Trolejbusam ietriecoties daudzdzīvokļu nama sienā Rīgā, Prūšu un Bultu ielas krustojumā, pavērās šausminoša aina – ne jau tikai tas, ka transportlīdzeklis bija burtiski iebraucis dzīvoklī. Kļuva redzams, kā pēc divtūkstošā gada tika veikti ēku siltināšanas darbi. Un cilvēki par tādām haltūrām toreiz bargu naudu maksāja.
Labā ziņa, ka tā tagad neviens vairs nebūvē, bet, ja pamēģinātu - zaudētu sertifikātus un nesaņemtu atalgojumu. Šāds izpildījums ir nekvalitatīvs, nedrošs un ugunsbīstams.
Smagais satiksmes negadījums notika 20. maija vēlā pēcpusdienā Ķengaragā. Vieglā automašīna frontāli ietriecās sānā trolejbusam. Šoferis bija piedzēries. Trolejbuss zaudēja vadību un, pārbraucis ietvei un zālājam, ar labo stūri trāpīja ēkas sienā, izsitot pusotru kvadrātmetru lielu caurumu. Seši cietušie, taču, par laimi, visi dzīvi. Arī kundze, kuras istabā iebrauca trolejbuss, trieciena brīdī atradās blakus telpā.
Haltūras paraugs
Caurums mājas sienā tagad ir aizklāts, bet notikuma aculiecinieku bildēs redzams, ka siltināšanu veikuši neprasmīgi amatieri. Plānas putuplasta loksnes sasēdinātas uz koka latiņām. Pie sienas tās pat nav līmētas. Nekādas nosedzošās kārtas. Tikai pretvēja plēve un pa virsu skārds. Daudzdzīvokļu ēkām gala sienas ir mitruma un aukstuma avots. To siltināšanā ir ļoti būtiski ievērot tehnoloģijas. Taču, kā atzīst Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs,
tūlīt pēc 2000. gada bija tie laiki, kad visi siltināja, kā mācēja, bet lielākā daļa nemācēja.
Trūka izpratnes, ka siltināšana ir kompleksa sistēma. “Pasūtītājam ir jāsaprot, ka projektā svarīgi izmantot inženieru konstruētas un ražotāju sertificētas sistēmas.” Tad arī būs pamats rēķināties, ka ēka būs nodrošināta vismaz uz 25 gadiem un visos svarīgākajos parametros, kas prasīti Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijās ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004: stabilitāte, energoefektivitāte, ugunsdrošība, akustika, drošība lietošanā, higiēna un vide.
Biežākās kļūdas
Kopš 2010. gada projektos, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu siltināšana jāveic ar daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām, kurām ir ETAG 004 apstiprinājums. Šīs izmaiņas likumdošanā veiksmīgi ļauj izvairīties no nekvalitatīviem risinājumiem, lai gan paviršības tāpat gadās. Īpaši privātu projektu īstenošanā. Būvmateriālu ražotāju asociācijas prezentācijā uzskaitītas biežāk novērotās:
nestabila drūpoša pamatne, nepareizi uzklāta līmjava, neaizpildītas šuves, papildu armējuma trūkums, stūru profilu nelietošana, armējošais siets uzklāts uz izolācijas, nevis javas.
Rīga atvēzējusies siltināšanai
Ražotāju sertificētā sistēmā katra nianse ir precīzi atrisināta. Kādi dībeļi un cik daudz uz loksni jālieto, kādi materiāli atkarībā no vēja slodzes jāizmanto, kāds siets jāliek utt. Atliek tikai sekot priekšrakstiem. Īstermiņā tas, protams, būs dārgāk nekā vienkārši aiz skārda samest putuplastu. Taču tādai siltināšanai būs praktiska jēga, un ieguldījumi atmaksāsies ilgākā termiņā.
Neatkarīgā aptaujāja vairākas galvaspilsētas institūcijas, kāda ir to piekoptā politika attiecībā uz siltināšanu. Tieši Rīgā ir procentuāli vismazāk sakoptu daudzdzīvokļu ēku valstī. Valmierai, Liepājai un Ventspilij līdzšinējos gados izdevies daudz sekmīgāk ieguldīt līdzekļus ēku siltināšanā un vizuālā sakopšanā. Tagad atvēzējusies arī Rīga, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai siltināšana nenotiktu jaunās tūkstošgades sākuma tradīcijās.
Taupība maksā dārgi
Uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns stāsta, ka uz finanšu institūcijas “Altum” energoefektivitātes programmas naudu šobrīd gaida gandrīz simt mājas. Visās plānots izmantot cietās vates sistēmas. Un tāda “siltināšana”, kāda redzama trolejbusa traumētās mājas piemērā, ir neiespējama.
Arī domes Īpašuma departaments, kas atbild par sabiedrisko ēku apsaimniekošanu, fasāžu apdarē izmanto cietās vates sistēmas.
Te jāatgādina, ka salīdzinājumā ar putupolistirolu minerālvatei ir priekšrocības ugunsdrošības ziņā. Vate ir nedegoša, putuplasts kūst, deg un izdala indīgas vielas. 2017. gada jūnijā Londonā nodega debesskrāpis ‒ Grenfela tornis. Liesmas strauji uzkāpa pa ugunsnedrošiem siltumizolācijas paneļiem, un bojā gāja vairāk nekā 70 cilvēki. Šādu materiālu lietošanu tik augstās ēkās būvnormatīvi aizliedz, taču attīstītājs gribēja ietaupīt. Kļūdas būvniecībā maksā ārkārtīgi dārgi.
