Partijas "razborkas" ir izēstas popkorna kules vērtas

© F64

„Mums zināms, ka partijai ir jaunas nepatikšanas. KNAB prasa atmaksāt nepamatotu ziedojumu, bet partijas konts ir tukšs,” TV3 raidījumā „Nekā personīga” saka no politpulciņa KPV LV izslēgtais Lauris Zīverts. KNAB patiešām apšauba modes blogeres, iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) bijušās komunikāciju padomnieces Beatas Jonītes ziedotos 10 000 eiro mīļotajai partijai: maksājums neatbilstot viņas ienākumiem. Bet ne par to modes blogeru pasaulē satraukums: partijas konts esot tukšs!

Patiesību sakot, man kā cilvēkam bez empātijas attieksmē pret visādām partiju nedienām būtu gluži vienalga - KPV LV konts ir iztukšīts vai piepildīts. Taču tracina dažādu politkopu izturēšanās pret naudu, ko tām esam iedevuši mēs, jo nav tādas „valsts naudas”, ir tikai tā, ko budžetā esam ieskaitījuši mēs, nodokļu maksātāji.

Šā gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas seškārt (!) palielina valsts finansējumu partijām. Likumā noteikts, ka šis finansējums gada laikā vienai partijai nevarēs pārsniegt 800 000 eiro, un šī nauda būs paredzēta politiskās un saimnieciskās darbības veikšanai.

Lai tortīte būtu gardāka, partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus katru gadu tiks piešķirts valsts budžeta finansējums - 100 000 eiro.

Par šo sirsnīgo dāsnumu, kas uzplaucis uz mūsu rēķina, nobalsoja koalīcijas partijas, tostarp arī KPV LV. Partijas līderis - Saeimas deputāts un krāpšanā apsūdzētais Atis Zakatistovs - izteicās, ka šāds Saeimas lēmums demonstrē politisko briedumu. Nodemonstrētais briedums partijas kasē ienesa 640 000 eiro. Kas viegli nāk, tas viegli iet, nodomāja partijas bonzas, un lielākā daļa no naudas, ko ar likuma palīdzību paši izvilka mūsu kabatām, tika iebērta Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņas bezdibenīgajā caurumā, lai ar skaļu pļurkšķi izgāztos, neiekļūstot metropoles domē. Bet kur tad palikusi pārējā nauda? Neba līdz pēdējam centam KPV čaklīši iztērēja naudiņu „politiskās un saimnieciskās darbības veikšanai”, kurā noteikti iekļāvās dzēšgumiju un zīmuļdrāžu iepirkumi.

Par to, ka partijas tēriņi pirms Rīgas domes vēlēšanām bijuši neadekvāti, nav pat vērts runāt. Ja par to neapmierināti purpinājuši vairāki KPV biedri, tas pats par sevi jau ir simptomātiski. Un pat mēģinājuši sasaukt partijas sapulci! Zakatistovs tādu vaļību, protams, nepieļāva. Rezultāts: no partijas padzina vairākus biedrus. Tagad tikai atliks vērot, cik aktīvi būs nokaitinātie partijbiedri: noorganizēs publisku politkopas bosu pērienu vai ne? Zinu, daudzi jau ir sagatavojuši popkorna tūtas, un ledusskapī dziest kokakola... Drīz ķinītim jāsākas.

Bet patiesībā vienas partijas „razborkas” ir tikai izēstas popkorna kules vērtas. Jo lielais jautājums paliek neatbildēts: vai tiešām bija vērts tik nekaunīgi palielināt partiju finansējumu, pamatojot to ar centieniem atbrīvot partijas no lielo ziedotāju ietekmes? Tiešām kāds ir tik naivs, lai noticētu, ka lielo ziedotāju ietekme no tā mazināsies? Vai varbūt - visi partijnieki pēkšņi pārtaps par baltspārnu baložiem un „aizvērs” pirms tam piekoptos veikalus? Partiju finansējuma palielinājums uz šodienas kovida fona izskatās pēc bezkaunības virsotnes: sagatavotā nodokļu „reforma”, ierēdņu, ministru un augstāko amatpersonu algu palielinājums, arī piektdien sagaidāmā ārkārtas situācijas ieviešana, kas notrieks pie zemes mazliet galvu pacēlušo ekonomiku - tas viss ir valdīkļu neizdarības, savtīguma un vienaldzības rezultāts.

Nesaistīti: nule no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstājās Ķeguma nodaļa: esot vīlušies partijas virsotnēs. Nu kur gan citur var vilties. Ne jau astesgalā. Kāpēc gan KPV vīlušies biedri nevarētu kopā ar jau padzītajiem biedriem arī tāpat nokāpt no izdilušā partijas deķa? Vismaz kauns tā nemocītu, un ar laiku attiecīgajā partijā pabijušie, iespējams, pat atbrīvotos no suņubūdas smakas, kas šo politveidojumu ir pavadījusi kopš dzimšanas.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.

Svarīgākais