Politika

Rīgā šodien risinās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās tiks ievēlēta Rīgas dome. 156 vēlēšanu iecirkņos šodien gaida ierodamies vairāk nekā 400 tūkstošus balsstiesīgo vēlētāju.

Šīs ir pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kuras es it kā varētu vērot no malas, jo, lai gan vairāk nekā pusgadsimtu biju rīdzinieks, tomēr jau kādu laiku esmu savu ikdienas dzīvi saistījis ar Rīgai tuvu novadu. No vienas puses, Rīgā notiekošais uz mani it kā tieši neattiecas, bet, no otras puses, Rīga ir daļa no Latvijas, ekonomiski vislielākā daļa, tāpēc Rīgā notiekošais tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas novadus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Rīt balsstiesīgie un pilsoniski aktīvie rīdzinieki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai, runājot politiķu vārdiem, izvēlētos Rīgas nākotni. Taču šīs vēlēšanas nebūs kā līdz šim pieredzētās ne tikai tāpēc, ka tās ir ārkārtas vēlēšanas. Savus noteikumus valstī joprojām diktē arī Covid-19.

Kā tas gadījies, kā ne, pašā karstākajā priekšvēlēšanu finiša spurta laikā ir atskrējis arī „melnā pīāra” jeb konkurentu noķēzīšanas piemērs. Izcēlusies ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas laikam nav īsti droša par savu rezultātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un ir ķērusies pie visgalējām un pašām zemiskākajām priekšvēlēšanu cīņas metodēm, kādas jau labu laiku nav redzētas.

Gandrīz jebkuras vēlēšanas tiek pasludinātas par “izšķirošām”, “vēsturiskām”, par “lūzuma punktu” attīstībā. Patiesības labad jāsaka, ka šīs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas par “vēsturiskām” un “izšķirošām” sauc vien atsevišķi šajās vēlēšanās iesaistīti politiķi vai viņiem pietuvinātas personas. Kopumā tās notiek visai vienmuļā, no politisko kaislību viedokļa pat garlaikotā gaisotnē, jo asa politiskā plūkšanās izpaliek. Viss šķiet pamatvilcienos jau izšķirts.

Ir klāt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas! Ļoti steidzīgie jau tagad var vēlēt, bet lielākā daļa rīdzinieku, kuriem nav vienaldzīga sava pilsēta, ies pie urnām 29. augustā.

Administratīvi teritoriālās reformas cīņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju daļēju sakāvi piedzīvojušās pašvaldības sagaida nākamā saķeršanās ar ministriju. Tā vēlas atcelt pašvaldību pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuras pašvaldības atdot negrib.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās gaida ierodamies 422 681 vēlētāju. Pusei vēlētāju vēlēšanu iecirknī ir sagādāta sejas aizsargmaska, teju trešajai daļai – pildspalva, ja tāda būs vajadzīga. Ja būs nepieciešams, iecirknī varēs izmērīt pat temperatūru. Šo un citu Covid-19 drošības pasākumu, kā arī steigas dēļ Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būs ārkārtīgi dārgas vēlēšanas. To kopējas izmaksas pārsniegs 2 miljonus eiro, tātad par pusmiljonu eiro vairāk, nekā sākotnējo tika lēsts.

Jaunās aptaujās parādoties jaunai partijai “Jaunā Saskaņa”, kurai ir izredzes iekļūt Rīgas domē, līdzšinējie favorīti to neuztver kā nopietnu konkurenci, taču, ja tā patiešām notiktu, šim politiskajam spēkam nāktos palikt opozīcijā vai veidot koalīciju ar pārējo atgrūstajām ‒ ar “Saskaņu”, Latvijas Krievu savienību un “Gods kalpot Rīgai”.

„Atkal privatizējat 18.novembri?” – vieglā greizsirdībā Jānim Iesalniekam (NA) uzklupa kāda tviteriste. Iesalnieks, droši vien nedomādams neko par privatizāciju, bet gan par Rīgas domes vēlēšanām, bija ielicis savā tviterkontā nelielu aptauju: „Šonedēļ rīdziniekiem būs iespēja tiešā veidā ietekmēt Rīgas nākotni. Kādu Rīgu izvēlēsies tu Rīgas domes vēlēšanās?”

Intervija ar Igoru Meiju.

Latvijas politikas dienaskārtības virspusē ik pa brīdim iznirst jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Procesā iesaistījusies arī pilsoniskā sabiedrība, kas interneta platformā “Manabalss.lv” jau ilgāku laiku kopš savākusi nepieciešamo parakstu skaitu, lai iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu nonāktu Saeimā. Taču tas nav noticis – paša iniciatora un platformas vadītāju dēļ.

Tik trūcīgi ar kompromitējošiem materiāliem laikam nav bijis vēl nevienās vēlēšanās, tāpēc partijas pieķeras pilnīgiem niekiem, cerot tādējādi kaitēt politiskajiem oponentiem. Partija “Saskaņa, sociāldemokrātiskā partija” uzrakusi drīzāk jau amizantu faktu, kā administratīvo resursu iespējas savu kandidātu reklamēšanai izmanto saraksts “Attīstībai/Par!”.

Ārkārtas Rīgas domes vēlēšanu gaisotnē “Vienotība” sestdien aizvadīja kārtējo kongresu, kurā, cīnoties ar politiskās personības dalīšanās sindromiem, priekšvēlēšanu gara uzkurināšanai tika izmantoti visi partijai pieejamie smagsvari un sperti pirmie neveiklie soļi “digitālās partijas” virzienā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA “Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts” valdes priekšsēdētāja, pedagoģijas zinātņu doktore (LU, 2003) Ņina Linde.

„Politiskajiem konkurentiem skauž mūsu panākumi, tāpēc viņi ar mums mēģina izrēķināties!” – brīnos, kāpēc vēl nedzird tādas klaigas no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadoņiem un līdzrāpotājiem. Bet būtu jau laiks: savas augstprātības un pāķiskā tupuma dēļ pēdējā laikā šis politpulciņš dabūjis pa seju ne tikai no tvitertautas, bet arī gluži oficiāli.

Rīgas domes vēlēšanās startējošo politisko partiju pēdējie reitingi liecina, ka kādreizējām opozīcijas partijām patiešām varētu izdoties neļaut pie varas atgriezties “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai”. Taču pašlaik Rīgā populārākās partijas Rīgas mēra amata kandidāts pieļauj, ka sarunas par koalīcijas izveidi būs sarežģītas, bet kā minimāli koalīcijai nepieciešamo mandātu skaits tiek minēts 33.

Lai arī pašlaik saistībā ar notikumiem Baltkrievijā tiek veidotas valstu pozīcijas, apspriestas iespējamās sankcijas un darbināti izsmalcināti diplomātiski instrumenti, realitātē to iedarbīgumam neviens lāgā netic. Tikai baltkrievi paši var patriekt vai paturēt esošo valsts vadītāju, un informētajās aprindās pašlaik jau tiek vēstīts par entuziasma noplakumu demokrātijas vēstnešu rindās.

Nevienam koalīcijas partnerim un, domājams, arī nevienam nodokļu maksātājam nepatīk “Jaunās Vienotības” sagatavotais nodokļu celšanas piedāvājums, un neviena partija arī nevēlas vēl vairāk nokaitināt vēlētājus līdz vēlēšanām. Tāpēc valdība Finanšu ministrijas ziņojumu “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai” nolēmusi atlikt.

Pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems noteikti ir skaļākais un aktīvākais 13. Saeimas deputāts. Viņam ir viedoklis pilnīgi par visu, un tas praktiski nekad nebūs glaimojošs valdošajai koalīcijai. Lai nostiprinātu savu “eštablišmenta” atmaskotāja un apkarotāja tēlu, viņš pat var diametrāli pretēji mainīt savu viedokli, kā tas, piemēram, tika darīts jautājumos par Covid-19 izplatības apkarošanu.

Nupat izglītības ministre Ilga Šuplinska nobēra ļaužu priekšā kārtējo verbālo pērļu kaudzi. Runājot par sporta attīstību Latvijā (sports atrodas izglītības ministrijas pārraudzībā), viņa teica: “tas pats futbols. [...] manis pēc šāds sporta veids... Nevaru teikt, ka varētu nebūt, bet uzskatu, ka tas nav manā redzes lokā svarīgs”. Futbola aprindās šāds izteikums izsauca pamatotu šoku. Galu galā futbols ir pasaulē populārākais sporta veids, un, ja atbildīgā ministre pauž tādas idejas, tad...

Par valdības rīcību Covid-19 krīzes laikā un par Finanšu ministrijas piedāvātajām nodokļu izmaiņām Neatkarīgās intervijas ar sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” līderi Jāni Urbanoviču.