Politika

Ar cerību partnerus koalīcijā pārliecināt atsaukt tā dēvēto restitūcijas likumu, ar kuru Latvijas ebreju kopienai paredzēts izmaksāt 40 miljonus eiro, Nacionālā apvienība izmantojusi koalīcijas sadarbības līgumā atrunātās tiesības un panākusi, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā atlikta uz nedēļu. Tā to uztver likumprojekta iniciatori, bet Nacionālā apvienība cer, ka nedēļas laikā spēs panākt, ka likumprojekts no šīs Saeimas sasaukuma darba kārtības vispār tiek izņemts.

Valdībā sākta diskusija par reakciju, ja epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Viens no Veselības ministrijas priekšlikumiem paredz noteikt, ka visu veidu pakalpojumi iekštelpās būtu pieejami tikai vakcinētiem iedzīvotājiem. Izņēmums varētu būt mazie veikaliņi, kuros varētu iekļūt arī ar negatīvu Covid-19 testu.

Mēģinot sniegt palīdzīgu roku pandēmijas vissmagāk skartajām nozarēm, opozīcijā esošie deputāti rosina samazināt tām piemērojamo PVN likmi. Koalīcijas pārstāvji gan nav gatavi šo iniciatīvu atbalstīt, jo uzskata, ka daudz lielāku labumu šīm nozarēm nestu intensīvāka vakcinācija. Turklāt gaisā virmojot idejas par pretēja procesa nepieciešamību – PVN palielināšanu.

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” kodolu veidojošā “Vienotība” savu līderi nemaina. Organizācijas priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts Arvils Ašeradens, kas līderību partijā sola pakāpeniski nodot jaunajai politiķu paaudzei. Savukārt vēstījums, ka priekšvēlēšanu laikā “Jaunā Vienotība” varētu vēlēties apvienoties ar kādu radniecīgu partiju, kļūst aizvien skaidrāks.

Reaģējot uz Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību realizēto sadarbību ar Krievijas Federāciju, rosināts veikt grozījumus likumā par pašvaldībām. Ar grozījumiem iecerēts novērst nepilnības, kas pavēra iespējas realizēt darbības, kas ir pretrunā ar valsts oficiālo ārpolitikas kursu.

Gatavojoties šodienas balsojumam par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu, vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku nav spējuši formulēt vienotu pozīciju. Deputāti brīvi varēs balsot saskaņā ar savām prioritātēm un vīziju par valsts attīstību – atbalstīt eksportspējīgu nozari vai aizvien lielāku uzmanību pasaulē gūstošās rūpes par dzīvniekiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš intervijā TV3 rīta raidījumam “900 sekundes” pauda dažus diskutablus izteikumus un faktiski nodarbojās ar kūdīšanu.

Ar Covid-19 inficēto skaitam pakāpeniski augot, veselības ministrs Daniels Pavļuts valdošās koalīcijas līmenī vēlas atsākt diskusiju par iespēju ieviest vakcinācijas pienākumu – jeb obligāto vakcināciju noteiktu profesiju pārstāvjiem. Pagaidām izskatās, ka Saeimā šai idejai vairākuma atbalsta nav joprojām.

Augusta protestu karstumā partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers solīja šī gada 18. septembrī Daugavas krastmalā izvest smago tehniku tādā apjomā, ka to ne tikai policijai nebūs pa spēkam izgaiņāt, bet kura nonesīšot visu šo Kariņa/Pavļuta kliķi.

Trīs gadu laikā sešu partiju savienību apvienojot vienotā politiskajā organismā, Latvijas Reģionu apvienība ir gatava 13. Saeimas vēlēšanām. Partijas valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kas aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā organizācijas kongresā tika atkārtoti ievēlēts šajā amatā, uzskata, ka apvienība ir laba alternatīva pašlaik pie varas esošajām partijām.

Šī komentāra pirmajā daļā rakstīju, ka, lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad var runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas būvniecība ir noslēgusies, un tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas. Iepriekšējā rakstā raksturojām šo jauno politisko sistēmu, bet šoreiz par šo vēlēšanu galveno uzdevumu (mērķi) un mehānismiem, ar kuru palīdzību šis mērķis tiks sasniegts. Un, protams, par pašiem 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem.

Pašvaldību vēlēšanās Varakļānu un Rēzeknes novadā lielāko atbalstu guvuši tie politiskie spēki, kurus pārstāvēja līdzšinējie pašvaldību vadītāji. Bet lielākā vēlēšanu aktivitāte bija Varakļānos – novadā, par kura pievienošanu Latgalei vai Vidzemei jālemj nākamajiem četriem gadiem.

Lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad varam runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas nesošo konstrukciju būvniecība ir pilnībā pabeigta. Tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas.

Kopš Saeimas kārtības rullis no vēlēšanās pārstāvētā politiskā spēka aizgājušajiem vai izslēgtajiem deputātiem liedz apvienoties un dibināt jaunu frakciju, nevienu reizi vien izskanējusi doma, ka šāds noteikums nav taisnīgs, un savu frakciju vajadzētu ļaut nodibināt vismaz no sākotnēji pārstāvētajām frakcijām aizgājušajiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. Šo jautājumu regulējošā normatīvā bāze grozīta nav, bet bijušajiem KPV LV biedriem de facto izdevies izveidot neatkarīgo deputātu frakciju. Tas ievērojami palielinās dumpinieku kompānijas kapacitāti.

Šodien Saeimas sēdes dienaskārtībā varētu tikt iekļauts Zaļo un zemnieku savienības iniciētais balsojums par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam. Koalīcija viņa aizstāvībā ir monolīta, taču opozīcija uzskata, D. Pavļutam sniegtais uzticības kredīts ir izsmelts.

Rīgas domes koalīcijā pirms gada iekļuvusī partija “Progresīvie”, kas nule veica ievērojamas izmaiņas savā valdē, jau sākusi vīkšķīties uz 14. Saeimas vēlēšanām. Līdz tām ir vēl nedaudz vairāk nekā gads, un partijas jaunais līdzpriekšsēdētājs Atis Švinka uzskata, ka organizācija spēs izstrādāt tādu programmu, kas ne tikai uzrunās ievērojamu daļu elektorāta, bet arī ļaus piedalīties jaunās valdības veidošanā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina parlamentu lemt par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam (AP).

Lai gan līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl vairāk nekā gads, partijas jau sāk izmest tīklus, zondējot iespējas apvienot spēkus.

Valdības pagaidām nerealizētā vēlme noteiktām profesijām vakcināciju pret Covid-19 padarīt obligātu ar īpaša likuma palīdzību, koalīcijas partneros radījusi neizpratni un aizdomas par to patiesajiem mērķiem – vakcināciju par obligātu noteiktām profesijām var noteikt jau esošās normatīvās bāzes ietvaros. Likumprojektu virzošais ministrs gan norāda, ka problēma ir plašāka un tieši to atrisinātu īpašais likums.

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu koalīciju veidojošās partijas nedēļas sākumā vienojās, ka likumprojekts par prasību noteiktās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19 tiek atlikts.

Šodien Saeima balsos par to, vai no parlamenta uz vienu sēdi ir izslēdzams opozīcijā strādājošais, nevienai frakcijai nepiederošais Aldis Gobzems.

Būvnieku karteļa lietā vēl nav zināms, kas no tajā iesaistītajiem pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu un kāds būs tiesas lēmums, taču šo būvuzņēmēju klienti – pašvaldības un atvasinātās publiskās personas jau var rēķināties, ka tām iesākto projektu realizēšanai būs jāatrod lieki astoņi miljoni eiro.