Politika

Tā vietā, lai izpildītu savu kontroldarbu augstākajā līmenī veselības nozares nākamā gada budžeta izstrādē un sakārtošanā, Veselības ministrija aicināja mediķus padalīties ar pacientiem, bet pacientus prasīt no mediķiem, politiķiem un galu galā – iziet ielās un protestēt. “Tā pretnostatīt pacientus un mediķus ir neētiski, un mēs tam kategoriski nepiekrītam,” sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore un Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.

Par valdības iecerēm palielināt nodokļus un to, kas no tā var beigās iznākt, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Visu aizvadīto nedēļu tviterī turpinājās bezkompromisu “cīņa” pret nekonkrētām, vārdos nenosauktām personām, kuras it kā neizrādot Ziemeļkorejas cienīgu aizgrābtību par jebkuru varas iniciatīvu covid ierobežošanā. Uzpūtīga apsaukāšanās, kaunināšana ir kļuvusi par šīs hunveibiniskās “cīņas” raksturīgāko elementu, tāpēc šoreiz to atsevišķi neapskatīsim, jo tviterī laika apstākļi reti kad ir mierīgi, un vienmēr atrodas, ko jaunu pieminēt.

Par trešdien paredzēto protesta akciju pie Saeimas, par budžetu un nodokļu izmaiņām Neatkarīgās intervija ar juristu un ZZS politiķi Gundaru Jankovu.

Spēkā esošā politisko partiju finansēšanas kārtība reģionālajai partijai “Gods kalpot Rīgai” veicinājusi ambīciju izaugsmi, un pēc diviem gadiem tā startēs 14. Saeimas vēlēšanās. Apzinoties savas izredzes nacionālajā līmenī, tā startam vēlēšanās meklēs partneri – kādu citu reģionālo partiju, kura būtu ar mieru uzrunāt vēlētāju, startējot zem kristīgi demokrātiskā karoga.

„Kamēr Šveicē spriež par „helikoptera naudu” – izdalīt katram pilsonim pa 7000 Šveices franku, lai noturētos kovidkrīzē, ‒ mūsējie valdītāji domā, kā nomušīt tos, kuri vēl kustas. Zini, tas izskatās pēc fašisma – tā filozofiskajā nozīmē, un tas katru reizi atgriežas ar jaunu seju. Tas atgriežas tad, kad pēc tā rodas pieprasījums,” skarbs ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs, vērtējot valdītāju vēlmi ieviest laupītājnodokļus, kas iznīcinās radošos cilvēkus. Šodien saruna ar Gļebu ne tikai par to vien.

Pašvaldības gribēja, lai par dažiem procentiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek pārdalīti pašvaldībām par labu. Tagad valdība ir reaģējusi tādā veidā, ka pašvaldībām tiks atņemts vēl vairāk.

Pārfrāzējot izteikumu, ka Ņujorka ir pilsēta, kura nekad neguļ, var teikt, ka politika ir katliņš, kurš nekad nebeidz mutuļot. Politiķi ir cilvēki, kuri savas prāta spējas pārvērtē īpaši stipri, tāpēc viņiem pašiem šķiet, ka viņi ir ārkārtīgi gudri un savu primitīvo taisnvirziena rosīšanos glaimojoši sauc par politisko šahu.

Saeimas atbildīgā komisija apstiprinājusi grozījumus likumā, kas paredzēs naudas soda piemērošanu personām, kas normatīvo aktu noteiktajās vietās nevalkās mutes un deguna aizsegu. Opozīcijas rindās izskan bažas, ka šāds likums negodīgi vērsīsies pret sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, kuriem masku iegāde var sagādāt grūtības, taču koalīcija sola, ka likums tiks piemērots saudzīgi.

Pagājušās nedēļas nogalē Franciju satricināja ārkārtīgi necilvēcīgs noziegums. 18 gadus vecais bēglis no Krievijas Abdula Anzorovs nogalināja un nogrieza galvu savas skolas skolotājam Semjuelam Patī. Šī ārkārtīgi neģēlīgā nozieguma motīvi jebkurā gadījumā ir nepieņemami un neattaisnojami.

„Eiropa saka: mums vajag kantainus tomātus. Yes, raportē mūsu nacionālā valsts, būs! Eiropa saka: mums vajag sagriezt kuģus un rūpnīcas. Davai, saka nacionālā valsts, sagriezīsim! Bet kur ir nacionāļu balsojums pret šīm regulām? Nav!” – savā ierastajā, ironiskajā stilā valsts un sabiedrības norises skumji apsmaida bijušais reklāmas magnāts, tagad vienkāršais kolcenieks Ēriks Stendzenieks. Par valsti un par kovidu, par Porziņģa miljoniem un ierēdņu aldziņām, par dziesmu svētku gospeļiem un partiju bojāeju – šodien mūsu saruna.

Patlaban Latvijai ir tik spēcīgi un ietekmīgi pārstāvji Eiropas Savienībā (ES) kā nekad agrāk. Eiropas Parlamenta lielākajā politiskajā frakcijā (ETP) strādā deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere. Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un ES tirdzniecības komisārs ir Valdis Dombrovskis. ES Padomē pārliecinoši Latvijas intereses pārstāv Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Minēto Latvijas pārstāvju viedokļi veido Eiropas lēmumus un viņu zināšanas tiek augstu vērtētas ES institūcijās Briselē. Viņi visi pieder pie lielākās un vadošās politiskās ģimenes – Eiropas Tautas partijas, kas apvieno labēji centriskos politiskos spēkus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) neatzīst savas ministrijas greiza vēstījuma palaišanu tautā. Latvijas Televīzijas “Panorāmā” viņš centās tā kā jokot, kā novelt atbildību nost no savas ministrijas trešdien paustajām tēzēm, ka dievkalpojumi nav ne publiski, ne privāti pasākumi, tāpēc uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas. Pie šā “pārpratuma” esot vainīga nevis TM, bet interneta portāli, kuros virsraksti neesot atbilduši saturam.

Neapmierināta ar Saeimā iedibināto kārtību un to, ka parlamenta sēdes notiek attālināti, no KPV LV saraksta parlamentā ievēlētā, bet partiju un tās frakciju pametusī Linda Liepiņa nolikusi deputāta mandātu. Viņas vietā nāk trīs gadus Alojas novada pašvaldībā nostrādājušais Māris Možvillo, kas, pēc L. Liepiņas teiktā, ir viņas domubiedrs.

Kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs ļoti interesantā intervijā (“LV portāls”, 16.10.2020., “Sapnis, kas pārvērties murgā”) skaidro, kāpēc pasaulē valda informatīvais jūklis, kurā nevar saprast, kas patiesība, kas dezinformācija. Viņa skaidrojums ir samērā tradicionāls: “Dezinformācijai, bailēm un sazvērestības teorijām ir ļoti liela spēja piesaistīt cilvēku prātus. Domāju, būs daudz saistošu piedāvājumu ātri izskaidrot pasauli un norādīt, “kurš ir vainīgs”. Kā parasti, izrādīsies, ka vainīgi esam nevis mēs, bet gan kādi citi.”

Ministrijas kabinetos radusies ideja uzspiest pašvaldībām rīkot konkursus uz izpilddirektora amatu un ierobežot izpilddirektoru amata ieņemšanas laiku līdz 10 gadiem.

Strādājot pie likumprojekta, kas iedzīvotājiem ļaus atbrīvoties no noteikta lieluma parādiem, Saeima iecerējusi paplašināt to cilvēku loku, kas varēs pretendēt uz šo procedūru. Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka uz parādu atlaišanu varēs pretendēt, ja parāds ir divas minimālās algas jeb no nākamā gada 1000 eiro – šo slieksni paredzēts samazināt uz pusi.

Sestdien notikušajā partijas “Latvijas attīstībai” (manuprāt, precīzāks nosaukums būtu – “Latvijas miljonāriem”) kongresā viens no šī politiskā spēka redzamākajiem biedriem – Edgars Jaunups – aicināja “sākt domāt par premjera amata latiņas sasniegšanu”. Tiesa, viņš par šo mērķi runāja it kā 2022. gada Saeimas vēlēšanu sakarā, taču šai piebildei nevajadzētu nevienu maldināt.

Aizvadītājā sestdienā atkārtoti partijas priekšsēdētāja amatā pārvēlot Juri Pūci, politiskā organizācija “Latvijas attīstībai” nosprauda arī jaunu, ambiciozu mērķi – 2022. gada Saeimas vēlēšanās startēt tik veiksmīgi, lai iegūtu Ministra prezidenta amatu.

Īstenojot Finanšu ministrijas iecerēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma reorganizāciju, tajā turpinātu darboties vien aptuveni 16 tūkstoši jeb 21 procents no MUN režīmā reģistrētajiem 80 tūkstošiem strādājošo. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no tiem jeb 32 tūkstoši pāries algotā darbā. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kas drīkstēs turpināt darbu MUN režīmā, dzīve nebūs nekāda saldā. Nodokļu nasta viņiem palielināsies par 67 līdz 100 procentiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma.

Saskaņā ar šībrīža valdošajām prasībām paskaidroju: Atzīstu koronavīrusa “SARS-CoV-2” eksistenci, tā lipīgumu un šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19 bīstamību.

„Daudziem radošiem cilvēkiem draud morāls, emocionāls un fizisks bankrots,” raksta mūziķis Edgars Rakovskis, reaģējot uz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās valsts pētījumu programmas „Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai 2020. – 2022. gadam” palaišanu vairāk nekā vienu miljonu eiro vērtajā lidojumā. Izskatās, ka naudas šķērdēšana šobrīd nevajadzīgiem projektiem turpinās ar jaunu sparu.