“Situācija ir ļoti nopietna visai valstij un visai sabiedrībai, un šādā situācijā vilcināties ar nepieciešamo lēmumu pieņemšanu nav pieņemami,” otrdienas LTV raidījumā “Dienas jautājums”, vērtējot valdības rīcību Covid-19 krīzē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Pēc Levita domām, saslimstība ar kovidu aug ģeometriskā progresijā un katra diena nozīmē aizvien jaunus saslimušos.
Lai nu tā būtu. Kovidstatistika tik tiešām rāda vīrusa izplatības pieaugumu, kas saprotami - skolas ir sākušas darboties klātienē, cilvēki ir spiesti vairāk uzturēties kopā telpās, jo kaut kas jāstrādā un ne visi darbi ir veicami attālināti.
Bet ko tad tagad darīt - visu slēgt ciet, sēdēt mājās un tīties baltos palagos, gaidot atnākam kovidnāvi?
Bet, ja kovidnāve neatnāks, tad atnāks bada nāve...
Rodas iespaids, ka tūlīt būs klāt absolūts kolapss, sabrukums, veselības aprūpes sistēmas pārslodze un apokalipse. Un ir tik traki, ka Valsts prezidents vairs nevar pagaidīt līdz ceturtdienai. Bet ceturtdien valdībai jārīkojas līdzīgi kā jauna Romas pāvesta ievēlēšanā - nedrīkst nākt ārā, kamēr nav pieņemts lēmums.
Valdība pēdējā laikā esot pieņēmusi arī virkni pareizu lēmumu. “Es jau 31. augustā, tātad pirms vairāk nekā mēneša, teicu, ka ir nepieciešams vairākām profesijām noteikt vakcinēšanās pienākumu - skolotājiem, pedagogiem, medicīnas darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem - un tas arī ir noticis. Taču, iespējams, šo profesiju klāsts būtu jāpalielina.”
Valsts prezidents gan nepateica, kāda bija situācija augustā un kas varētu notikt oktobrī. Saeimas opozīcija, ja tā var izteikties, izglāba valdošo koalīciju, panākot obligātās vakcinācijas piebremzēšanu. Ja noteikumi stātos spēkā jau 1. oktobrī, daudzās izglītības un medicīnas iestādēs, bet vēl vairāk sociālajā jomā, nepietiktu darbinieku, kas strādā. Tāpēc, ka līdz 1. oktobrim daudzi nebūtu paguvuši vakcinēties. Un arī tagad daudzi vēl nav paguvuši vai negrib. Vieni negrib, bet citiem vakcinācija ir kā zaķim piektā kāja, jo viņi relatīvi nesen ir jau pārslimojuši. Ir pārslimojuši, bet nevar to pierādīt - jo ir izrādījies, ka antivielas ir priekš kaķiem un tās mūsu valstī netiek ņemtas vērā.
Vēl ir cilvēki, kas negrib vakcinēties. Bet vairāk ir cilvēku, kas baidās. Baidās un netic. Netic valdībai, jo tā ir nepārtraukti muļļājusies, biedējusi, melojusi un vilkusi nāsīs kovidnaudu. Ir iztērēti trīs miljardi eiro kovida krīzes pārvarēšanai paredzētās papildnaudas, taču jau pie skaitļa 600 stacionēto pacientu atkal ir pilnīgas šausmas, slimnīcu pārslodze, gultasvietu trūkums, ārkārtējs stāvoklis, katastrofa, armijas iesaiste lauka hospitāļu veidošanā. Kur palika trīs miljardi, ja situācija atkal ir tieši tāda kā pirms gada?
Varētu to vaicāt, piemēram, veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), taču viņš jau ir paskaidrojis premjeram Krišjānim Kariņam (JV), ka viss ir kārtībā - par 80 miljoniem iegādāts 120 intensīvās palātas gultu. Tā tas maksājot.
Taču Valsts prezidents pauž, ka nepavisam nevar visu vainu uzlikt Pavļutam un viņa partijai, bet atbildīga ir visa valdība, visi ministri, no kā secināms, ka ir tādi ministri, kuri Levitam pagalam nav pa prātam. Tie ir tie, kuri bakstās, traucē lāga Kariņam, novilcina lēmumu pieņemšanu. Tātad ir noskaidrojies, kurš vainīgs. Saskaņā ar Levita versiju, tie ir vārdos nesaukti ministri. Tikmēr arī Kariņam ir sava versija - “pseidopolitiķi un Saeimas deputāti, kas stāsta, ka kovida nav”. Kopā saliekot Levita un Kariņa mācības, vainīgie ir vārdos nesauktie ministri un pseidopolitiķi, bet pats Levits, Kariņš un arī Pavļuts šajā stāstā ir labie.
Par jautājumu “Ko darīt?” Levitam ir atbildes - vajag samazināt cilvēku iespējas inficēties - kontaktu samazināšana. Otrs virziens ir veicināt vakcināciju. Paplašināt to profesiju skaitu, kurās nepieciešama vakcinācija, arī daži pakalpojumi varētu būt tikai tiem, kas vakcinēti vai pārslimojuši. Un kontaktu ierobežojumi dažādos pasākumos.
Levits atzīmēja, ka ir daudz apzinīgu cilvēku, kas paši vakcinējas, un interneta platformā “Mana balss” ir 10 000 iesniegumu par to, ka tiem, kas nav vakcinējušies, pašiem jāsedz daļa savas ārstēšanas izdevumu. Valsts prezidents “pagaidām vēl neatbalsta šo ideju”, bet tas esot diskutējams jautājums. “Un tas ir taisnīgs jautājums - ja cilvēks pats nesaprot, ka viņam jāvakcinējas, lai aizsargātu sevi un aizsargātu citus.”
Te jābilst, ka platformā “Mana balss” mēdz būt visādi jautājumi, par kuriem arī tiek savākti 10 000 iesniegumu. Bija, piemēram, par to, ka skolēniem nevajag staigāt ar maskām - par to ir savākti gandrīz 30 000 parakstu. Par šo ierosmi valsts vara neko negrib pat dzirdēt.
Sabiedrībā ir daudz dažādu informatīvo burbuļu, ir dažādi viedokļi, ir ne tikai mierīgi, pragmatiski, saprātīgi cilvēki, bet arī “antivakseri” no vienas un “kovidhistēriķi” no otras puses. Valsts prezidents ar saviem izteikumiem jau kuru reizi atkal demonstrē, kurā pusē viņš ir. Tā ir kovidhistērija, naidīga attieksme pret tiem, kuri dažādu iemeslu dēl vilcinās vakcinēties vai nevakcinējas principā. Vakcinēšanās tēma jau tāpat ir sašķēlusi sabiedrību, bet Valsts prezidents vēl ielej eļļu ugunī. Ja sabiedrībā nepopulārs prezidents (un Levits tāds, saskaņā ar SKDS reitingiem, ir) uz kaut ko uzstājīgi aicina, nevar gaidīt, ka viņa aicinājumam būs plaša atsaucība sabiedrībā. Drīzāk būs otrādi - dzirdot Levita uzbrūkošo retoriku, tie, kas nav vakcinējušies, attiecinās to uz sevi - kā agresiju pret sevi. Nedrīkst visus pašlaik vēl nevakcinējušos sabāzt vienā maisā un pasludināt par muļķiem, kas tic, ka kopā ar vakcīnu viņiem izmainīs ģenētisko kodu, sačipēs un vadīs no G5 torņiem. Mēdz būt visādi apstākļi, kas attur - cilvēks, kā jau minēju, zina, ka ir pārslimojis, bet nav apgrūtinājis dakterus, jo slimojis viegli. Ir tādi, kam ir nesen bijusi kāda nelāga cita slimība vai kas ir slimi pašlaik ar kaut ko. Nav tā, ka vakcinācija būtu bez blaknēm, un vakcinācija ir slodze organismam. Cilvēkiem ir bail nomirt no vakcīnas. Lai gan iespēja nomirt ar kovidu ir nesalīdzināmi lielāka nekā no vakcīnas, cilvēki cer, ka kovidu nesaķers, un vilcinās vakcinēties. Cilvēkus vajadzētu iedrošināt. Draudēt un biedēt ir bezjēdzīgi.
Un nedrīkst arī melot, ka vakcīna ir salda konfekte. Ar to vajadzētu nodarboties īstiem ekspertiem publiski un ģimenes ārstiem individuāli. Taču tā vietā televizorā parādās Valsts prezidents - nevis kā Baltais tēvs, kurš izskaidro un samierina, bet kā
nikns vīrs, kurš draudīgi žestikulē un runā tādus vārdus, no kuriem uzmetas zosāda. Vai nav tā, ka “levithistērija” sit pušu pat “kariņhistēriju”?
