādājošais Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Iesalnieks. “Man šķiet, ka atbildību vajadzētu paredzēt kā administratīvo sodu. Tā ir pareizā vieta, kur ielikt aizliegumu. Mēs taču neaprakstīsim visus alfabēta burtus, bet tāds vispārīgs termins par agresora lietoto simboliku varētu tikt iekļauts,” saka J. Iesalnieks.

Politiķis skaidro, ka Krimināllikumā šo normu būs sarežģīti iekļaut, jo šādu normu būtu iespējams ļoti plaši interpretēt un policijai un procesa virzītājam prokuratūrā un tiesā būtu sarežģīti nošķirt, kur kāds Z burtu lietojis, mēģinot slavināt Krievijas agresiju vai citu iemeslu dēļ.

Pielīdzināmas normas iekļaušanu administratīvo sodu likumā atbalsta arī apakškomisijā strādājošais “Konservatīvo” deputāts Juris Rancāns. “Šobrīd ir pavisam ārkārtēja ģeopolitiskā situācija pasaulē. Notiek Krievijas aizsākts karš Ukrainā ar milzīgu potenciālu šim konfliktam izplatīties tālāk. Mēs saprotam, ka visi šie Krievijas vēsturiskā naratīva simboli ir daļa no informatīvā kara, kas šobrīd notiek visās frontēs. Šādā ziņā šis likumprojekts izskatās ļoti savlaicīgs un vajadzīgs, bet gribētos dzirdēt ekspertu un speciālistu diskusiju par to,” saka J. Rancāns.

Līdzīga diskusija pašlaik notiek arī Čehijā, kas jau kriminalizējusi verbālu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais