Politika

Bieži mēdz teikt: ja tas un tas nebūtu noticis, tad to vajadzētu izdomāt. Ar domu – attiecīgā parādība vai notikums tikai šķietami kaut kam traucē. Drīzāk palīdz.

Šodien vēlētāju ideoloģiskās simpātijas un ideālus iemiesojošā Saeima balsos par Nacionālās apvienības ierosinājuma grozīt valsts pamatlikumu, lai konstitucionāli nostiprinātu sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu, nodošanu komisijām. To, vai priekšlikumam lemts nonākt atbildīgajās komisijās, var izšķirt pat viena deputāta balss, jo iniciatīvas atbalstītāji un neatbalstītāji parlamentu sadalījuši teju divās vienādās daļās.

Rīt Saeima vēlēs nodokļu maksātāju naudas tiesiskas un lietderīgas izmantošanas uzrauga – Valsts kontroles vadītāju. Pašreizējai iestādes vadītājai Elitai Krūmiņai, šķiet, jau ir skaidrs, kuram būtu jāuztic šis amats. Savukārt šīs koalīcijas partijas tām raksturīgajā manierē tā arī nav spējušas vienoties par visiem tīkamu kandidātu. Saeimas deputātiem balsojumā būs jāizvēlas no trim kandidātiem.

Saeimas opozīcijas partijas nevada savas labākās dienas – var teikt, ka opozīcija pašlaik ir dezorientēta, dēmonizēta un demoralizēta. Valdību veidojošā koalīcija visus tās priekšlikumus ielidina papīrgrozā. Tā tas bija pie budžeta sastādīšanas, tāpat arī, kad uz priekšu tika stumta Latvijas pašvaldību kartes pārzīmēšana jeb novadu reforma.

Sociālās vietnes “twitter” lēmums uz visiem laikiem liegt šīs platformas izmantošanu Donaldam Trampam ir rosinājis plašu diskusiju par vārda brīvības robežām un tās jēgu mūsdienu pasaulē. Kamēr vieni šausminās par to, ka “mute tiek aizbāzta” ASV prezidentam, citi šo soli apsveic kā “sen jau bija laiks”.

Mārtiņa Staķa vadītās Rīgas domes koalīcija savās pirmajās simt dienās jau piedzīvojusi viena koalīciju veidojošā politiskā spēka sadalīšanos, taču koalīcijas komandā saglabājies labs mikroklimats un iecerētie darbi virzoties uz priekšu, lai rīdzinieku dzīvi padarītu vienkāršāku. Tā uzsākts darbs pie e-talonu sistēmas likvidēšanas un jaunas, elastīgākas ieviešanas, kā arī dots starts pilsētas izpilddirekciju likvidēšanai, to vietā veidojot vienas pieturas aģentūras.

Tikai retais politisko procesu vērotājs pamanīja, ka starp veselības ministriem Ilzi Viņķeli un Danielu Pavļutu veselības ministra krēslā aptuveni piecas stundas pabija aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Veselības ministrijas ierēdņi mēģināja panākt, lai viņš paraksta vietējos aptiekārus diskriminējošos Ministru kabineta noteikumus.

Vērtējot laiku, kad Tramps vispirms parādījās un vēlāk arī gluži negaidīti kļuva par ASV prezidentu, acīs krīt nedaudz kaitinošā komplektācija – izcilas lietas iet kopā ar nekam nederīgām; apbrīnojama pārliecība, enerģija un gatavība panākt iecerēto iet kopā ar neiedomājamu bezkaunību, narcisismu un muļķību. Vai tiešām Tramps nevarēja darīt savus labos darbus bez šiem nevajadzīgajiem uzbrukumiem medijiem, apvainojošajiem izteikumiem, no gaisa pagrābtajiem faktiem un visa pārējā, kura dēļ viņu neieredz puspasaule?

Latvijā politiskās varas pārstāvju reitingiem tradicionāli tendence ir kristies. It īpaši, ja gadās kāda visu sabiedrību skaroša ķibele, kā, piemēram, Covid-19 radītie izaicinājumi un to pārvarēšanai ieviestie, daudzus kaitinošie ierobežojumi. Tādēļ varētu sagaidīt, ka lēmumu pieņēmēju un izpildvaras pārstāvju tīkamība sabiedrības acīs strauji kritīs, taču šajos krīzes apstākļos likumdevēja – Saeimas vadītājas Ināras Mūrnieces – un izpildvaras – Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa – atbalstītāju skaits sarucis minimāli. Varētu pat teikt, statistiskās kļūdas ietvaros.

Daniels Pavļuts („Attīstībai/Par!”; AP) ir kļuvis par jauno veselības ministru, un te ir gan labās ziņas, gan ziņas, kas ne visai labas.

Saeimas deputāte Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) vadījusi Veselības ministriju, bet pašlaik ar veselības politikas jautājumiem strādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Intervijā Neatkarīgajai bijusī veselības ministre un politiķi vērtē situāciju veselības jomā, paužot atbalstu premjerministram Krišjānim Kariņam lēmumā pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju.

Ieilgusī ASV prezidenta Donalda Trampa pretstāve Vašingtonas varas kolosam, kurš viņam it kā nozadzis vēlēšanas, pēkšņi un negaidīti aprāvās ar ārkārtīgi raibas publikas gluži vai komisku Kapitolija ēkas sagrābšanu.

Ilgi gaidītais, bet tāpēc ne mazāk pēkšņais premjera Krišjāņa Kariņa neuzticības izteikums veselības ministrei Ilzei Viņķelei sadalīja to politiski aktīvo sabiedrības daļu, kura kopumā atbalsta esošo koalīciju, Viņķeles un Kariņa atbalstītājos.

“Attīstībai/Par!” veselības ministra amatam virzītais organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts ātri guvis visu koalīciju veidojošo partiju atbalstu un jau ceturtdienas vakarā Saeimā tika stiprināts atbildīgajā amatā. Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas D. Pavļutu ieveda lielajā politikā, uzskata, ka topošais ministrs ar vakcinēšanas radītajiem izaicinājumiem galā tiks godam, lielāks pārbaudījums būs komunikācija ar mediķiem.

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas vadītāju, tagad jau arī Saeimas deputātu Edgaru Tavaru (Zaļo un zemnieku savienība).

Tieši pirms gada Neatkarīgā atzīmēja faktu, ka Egila Levita vadībā valsts prezidenta institūcija pusgada laikā spējusi dubultot reitingu (no 3,5 līdz 6,5 punktiem). Tobrīd bija liels ļaužu entuziasms, uzticēšanās kredīts un cerības uz Valsts prezidentu. Bija doma, ka tā turpināsies un valsts prezidenta institūcija turpinās kāpumu pēc vēl lielākas uzticības.

Citējot dzejnieci Māru Zālīti, mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus jau pusotru gadu apspīd zvaigzne – Valsts prezidents Egils Levits, kura ievēlēšanu augstajā amatā daudzi uztvēra kā pareģojumu nācijas pašcieņas straujai izaugsmei un valsts prestiža starptautiskajā arēnā atgūšanai. Viņu ievēlējušie politiķi teicas E. Levitā joprojām saskatām priekšvēlēšanu laikā viņam piedēvēto īpašību apliecinājumus, taču tauta prezidentā ir vīlusies. Iespējams Covid krīzes iespaidā šogad valsts augstākās amatpersonas reitings nokritis tik zemu, ka popularitātes ziņā var sacensties ar, iespējams, nemīlētāko prezidentu atjaunotās Latvijas vēsturē – Andri Bērziņu.

Pagājušā gada 30. decembrī, laikā, kad lielākā daļa ļaužu bija pievērsusies Jaungada sagaidīšanas darbiem Covid ierobežojumu apstākļos un par ārpolitiku neinteresējās, tika paziņots ka ES un Ķīna vienojās noslēgt sarunas par visaptverošu investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu. Līgumam punkts tika pielikts pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Nepilnu divu mēnešu laikā “Attīstībai/Par!” nu jau otro reizi jāmeklē jauns ministra kandidāts kādai no politiskajam spēkam uzticētajām nozarēm. Nemierā ar Veselības ministrijas sniegumu, izstrādājot Covid-19 vakcinācijas plānu, premjerministrs Krišjānis Kariņš pieprasījis savas valdības otra nepopulārākā pārstāvja – veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Atbildes soļa izplānošanai viņas pārstāvētā partija paņēmusi 48 stundu pārdomu pauzi, bet Ministru prezidents ir pārliecināts, ka viņa vadītā “valdība ir tik stabila, cik tā bija pirmajā dienā”.

Bijusī ekonomikas un arī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nolēmusi nolikt deputātes mandātu, jo sapratusi, ka, apvienojot deputāta darbu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu, cietīs abi.

Tā veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”; AP) demisija, par kuru politikas aizkulisēs runāja jau decembrī, nupat kļuvusi par faktu. Vakar, 5. janvārī, pulksten 10 bija paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde, kas tika pārcelta uz 12, pēc tam sēdi pārcēla uz pulksten 15, kas nozīmē, ka zem deķa šajā laikā notika liela kņada – pārrunas visiem ar visiem, kas nu būs un ko nu darīt.

2021. gads ir sācies, Lielbritānijai jau pilnībā nodaloties no Eiropas Savienības. Lielbritānija pievienojās ES 1973. gadā un gandrīz pusgadsimtu bija ES dalībvalsts. Tomēr, arī būdama ES dalībvalsts, Lielbritānija atturējās no ļoti ciešas integrācijas visās kopējās sistēmās.