Šodien valdība grasās iedzīvināt otrdien konceptuāli pieņemtās izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos, kas dažiem veikaliem pavērs iespēju tirdzniecībā laist visu to sortimentu, bet citiem attālinās brīdi, kad tie atkal varēs atsākt tirdzniecību. Opozīcijā šāds valdošās koalīcijas lēmums tiek uztverts kā solis pareizajā virzienā, taču nepietiekams un pat vārtus korupcijai paverošs.
Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle tviterī: Lūk! Prezidentei (kura jebkurā savā amatā atradusi vainīgo savām neizdarībām (skat. “Spiegel”)) šodien izdevies atrast arī grēkāzi ES mēroga vakcīnu fiasko – viņas labā roka – Valdis Dombrovskis. Komentāri lieki.
Gada sākumā sabiedrību pāršalca sašutuma un izsmiekla vilnis, kuru izraisīja neizpratne par kādā Covid krīzes risinājumu meklējumiem veltītā, desmitiem tūkstošu eiro vērtā pētījumā iekļauto shēmu, kas vēstīja, ka salātu pagatavošanai gurķus nepieciešams sagriezt. Tagad pat Saeimas opozīcija ir pārliecināta, ka šīs emocijas raisījusi no konteksta izrauta informācija un Latvijas zinātnieki veic cienījamu darbu. Tiesa, krietni vairāk varot vēlēties no izpildvaras, kas mācīto vīru un sievu atziņas nesteidzot ieviest realitātē.
Kopš neatkarības atgūšanas aizvadītajās desmitgadēs būtiski attīstījusies tiesu varas izpratne par vārda brīvību un valsts amatpersonu tiesībām paust savu viedokli par tiesas lēmumiem. Ja aizvadītā gadsimta nogalē ministra viedokļa dēļ par tiesas lēmumu tika ierosināta krimināllieta, tagad tiesu vara vien aicina atturēties no pāragriem secinājumiem. Uzrunātais ministrs gan sola, ka kritiku tiesu varai, ja tā, viņaprāt, būs pelnīta, netaupīs arī turpmāk.
Politiskajā dienaskārtībā aktuāla ir diskusija par ģimenes jēdziena kā vīrieša un sievietes savienības nostiprināšanu Satversmē un Stambulas konvencijas atbilstību valsts pamatlikumam. Abos jautājumos ievērojama vai pat lielākā sabiedrības daļa sliecas aizstāvēt konservatīvo redzējumu, kas atbalsta Satversmes grozījumus un iebilst Stambulas konvencijas ratificēšanai Saeimā, taču “Attīstībai/Par!” uzskata, ka cilvēcīga progresa un tiesiskas demokrātijas vārdā vairākuma viedoklis ne vienmēr ir vērā ņemams.
Šo rakstu gribētu iesākt ar nelielu skaidrojumu. Dažkārt pie rakstiem, kas veltīti notikumiem Krievijā, lasītāji atstāj komentārus, kuros izteikta neapmierinātība – ko jūs par to Krieviju rakstāt, vai mums pašiem savu problēmu trūkst. Laikam ar Krievijas tēmu gribat novērst sabiedrības uzmanību no pašmāju neizdarībām.
Ievadam neliela epizode no manas personiskās pieredzes. Lai varētu labāk attālināti strādāt, man steidzami bija nepieciešamas jaunas, kvalitatīvākas datora austiņas. Aizgāju uz veikalu, kur uzreiz vērsos pie pārdevēja. Izklāstīju savas vēlmes, un viņš man piedāvāja dažādus variantus. Izvēlējos vienu un teicu – ņemšu šīs. Taču pirms tās saņemt, man bija jāpiedalās kaut kādā padumjā spēlītē.
Par spīti nepilnībām pirmstiesas izmeklēšanā, kuru rezultātā apsūdzība divkārt tika pārkvalificēta, citiem šaubas raisošiem apstākļiem un dažu bezkompromisa tiesiskai pārliecībai, ka Artusu Kaimiņu krimināli sodāmā nodarījumā apsūdz politisku motīvu dēļ, atbildīgās Saeimas komisijas pārliecinošs vairākums tomēr atbalstīja Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai.
LTV raidījumā “Šodienas jautājums” finanšu ministrs Jānis Reirs izteica frāzi, kas daudziem lika izbrīnā saraukt pieres. Reirs teica: “.. es atšķirībā no Vilka kunga pārstāvu citu politisko virzienu.” Runa bija par bijušo finanšu ministru Valda Dombrovska valdībā, pašreizējo Latvijas Bankas (LB) padomes locekli Andri Vilku, ar kuru Reirs bija ne tikai vienā partijā – “Vienotībā”, bet arī jau pieminētajā Dombrovska valdībā. Taču tagad izrādās, Reirs pārstāvot citu politisko virzienu. Vai tiešām tas tā ir?
Pēdējā laikā piecu partiju veidojošajā koalīcijā savstarpējie konflikti kļūst teju vai taustāmi. Vieni bez vispārēja atbalsta virza grozījumus Satversmē, citiem – KPV LV pārziņā esošajai Labklājības ministrijai – pārmetot bezdarbību Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai pansionātos, draud ar ministres Ramonas Petravičas demisijas pieprasīšanu. Ministre un pašlaik iekšēju domstarpību plosītās partijas Saeimā un Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā pārstāvētā daļa pārmetumus noraida.
Iekšēji bīstami nestabilās partijas KPV LV un koalīcijas partneru savstarpējie ķīviņi, kas mēdz izrauties ārpus slēgtajām koalīcijas sēdēm, valdības stabilitāti Covid krīzes apstākļos neietekmēšot. Tā no piecām Krišjāņa Kariņa valdību veidojošām partijām sola četru partiju pārstāvji. Savukārt Jaunā konservatīvā partija, uzsverot, ka tās galvenā prioritāte ir cilvēku dzīvības, patur tiesības uz izņēmumiem.
Jaunā konservatīvā partija pagājušajā nedēļā paziņoja – ja tuvāko divu nedēļu laikā nebūs vērojami jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, partija apsvērs iespēju lūgt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.
Laikā, kad Satversmes tiesa sākusi izsvērt vietvaru iebildumus par administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotajām pašvaldībām, Centrālā vēlēšanu komisija izsludinājusi pašvaldību vēlēšanas. Tām jānotiek 5. jūnijā. Pirmajam Satversmes tiesas spriedumam par reformas rezultātā apvienotajām pašvaldībām, kas potenciāli var ietekmēt vēlēšanu norisi, vajadzētu būt gatavam, vēl pirms jauno novadu iedzīvotāji dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.
Kamēr Latvijas iedzīvotāju ikdienu bendē Covid sērga un tās uzspiestā mājsēde, Krišjāņa Kariņa valdību, kurai ar visu šo nebūšanu jātiek galā, drebina pašēde. Atšķirīgu motīvu vadītas, divas no valdību veidojošajām partijām aicina sodīt partnerus koalīcijā vai vismaz izvērtēt šādu nepieciešamību. Premjers gan uzskata – pamatoti – ka viņa vadītā valdība joprojām ir tik pat (ne-)stabila kā tās izveidošanas dienā.
Izdodot kriminālvajāšanai pie frakcijām nepiederošo, bet Jaunajai konservatīvajai partijai simpatizējošo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņam varētu tikt dots atspēriens nākamā popularitātes viļņa sasniegšanai, kas, ņemot vērā lēnīgo tiesu sistēmu, augstāko punktu varētu sasniegt tieši uz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
No Rīgas mēra amata atstādinātajam Nilam Ušakovam, kurš šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu apstrīdējis tiesā, pavīdējusi neliela cerība, ka ministrijas lēmums tiks atcelts. Tiesa pievērsusi uzmanību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumam izbeigt kriminālprocesu, kura ietvaros tika vērtēts pirmās instances tiesas par teju būtiskāko pamatojumu N. Ušakova atstādināšanai minētais nodarījums.
Valsts kontroliera amatam “Attīstībai/Par!” izvirzītā, ar “Jauno Vienotību” saistītā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Rolanda Irkļa ievēlēšana atbildīgajā amatā daļā Saeimā pārstāvēto politisko spēku radījusi neizpratni un rosinājusi attīstīt dažādas sazvērestības teorijas. Viena no tām – panākta vienošanās par jauno Satversmes tiesas tiesnesi.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rīt paredzējusi izlemt, vai izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, kurš šobrīd tiek turēts aizdomās par grāmatvedības dokumentu viltošanu.
Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās ceturtdien nodeva Nacionālās apvienības iesniegtos grozījumus valsts pamatlikumā, kas paredz konstitucionāli nostiprināt sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.
