Rīgas domes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra strīdā par galvaspilsētas plānojuma apturēšanu, kurā ministram tiek pārmesta pakļaušanās azartspēļu lobijam, ministrijas politiskais vadītājs atbildību par strīdīgo lēmumu cenšas dalīt ar koalīcijas partneru vadīto Finanšu ministriju.
Jau vēstīts, ka pēc VARAM lēmuma apturēt Rīgas domes pieņemto galvaspilsētas plānojumu pār “Attīstībai/”Par!”” pārstāvošo VARAM ministru Artūru Tomu Plešu gāzās pārmetumi par to, ka viņa vadītā ministrija šādu lēmumu pieņēmusi, ietekmējoties no azartspēļu lobija. Ministra pārstāvēto “Latvijas attīstībai”, kas ir viena no “Attīstībai/”Par!”” veidojošajām partijām, jau ilgstoši saista ar azartspēļu biznesa spēlētājiem, un tiek uzskatīts, ka šis politiskais spēks valsts politikā ir tiešs to interešu aizstāvis. Par to pēc plānojuma apturēšanas atklāti runā gan “Latvijas attīstībai” partneri Rīgas domes koalīcijā, gan “Attīstībai/”Par!”” partneri Saeimas koalīcijā. Tas gan koalīcijas partnerus Saeimā nepamudināja atbalstīt opozīcijas pieprasījumu par A. T. Pleša demisiju.
Trešdien A. T. Plešs bija uzaicināts uz Saeimas Pieprasījumu komisiju, kurā tam bija jāatbild uz opozīcijas jautājumiem par VARAM lēmumu. Pievēršoties apturētā plānojuma sadaļai par azartspēļu organizēšanu Rīgā, kas dokumentā tika atļauta tikai augstākās klases viesnīcās, A. T. Plešs norādīja, ka šajā jautājumā atbildīgā ministrija bijusi “Jaunās Vienotības” pārziņā esošā Finanšu ministrija.
“Atbildīgā ministrija par šo likuma turēšanu un īstenošanu ir Finanšu ministrija. Mēs konsultējāmies ar to, uzdevām jautājumus, kādā veidā piemērojamas jaunās normas, saņēmām atbildi, ka šis ceļš, kādu Rīgas dome iecerējusi, nav atbilstošs tam, kas noteikts Azartspēļu un izložu likumā,”
skaidroja A. T. Plešs un piebilda, ka par to informēta arī Rīgas dome, bet tā ieteikumus nav ņēmusi vērā.
Savukārt komisijas sēdē pieaicinātais “Jauno Vienotību” pārstāvošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis paziņoja, ka VARAM galvaspilsētas plānojuma izstrādāšanas laikā nav brīdinājusi par nepieciešamību veikt izmaiņas dokumentā.
V. Ķirsis norādīja, ka VARAM sarakstē ar iepriekšējā sasaukuma domi 2018. gadā neesot brīdinājusi, ka plāna projektā jāveic kādas izmaiņas.
Vicemērs arī citēja VARAM 2018. gada februāra vēstuli, kur dome lūgta paskaidrot, kāpēc vēsturiskajā centrā tiek saglabāts esošais vēsturiskā centra plānojums. “Man liktos, ka brīdinājums ir tāds: mēs jūs brīdinām, ka šis ir pretlikumīgi - ja netiks nekas darīts, tad mēs neakceptēsim,” uzsverot, ka ministrija nevis brīdināja par nepieciešamību plānojumā veikt labojumus, bet lūdza paskaidrojumus, teica V. Ķirsis.
Savukārt 2021. gada oktobrī ministrija lūgusi izvērtēt iespēju saistošajos noteikumos, ar kuriem tiks apstiprināts Rīgas plānojums, noteikt Rīgas vēsturiskā centra teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu piemērošanas kārtību. Arī šajā vēstulē joprojām nav “neviens vārds, ka mēs jūs brīdinām, ka tiks noraidīts vai kā tamlīdzīgi”, uzsvēra Ķirsis. Arī starpvēlēšanu laikā Rīgas domi vadošās pagaidu administrācijas pārstāvji nav norādījuši un nav brīdinājuši Rīgas domes darbiniekus, ka būs problēmas ar Rīgas teritorijas plānojumu un ka plāns būtu jāmaina.
Tiesa, šķiet, ka Rīgas domes apņēmība vērsties pret VARAM Satversmes tiesā A. T. Pleša nostāju mainījusi un, iespējams, lēmums apturēt plānojumu daļēji tiks atsaukts. Vismaz V. Ķirsis komisijas sēdē uzslavēja ministriju par to, ka pēc lēmuma pieņemšanas tā pierādījusi, ka tomēr ir spējīga uz konstruktīvu dialogu, un pauda, ka neatmet cerības par iespēju situācijai rast risinājumu sarunu ceļā.
Līdzīgu cerību pauda arī Nacionālajai apvienībai piekrītošais komisijas vadītājs Ivars Puga.
“Klausoties runātajā, es neredzu, ka ir vērojamas acīmredzamas nesamierināmas pretrunas. Tā ka es lūgtu atgriezties pie labās gribas vadītām sadarbības sarunām, runāt vēl pirms Satversmes tiesas procesa, un tad varbūt rezultāts varētu apmierināt mūs visus. Neviens nav minējis, ka plāns, ja tas apturēts, ir apturēts uz gadiem, viss atkarīgs no labās gribas,” teica komisijas vadītājs.