Politika

Saeimas deputātiem, kuriem būs jāapstiprina valdības izlolotās izmaiņas autoratlīdzību regulējumā, pagaidām pietrūkst informācijas, lai tās vērtētu kvalitatīvi, taču likumdevēju skepse nav noslēpjama. Tikmēr Latvijas Preses izdevēju asociācija sit trauksmes zvanu, jo Ministru kabineta ieceres liecina, ka nozarei jārēķinās ar neplānotiem izdevumiem, kas vairs nepakļaujas amortizēšanai.

Kaitnieciskā ideja par jauna nodokļa uzlikšanu autotransportam vismaz uz šo brīdi ir novērsta. Partijas tagad skaidrojas, kura vairāk vainīga, bet principā viens pret vienu ir atkārtojies pērnā gada skandāls, kad Satiksmes ministrija, ejot jauno automašīnu dīleru pavadā, grasījās pilnībā aizliegt lietotu automašīnu importu, bet pēc tam vērsās pati pret savu ieceri. Pasludināt piecgadīgu mašīnu par vecu tiešām ir absurds.

Pēc vairāku stundu garām debatēm aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma tās praksē retu lēmumu – nodot trešajā lasījumā skatītu likumprojektu atpakaļ parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, proti, grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredzētu, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt, tikai izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Par to, kas bija, par to, kas būs Rīgas domē, Neatkarīgās intervija ar bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāju, tagad arhitektūras, projektēšanas un restorānu biznesa uzņēmuma SIA “Vincents” vadītāju Emīlu Jakrinu.

Saeima piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13. Saeimas deputātu Aldi Adamoviču („Jaunā Vienotība”). Kādas šausmas! Ko gan šis deputāts pastrādājis – vai slepkavojis, laupījis? Varbūt korumpējis miljonus?

No “Jaunās Vienotības” saraksta 13. Saeimā ievēlētais Aldis Adamovičs izdots kriminālvajāšanai. Viņam saistībā ar Saeimas deputātiem izmaksājamajām kompensācijām par transportu un mājokli inkriminē krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Tagad jau trešā augstā Latvijas Republikas amatpersona – pats Valsts prezidents Egils Levits ir pamanījis, ka no viena grāvja iebraukts pretējā. “Latvijas finanšu sistēmas “kapitālais” remonts – “netīrās naudas atmazgāšanas krāna aizdarīšana” – bija nepieciešams, taču šobrīd “mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī” – uzraudzība, lai “izķertu netīro naudu, ir kļuvusi ļoti visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā: kāpēc tu esi samaksājis rēķinu, un ko tu darīji ar to naudu,”” intervijā laikrakstam “Diena” atzinis Egils Levits.

Lai novērstu liekus pārpratumus, šībrīža realitāte prasa katram autoram, kurš raksta par Covid tēmu, paskaidrojošu izziņu (diskleimeru) par paša attieksmi pret šo problēmu. Tātad, atzīstu “Covid-19” slimību, vīrusa “SARS-CoV-2” eksistenci, tā lipīgumu un bīstamību. Taču tas nenozīmē, ka automātiski atbalstu jebkurus valdības rīkojumus cīņai pret pandēmiju. No šodienas, saskaņā ar Ministru Kabineta lēmumu, sabiedriskajā transportā atkal obligāti jāvalkā maskas.

Saeima pirms Andra Vilka iecelšanas par Latvijas Bankas (LB) padomes locekli apsprieda viņa grēku sarakstu, kurā atrodas gan patiesībai atbilstoši, gan arī viltoti ieraksti.

Rīt ir pēdējā diena, kad Saeimas deputātiem jāiesniedz kandidāta vārds vakantajai Satversmes tiesas tiesneša vietai. Sākotnēji likās, ka uz šo prestižo amatu varētu tikt virzīts tikai viens kandidāts, bet tagad kļuvis zināms, ka uz to būs lielāka konkurence, kas atkal atgādinās, cik ļoti atšķirīgas partijas, apstākļu spiestas, apvienojušās šajā koalīcijā.

Jaunie Rīgas domnieki atbilstoši jau iepriekš sadalītajām atbildības nozarēm sadalījuši Rīgas domes komiteju priekšsēdētāju amatus. To vietnieki tiks ievēlēti tuvākajā laikā, bet joprojām nav skaidrs, cik un, galvenais, vai amati tiks opozīcijai.

Ar daļēju opozīcijas atbalstu par Rīgas mēru kļuvušais Mārtiņš Staķis pirmo kritiku saņēma vēl pirms darba uzsākšanas. Opozīcijai šķiet vismaz aizdomīga jaunās koalīcijas vēlme gan pēc lielā vicemēru skaita, gan komiteju priekšsēdētāju divu vietnieku amatu izveide. Turklāt visi šie amati būs apmaksāti.

Piektdien ar pārliecinošu atbalstu par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta pārstāvis Mārtiņš Staķis. Viņu atbalstīja arī bijušais galvaspilsētas mērs, “Gods kalpot Rīgai” līderis Oļegs Burovs. Politiķis, kurš priekšvēlēšanu laikā centās nošķirt GKR Rīgā paveikto no ilggadējās sabiedrotās “Saskaņas”, jo tāda bijusi vienošanās – katrai partijai ir strikti atdalītas atbildības nozares, uzskata, ka šāda pilsētas pārvaldība ir vienīgais pareizais modelis, un apšauba, ka jaunajai Rīgas domes koalīcijai to izdosies mainīt. Skeptisks viņš ir arī par citiem pārmaiņu koalīcijas solījumiem. Piemēram, viņš uzskata, ka koalīcijas partijas ‒ pretēji solījumiem – pašvaldības kapitālsabiedrības uztver kā savus lēņus.

„Šajā valdībā katrs cīnās par sevi, tomēr labi saprot, ka galvenais ir salipināties tā, lai kombinācija neizjūk. Tomēr, domājot par nākamajām vēlēšanām, ir jāsaprot spēku samēri. KPV LV faktiski ir izjukusi, par JKP rodas arvien vairāk jautājumu, uz kuriem nav atbilžu... Mums jāsāk gatavoties nākamajām vēlēšanām, jādod eleganta kritika un savs piedāvājums,” uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Šodien intervija ar Māri Kučinski.

Pēc 10 darba gadiem Rīgas mēra amatā Nils Ušakovs tagad, būdams Eiropas Parlamenta deputāts,strādā Budžeta komitejā. Tieši tur tiek pieņemti lēmumi par jautājumiem, kas saistīti ar ES finansēm, ieskaitot plānus pašreizējās krīzes pārvarēšanai. Nils Ušakovs ir viens no līdzziņotājiemsaistībā ar Latvijai vienu no svarīgākajiemjautājumiem− ES 2021. gada budžetu.

Ir beidzot sanākusi pirmā Rīgas domes sēde, un vinnējušās partijas ir sadalījušas savus ietekmes areālus. Redzams uzreiz, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas tik tikko ietika domē, ir dabūjusi neproporcionāli pārāk daudz varas, bet nu tas laikam ir saistībā ar pārējo koalīcijas ļaužu bailēm no huligāniskās partijas, kura visus terorizē.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Rīgā (pirms tam Viļņā) neapšaubāmi bija ievērojams politisks notikums kaut vai tāpēc, ka šobrīd “Covid” pandēmijas dēļ politiķu braukāšana pa pasauli ir ievērojami samazinājusies. Līdz ar to tāda līmeņa politiķa ierašanās Latvijā automātiski jāvērtē kā notikums ar lielo burtu.

Šodien uz savu pirmo sēdi sanāk jaunā Rīgas dome, no kuras 60 deputātiem 18 ir ievēlēti no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Progresīvie” apvienotā saraksta. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām šī apvienotā saraksta augšgalā (un tātad ar lielākām izredzēm nokļūt deputātu statusā) lielākoties bija “Attīstībai/Par!” biedri. Taču, saskaitot plusus un svītrojumus, spēku samērs ir krasi mainījās – Rīgas domes deputātu vidū ir daudz vairāk partijas “Progresīvie” (P) nekā “Attīstībai/Par!” (AP) biedru. Ar 90% lielu varbūtību var apgalvot, ka velēšanu laikā, izvēloties balsot par kopējo “Progresīvo” un “Attīstībai Par!” sarakstu, aptuveni 400‒600 liela vēlētāju grupa īpaši svītroja deputātu kandidātus no “Attīstībai/Par!” saraksta augšējās daļas.

Jaunā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par pārmaiņu koalīciju, rīt sanāks uz pašvaldības pirmo sēdi un sāks realizēt trešdien parakstīto “Rīcības plānu Rīgai”. Par domes departamentu un kapitālsabiedrību reorganizāciju topošais Rīgas mērs pagaidām runā izvairīgi, taču, vēl oficiāli darbu nesākusi, jaunā koalīcija ķērusies pie gatavošanās otrajam Covid-19 vilnim.

„Finanšu sistēmas kapitālā remonta” gaitā Latvija laimīgi paglābās no iekļaušanas „pelēkajā sarakstā”, taču nupat sāk izskatīties, ka blaknes zālēm pret „netīro naudu” ir kļuvušas Latvijas tautsaimniecības organismam kaitīgākas par pašu slimību.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien diskutēs par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Deviņi Saeimas deputāti rosinājuši aizliegt nikotīna spilventiņu tirdzniecību Latvijā, lai gan to ietekme uz veselību nav kaitīgāka kā citiem alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem, pret kuru tirdzniecību deputāti neiebilst. Turklāt Igaunijā un Zviedrijā nikotīna spilventiņi ir nopērkami, un tas nozīmē, ka lietotāji, ja gribēs, dosies tos pirkt uz kaimiņzemēm.