Politika

Sarunā ar Neatkarīgo bijušais Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Ķeguma nodaļas biedrs un bijušais Ķeguma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Smirnovs atklāj, kādas izjūtas Bordāna partijas spices augstprātība, ignorējot ierindas biedrus, radījusi partijas nodaļā un kādēļ partiju pamet tās biedri.

Akcīzes nodoklis kalpo diviem mērķiem – regulēt kāda produkta patēriņu un iegūt naudu valsts budžetā. Latvijā, izrādās, šis nodoklis ar ietekmējamu politiķu starpniecību tiek izmantots konkurences cīņā.

Vistuvākajā laikā valdība lems par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un stingrākiem kovida izplatības ierobežošanas pasākumiem. Tas nozīmē atkal lielus zaudējumus visām nozarēm, kuras strādā ar dzīviem cilvēkiem un kurām lielākā peļņa ir tur, kur ir vairāk cilvēku.

Šodien Ministru kabinets lems izsludināt vai neizsludināt ārkārtas stāvokli Covid-19 radīto problēmu dēļ. Ja valdība lems par labu ārkārtas situācijas izsludināšanai, tas būs jāapstiprina parlamentam, kura Sociālo un darba lietu komisija ir tuvākā šādu jautājumu lemšanai.

Prognozējami, bet likumprojektam politiski nelabvēlīgi veidotā Saeimas komisija neatbalsta parlamenta balsojumā komisijām nodoto likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanu tikai valsts valodā. Likumprojekta autori sola nepadoties un panākt savas ieceres nodošanu visas Saeimas vērtējumam.

„Mums zināms, ka partijai ir jaunas nepatikšanas. KNAB prasa atmaksāt nepamatotu ziedojumu, bet partijas konts ir tukšs,” TV3 raidījumā „Nekā personīga” saka no politpulciņa KPV LV izslēgtais Lauris Zīverts. KNAB patiešām apšauba modes blogeres, iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) bijušās komunikāciju padomnieces Beatas Jonītes ziedotos 10 000 eiro mīļotajai partijai: maksājums neatbilstot viņas ienākumiem. Bet ne par to modes blogeru pasaulē satraukums: partijas konts esot tukšs!

Par budžeta veidošanu un ar budžetu saistīto likumu kvalitāti, par sociālās jomas problēmām un labklājības ministres Ramonas Petravičas konfliktu ar sociālajiem darbiniekiem ‒ Neatkarīgās intervija ar Saeimas sekretāru, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekli Andreju Klementjevu („Saskaņa”).

No amata atkāpies „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Ne katru dienu no amatiem atkāpjas valstij piederošu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes uzņēmumu vadītāji. Žīgurs savā amatā saņēma tuvu pie 200 tūkstošiem eiro gadā, bija ietekmīgs un varens.

Viens no Saeimas sporta apakškomisijas vadītāja Sanda Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) mērķiem bija panākt, lai nākamā gada budžetā sportam tiktu atvēlēts pietiekami daudz naudas. Šī iecere esot realizējusies, bet joprojām turpinās darbs pie valstiski prioritāro sporta veidu noteikšanas. Deputāts uzskata, ka pie tiem jāpieskaita arī nācijai emocionāli nozīmīgi sporta veidi, kuri pēc formāliem kritērijiem varētu nonākt saraksta lejasdaļā.

Finanšu ministrija informē, ka minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanas rezultātā valstis ieņēmumiem jāpieaug nākamajā – pārejas perioda gadā par 64,2 miljoniem eiro un turpmākajos gados par 154 miljoniem eiro.

Apskatot aizvadītās nedēļas ierakstus sociālajā vietnē tviter, varam pamanīt, ka Latvijā attīstās tie paši procesi, kādi raksturīgi Latvijai līdzīgām sabiedrībām, kur pie varas ir valdības, kuras gūst sabiedrības pamatplūsmas, tas ir, vadošo mediju atbalstu. Šajā situācijā vara vienā brīdī pati sev negaidīti sāk apzināties, ka tā var darīt ko grib un tai par to nekas nebūs.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas valdes sēdē pieņemts lēmums ‒ par sasteigtajām un nekvalitatīvajām reformām izglītībā prasīt skaidrojumus Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, finanšu ministram Jānim Reiram, kā arī ministres pārstāvētājai Jaunajai konservatīvajai partijai.

Nav taisnība tiem, kuri saka, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir “iebraukusi otrā grāvī” un pārāk stingrā kontrole traucē investīciju ienākšanai Latvijā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

13. Saeimas sasaukums tā darbības vērotājus pārsteidzis ne vienu reizi vien un, visticamāk, turpinās pārsteigt visu tā atlikušo pilnvaru laiku. Taču viena šī sasaukuma pazīme ir īpaša – kriminālvajāšanai izdoti jau trīs tautas priekšstāvji, un šim pulciņam pavisam drīz pievienosies ceturtais.

Aizvadītajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Koalīcijas pārstāvji, 2021. gada budžeta projektu slavinot, to dēvē gan par “taisnīguma budžetu”, gan “cilvēcīgu lēmumu budžetu”, taču dokumentā joprojām ir daudzas neskaidrības, piemēram, ko nākamajā gadā sagaidīt autoratlīdzību saņēmējiem.

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa jau iegājusi finiša taisnē. Kā pēc likuma noteikts, novembra pirmajā otrdienā pēc 1. novembra notiek prezidenta vēlēšanas. Šoreiz gan ļoti liela daļa (uz 28. oktobri vairāk nekā 65 miljoni amerikāņu) nobalsojuši savos iecirkņos iepriekš vai pa pastu. Tieši balsošanas pa pastu dēļ naktī pēc 3. novembra viss var vēl nebūt skaidrs, jo nebūs saskaitītas tās balsis, kuras pasta dienests vēl nebūs paguvis piegādāt vēlēšanu iecirkņos. Šī nenoteiktība gan būs spēkā tikai tad, ja par abiem galvenajiem pretendentiem – Donaldu Trampu un Džo Baidenu būs nodots kaut cik līdzīgs balsu skaits. Ja vienas puses pārsvars būs nospiedošs, tad pasta sistēmā klīstošie biļeteni neko vairs mainīt nevarēs.

Patlaban Latvijai ir tik spēcīgi un ietekmīgi pārstāvji Eiropas Savienībā (ES) kā nekad agrāk. Eiropas Parlamenta lielākajā politiskajā frakcijā (ETP) strādā deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere. Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un ES tirdzniecības komisārs ir Valdis Dombrovskis. ES Padomē pārliecinoši Latvijas intereses pārstāv Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Minēto Latvijas pārstāvju viedokļi veido Eiropas lēmumus un viņu zināšanas tiek augstu vērtētas ES institūcijās Briselē. Viņi visi pieder pie lielākās un vadošās politiskās ģimenes – Eiropas Tautas partijas, kas apvieno labēji centriskos politiskos spēkus.

„Testi, testi, vairāk testu, taisām testus, naudu, naudu testiem, testiem, testiem, jē, jē, jē!” pie sevis enerģiski dungo premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”). Arī publiski viņš ar lielu iedvesmu stāsta, ka testus vajag. Kariņš sola atrast naudu kovida testēšanas paplašināšanai. Tas lieliski! Protams, jo vairāk testu, jo labāk pārredzams laukums valstī, jo labāk dakteri var kaut cik saprast, kur bijis kāds pērklis slimībai, no kura tā izplatījusies tālāk. Jo vairāk testu, jo ātrāk var atsijāt saslimušos un sākt viņus ārstēt.

Saeimai sākot darbu pie nākamā gada budžeta un uzkarstot Covid-19 krīzei, karstākas kļūst arī baumas par Veselības ministrijas neapmierinošā snieguma sērgas ierobežošanā radītām domstarpībām starp premjerministru Krišjāni Kariņu un “Attīstībai/Par!”. Mēļo arī par K. Kariņa pēcteci, kurš būšot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Pēdējā pārstāvētais politiskais spēks to gan kategoriski noraida.

LTV raidījums „De facto” nedēļas nogalē palaida interesantu sižetu par 12. Saeimas deputātu ķibelēm ar degvielu un tās kompensācijām. Izrādās, ka 12. Saeimā ir bijuši 12 deputāti, par kuru benzīna lietām uzsākta kriminālprocesa veidā interesējies KNAB.

Aizkustina nevainība, ar kādu raidījums „DeFacto” (DF), kas izvietots sabiedriskā medija raidlaikā, mēģināja pārliecināt skatītājus par Latvijā atdzimstošo nacismu. Pagājušās svētdienas DF sižets par Raivja Zeltīta izveidoto biedrību „Austošā saule” varētu pretendēt uz kādu augsta ranga balvu no Kremļa propagandoniem. Tas tiešām bija iespaidīgi.

Tieslietu padome par īpaši piemērotiem kandidātiem uz Satversmes tiesas tiesneša amatu atzinusi divus no pieciem Saeimā ievēlēto partiju izvirzītajiem kandidātiem, taču paši politiķi nesteidz paust atbalstu kādam no šiem padomes favorītiem. Tas gan neliedz veikt formālo kandidātu iztaujāšanu Saeimas Juridiskajā birojā, un sēdē varēja nolasīt, ka vienam no īpaši atzīmētajiem kandidātiem varētu būt opozīcijā esošās “Saskaņas” atbalsts.