Politika

Tiem, kuri sekoja notikumiem pēcvēlēšanu naktī no sestdienas uz svētdienu, kaitinoši ilgi bija jāgaida uz pirmajiem publiskotajiem rezultātiem. Tas bija mazliet nesaprotami, jo bija zināms, ka aktivitāte ir bijusi ļoti zema. Tātad arī ko skaitīt ir bijis mazāk nekā citās reizēs. Tomēr rezultāti kavējās. Tikai ap vieniem naktī parādījās pirmie rezultāti no trijiem iecirkņiem. Uz nākamajiem rezultātiem bija jāgaida vēl vesela stunda.

Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē, dodot deputātiem ceļamaizi, Valsts prezidents Egils Levits neaizmirsa atgādināt par savu vēlmi izveidot Valsts padomi, kā arī nostrostēja valdošo koalīciju par nepilnībām demogrāfijas jautājumu risināšanā un mediju politikā. Tā visa fonā noritēja grūti pamanāms opozīcijas deputātu prezidenta uzrunas boikots.

„Ceru, ka, analizējot Valsts kultūrkapitāla fonda VKKF darbu, Jūs pievērsīsities arī konkrētam naudas sadalījumam. Mani interesē, kāpēc VKKF piešķir nodokļu maksātāju naudu (tostarp arī manējo) apšaubāmiem projektiem, tādiem kā, piemēram, festivālam, kurā sievietes pārģērbjas par vīriešiem? Lībiešu kultūras dienu veidotāji saņem tikai 1900 eiro, savukārt kaut kādi „drag king” ‒ 4500 eiro. Jūs kā konservatīvas partijas pārstāvis un kultūras ministrs to uzskatāt par normālu praksi?” – šādu vēstuli nosūtīju uz Kultūras ministriju.

13. Saeimā ar apskaužamiem 16 mandātiem ievēlētā KPV LV atgriezusies savos pirmsākumos. Proti, 2017. gada pašvaldības vēlēšanās, kad tā pirmo reizi spēra kāju uz lielās politikas skatuves, Rīgā par to nobalsoja tikai 1,53% vēlētāju, bet šajās Rīgas domes vēlēšanās tā ieguva vēl mazāku atbalstu ‒ 1,12%. Dažiem tas ļāvis izdarīt secinājumu, ka organizācijai taciņa jau egļu zariem kaisīta, taču tās pārstāvji valdības koalīcijā joprojām ieņem ietekmīgus amatus un kaldina plānus par partijas reinkarnāciju.

Par ainu Rīgā pēc ārkārtas domes vēlēšanām Neatkarīgās intervija ar fotogrāfu, publicistu Mārci Bendiku.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir notikušas, rezultāti ir tādi, kādi ir, un ar tiem rīdziniekiem būs jādzīvo piecus gadus, ja nekas neatgadīsies. Ir daudzas labas lietas un ir sliktas lietas.

Rīgas domes vēlēšanās otra populārākā partija – “Saskaņa” vēl pirmdien vakarā pauda, ka tā nevēlas bremzēt jaunās Rīgas domes darbu un tomēr neapstrīdēs domes vēlēšanu rezultātos tajos iecirkņos, kur konstatētas neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Taču jau otrdienas rītā kļuva skaidrs, ka šis politiskais spēks vēlas izspēlēt daudz elegantāku spēli, vēl vairāk diskreditējot pie varas nonākušos konkurentus un pastāvošo varu kopumā.

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” līderis ar visiem spēkiem centās izvairīties no intervijas Neatkarīgajai par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaitu un rezultātiem, sakot, ka viņš nav tas, kam būtu jāizsakās, jo pats ir bijis “satiksmes dalībnieks”. Tomēr uz dažiem jautājumiem viņš atbildēja.

Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsācis sarunas par jaunās domes koalīcijas veidošanu. Pašlaik gan izskatās, ka ātri viņam tas neizdosies, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām dažos vēl neizveidotās koalīcijas partneros gruzdot vēlme mēra amatā redzēt cita politiskā spēka pārstāvi.

Tik tikko saskaitīti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti un saprasts, kas vinnējis, kas zaudējis, kā uzreiz izcēlies dīvains incidents.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās tikai 40,6 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tik zema vēlētāju aktivitāte nebija pat iepriekšējās krīzes laikā. Tomēr, neskatoties uz dramatiski zemo vēlētāju aktivitāti, jaunā Rīgas dome ir ievēlēta.

Lai arī Rīgas domes (RD) vēlēšanas beigušās it kā bez īpašiem pārsteigumiem, tomēr daži jāpiemin. Pirmkārt, šo vēlēšanu zemā aktivitāte. Tā gan bija sagaidāma, ņemot vērā apātisko noskaņojumu tradicionālo “Saskaņas” vēlētāju vidū. 2017. gadā par S/GKR bloku nobalsoja 127 tūkstoši vēlētāju, bet šogad par dažādām bijušās koalīcijas atlūzām kopā uz pusi mazāk – 66 tūkstoši. Taču galvenais vēlēšanu pārsteigums bija partijas “Progresīvie” triumfs.

Salīdzinot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus ar 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultātiem Rīgas velēšanu apgabalā, var secināt, ka visvairāk savus atbalstītājus zaudējusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, KPV LV un JKP, bet vislabāk savu atbalstītāju skaitu divu gadu laikā ir izdevies palielināt “Attīstībai/Par!” un “Jaunajai Vienotībai”.

Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) startēja kopīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā, taču Rīgas domē neiegūs mandātus, jo nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot 4,07% nobalsojušo vēlētāju atbalsta. Tas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr nav pietiekami.

Kaut arī ar katastrofāli zemu vēlētāju aktivitāti, tomēr Rīgas domes vēlēšanas ir notikušas, un tajās vismaz nomināli uzvarējis politiskais spēks, kuram to solīja sabiedriskās domas aptaujas un kurš arī pats bija pārliecināts, ka Rīga ir tā bastions, – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts. Apvienības mēra amata kandidāts cer uz ātru koalīcijas izveidi un domes darba atsākšanu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.

Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.

Šodien uzzināsim, kuriem politiskajiem spēkiem nākamos piecus gadus piederēs Rīgas atslēgas. Vēlētāju ievilktie krustiņi un svītrojumi, savukārt, liecinās, kuriem politiķiem rīdzinieki uzticas visvairāk, bet kurus – nīst.

Kovida ierobežojumu dēļ šīs vēlēšanas bija atšķirīgas tām īpašajām iedzīvotāju grupām, kas mīt vienkopus un veselības stāvokļa vai juridisku iemeslu dēļ nevar doties uz pilsētas vēlēšanu iecirkņiem. Atšķirīgas arī iecirkņu komisiju darbiniekiem – jo jāelpo spirta tvaiki, jālīmē pēdiņas uz grīdas un biežāk jādodas mājas vizītēs.

„Kā jums šķiet, ko atgādina JKP priekšplānā izvirzītā Linda Ozola?” – šādu jautājumu nesen man uzdeva kāds politikas vērotājs. Padomāju. Un sapratu. Jutu Strīķi. Aizsaulē aizgājušās politiķes tēls tik ļoti bija iespaidojis eventuāli nākamo Rīgas domes vadītāju, ka viņa publiskajās debatēs kopēja ne tikai runas manieri, nesatricināmo revolucionāro pārliecību un Dāmokla zobina švīkstināšanu virs korumpantu galvām, bet arī, pietrūkstot kompetencei, vēlamo uzdeva par esošo. Taču tas jēkāpistiem ir normāli.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gada 29. augustā ir četrpadsmitais mēģinājums izveidot pilsētas pārvaldīšanu atbilstoši pilsētas iedzīvotāju vairākuma prasībām.