Politika

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām Taureņu pirts sarunām, ziņo LTV raidījums “De facto”. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.

„Viens no kolēģiem teica: „Paldies, meitenes, uz redzi!” Tā ir mikroagresija. Esmu zinātņu doktore, vadu projektu, saukt mani par meiteni nozīmē atņemt jebkādu autoritāti manis teiktajam; teikt, ka esmu nepieaugusi, nesvarīga, manam viedoklim nav nozīmes,” sociālajā tīmeklī nule izteicās Alise Tīfentāle. Ja kolēģis atvadoties teiktu „Paldies, zinātņu doktore un Mazpampāļu nevainīgās jaunavas ordeņa kavaliere, uz redzi!” – tad Alise noteikti nebūtu tik traki apvainojusies. Bet stāsts nebūs par apvainošanos. Tas būs par iespējām, ko dod doktora grāds.

Kā jau tas tika prognozēts, astoņus gadus pēc izmaiņām tautas nobalsošanas organizācijas regulējumā, Latvijā nav noticis neviens referendums. Saeimas opozicionāri iecerējuši lauzt šo tendenci, atkal grozot likumu. Koalīcija tik straujām izmaiņām nevēlas piekrist, taču diskusija par referendumu organizēšanas kārtības atvieglošanu varētu tikt sākta.

„Ālava ir dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies,” man priekšā teic vārdnīca, kaut arī es to pati zinu. „Govs palikusi ālavās,” rezignēti noteica mana vecmamma, teļu gaidīdama atskrienam, bet tas tā arī neatsteidzās. Neatceros gan, ka vecmamma par kaimiņu Fraņu būtu teikusi, ka viņa ir ālava, kaut arī bērnu Fraņai nebija. Laikam vecmamma nebija gana izglītota, bet varbūt viņai pietrūka tēlainās domāšanas.

Gada sākumā no KPV LV un tās Saeimas frakcijas izslēgtais Aldis Blumbergs nu pievienojies “Jauno Vienotību” veidojošajai “Vienotībai” – politiskajam spēkam, kuru 13. Saeimas priekšvēlēšanu laikā KPV LV vainoja teju visās pilsoņus vajājošajās likstās.

Šonedēļ sākas ANO Ģenerālās asamblejas jubilejas – 75. gadskārtas – sesija. Ņemot vērā Covid-19a pandēmiju, vairums runātāju uzstājās attālinātā režīmā. Arī Latvijas prezidents Egils Levits attālināti nolasīja savu uzrunu, kurā izklāstīja mūsu valsts redzējumu uz pasaulē notiekošo.

Maijā jau bija neliela saķeršanās starp satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”). Linkaits Kariņu vainoja mobingā, jo valdības vadītājs pieprasīja no pārvadātāju konkursa saraksta izņemt nodokļus nemaksājošu autopārvadātāju. Kariņš stundu paceltā balsī sunījis Linkaitu. Linkaits savukārt centies izskaidrot, kā tad tur ar tiem iepirkumiem ir un ka viss bijis godīgi.

Līdzsvarojot administratīvi teritoriālās reformas radīto disbalansu Latvijas iedzīvotāju kultūrvēsturiskajā identitātē, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā iesniedzis Latviešu vēsturisko zemju likumu. Ar to iecerēts veicināt, piemēram, suitu un zaudētās Abrenes kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī iezīmēt Sēlijas nozīmi.

Sabiedriskie mediji – “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio ‒ no nākamā gada vairs nepiedalīsies reklāmas tirgū. Tas no valsts prasa nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem eiro un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidi, kurai pārmaiņu laikā sabiedriskajiem medijiem būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Taču šim pasākumam naudas pašlaik nav.

Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis iecēlis par brīvdabas muzeja direktori sev tīkamu personu, nevis uzvarētāju konkursā uz muzeja direktora vietu.

Uz ziņu, ka “Cancel culture” ideologi gatavojas “kancelēt” arī elitārās (tātad balto vīriešu dominanti uzturošas) kultūras pārstāvi komponistu Ludvigu van Bēthovenu, ar sev raksturīgo ironiju atsaucās Ēriks Stendzenieks: Nu tad beidzot pieķērušies galvenajam rasistam. Kurš gan vēl nekaunīgāk izcēlis baltās rases vīriešu pārākumu? Kura mūzika vēl klajāk vērsusies pret LGTB un BLM? Protams! Tas ir Bēthovens. Kretīns, nu...

Saeimas ārkārtas plenārsēdē 17. septembrī virkne izskatāmo jautājumu izraisīja asas verbālas batālijas.

Divpadsmit Baltkrievijas uzņēmumi esot pieņēmuši lēmumu par savas darbības pārcelšanu uz Latviju, aizvadītajā nedēļā vēstīja Ekonomikas ministrija. Vēl vairāk uzņēmumu par šādu soli vēl domā. Šī ir tā reize, kad interesi par ienākšanu Latvijā izrāda tādi ārvalstu uzņēmumi, kas domā šeit attīstīt kaut nelielu “Silīcija ielejas” saliņu, nevis būvēt cūku fermu, kuru ekoloģisku apsvērumu dēļ nevar atļauties pie sevis mājās.

Neapzīmogotajās vai nekorekti apzīmogotajās vēlēšanu aploksnēs ievietoto vēlēšanu biļetenu pieskaitīšana vēlēšanu rezultātiem izmaiņas jaunās Rīgas domes spēku samērā nav ieviesušas, un jaunā koalīcija jau nākamnedēļ plāno sākt darbu, ko nākamos gandrīz piecus gadus regulēs “Rīcību plāns Rīgai”. Tajā kā prioritāte noteikta rīdzinieku uzticības atjaunošana Rīgas vadībai – proti, labas pārvaldības izveidošana. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamie instrumenti gan vēl jāizstrādā, bet precīzāks darbu saraksts ar termiņiem sabiedrībai netiks atklāts.

Kad zvērināta advokāte Ilze Znotiņa vēl tikai gatavojās kļūt par Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju, viņa tika reklamēta kā valdonīga, principiāla un kareivīga. Vajadzēja celties kājās un aplaudēt, gavilēm pārejot nevaldāmās ovācijās. Beidzot treknie baņķieri, šie naudasmaisi dabūs trūkties un nevarēs vairs nodarboties ar terorisma un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu, par ko latvju valstij jāsarkst no kauna ārvalstu padomdevēju un uzraugu priekšā.

Bīstoties no pārlieku lielas fiskālās ietekmes, Saeimas vairākums ceturtdien nenodeva komisijām opozīcijas rosinājumu, kura rezultātā pārtika kļūtu lētāka vidēji par 13%. Tiesa, pie šī jautājuma parlamentāriešiem drīz būs jāatgriežas – tautas iniciatīvas dēļ.

Iesākuma viena maza, pat sīka epizode, kura raksturo jauno politisko ēru. Finanšu ministrs Jānis Reirs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” stāsta, ka nākamā gada Valsts budžeta projekts jau tikpat kā valdībā saskaņots. “Vēl notiek diskusijas, bet diskusijas par detaļām, ne lielām lietām, ne lielām pozīcijām,” uzsver Reirs. Varētu teikt, brīnišķīgi, ka tik sarežģītā situācijā (“Covid-19”; daudzu nozaru katastrofāls apgrozījuma kritums; piecas koalīcijas partijas ar atšķirīgām interesēm) budžeta pieņemšana norit tik gludi.

Latviešu viedākie prāti pret visām kovidpanikas izraisītajām ekonomikas problēmām ir izgudrojuši panaceju – betonu.

Lai arī cik tīkama daudziem iedzīvotājiem šķistu ideja par liegumu atlaistajiem Saeimas deputātiem kandidēt arī ārkārtas vēlēšanās, šāda vēlme ir antikonstitucionāla. Uzklausot šādu konstitucionālo tiesību ekspertu viedokli, atbildīgā Saeimas komisija noraidīja vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu.

Partijas "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par statūtu pārkāpumiem izslēgt Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Otrdien šo lēmumu atbalstīja "Saskaņas" valde. Valde rekomendē abus izslēgt arī no Saeimas frakcijas, teikts partijas paziņojumā.

Vainojot partijas disciplīnas neievērošanā, neslavas celšanā tai un atklātā koķetēšanā ar ideju par savas partijas dibināšanu, “Saskaņas” valde atbalstījusi organizācijas Rīgas nodaļas lēmumu Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu izslēgt no partijas un rosina viņus izslēgt arī no Saeimas frakcijas.