Rīgas domē uzsācis darbu sabiedriskais ukraiņu atbalsta centrs “Rīgas sirds”. Tādējādi bēgļu dzīvē labdarības organizācijas cer iesaistīt arī galvaspilsētas iedzīvotājus. Par to, kāpēc joprojām ir svarīga palīdzība ukraiņiem, un ar ko “Rīgas sirds” plāno nodarboties rātsnama atvēlētajos 720 kvadrātmetros, skaidroja “Neatkarīgā”.
Ieeja centrā no Rīgas domes fasādes puses nav pamanāma. Centrā var iekļūt no ēkas gala. Izejot cauri tirdzniecības centram ”Rātes pasāža” jāpagriežas pa kreisi un jānoiet lejā pa kāpnēm. “Rīgas sirds” ir iekārtojusies Rātsnama pagrabstāvā “partizānu stilā”. Norādes vēl nav izvietotas, tāpēc var rasties grūtības saprast, kā tur nokļūt. Tomēr ukraiņu bēgļi šo ceļu jau ir ielāgojuši.
“Mēs esam tik priecīgi, ka atsākāt darbu! Esam pēc jums jau noilgojušies”, “Rīgas sirds” koordinatorei Annai Tjanai atzīstas centra apmeklētāja Tatjana Ņikulina.
Martā Tatjana ar bērniem atbrauca uz Rīgu no Doņeckas apgabala. Viņas jaunākajai meitai ir 11 gadi, bet dēlam 17, abi mācījās attālināti ukraiņu skolās. Tomēr dzīve Ķengaragā neveicināja socializēšanos.
“Bērniem bija grūti atrast draugus,” atzīst Tatjana. “Tādēļ, kad pagājušā gada vasarā pirmoreiz nokļuvām sabiedriskajā centrā, kas tobrīd saucās “Common Ground” un darbojās Andrejostas ielā 27, jutāmies ļoti laimīgi. Meita apmeklēja tamborēšanas pulciņu, bet es tikmēr varēju atpūsties no darba un patērzēt ar citām mammām.”
Janvāra beigās “Common Ground” slēdza, lai pārceltu uz jaunu vietu, un tā izrādījās Rīgas dome. Centru izveidojusī bezpeļņas organizācija kļuva par vienu no “Rīgas sirds” dibinātājiem. Kopā ar “Common Ground” jaunā centra darbībā piedalās vēl divas sabiedriskas organizācijas - “Tavi draugi” un “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kā arī ukraiņu kafejnīca “Borščs”. Paredzams, ka maija vidū kafejnīca sāks tirgot “Rīgas sirdī” kompleksās pusdienas un tas piesaistīs jaunus apmeklētājus. Kafejnīcas “Borščs” klātbūtne ir visai loģiska, jo kādreiz tieši šajās telpās atradās kafejnīca.
Centra kopējā platība ir 720 kvadrātmetri, kas tiek izīrēti bez maksas. "Šī vieta atrodas pašā pilsētas sirdī, un esmu ļoti pateicīga Rīgas mēram Mārtiņam Staķim par to, ka viņš mums nāca pretī. Tas ir nozīmīgs un skaists signāls: manuprāt, mūsu pašvaldība ir vienīgā pasaulē, kas savas telpas atdod bēgļiem. Tas ir solis, kas ne vien parāda mūsu attieksmi, bet arī apsola, ka mēs palīdzēsim tik ilgi, cik vien būs nepieciešams," atzīmē sociālās iniciatīvas “Common Ground” autore Inese Dābola.
Centrā jau darbojas bibliotēka, kur pieejamas grāmatas vairākās valodās - latviešu, ukraiņu, krievu, angļu, vācu; bērnu istaba un telpa ar galda spēlēm pusaudžiem. Kamēr vieni izņem Lego no kastēm, citi spēlē “Minecraft” pie datoriem, ik pa brīdim emocionāli iesaukdamies un vicinādami rokas. Anna Tjana aicina jauniešus uzvesties klusāk, jo aiz aizkariem vairākas meitenes nodarbojas ar jogu Kijevas instruktores Jekaterinas Marinčenko vadībā.
Jekaterina labi atceras, kā februārī devās no Ukrainas uz nezināmo: "Pirmajā dienā valdīja liels haoss: nebija ne jausmas, kur braukt, nebija degvielas. Rīgā, pateicoties jogas nodarbībām un ukraiņu kopienas centra apmeklējumam, man izdevās atgūties. Sākumā "Common Ground" šķita kā mājas, un īrētais dzīvoklis bija tikai vieta, kur gāju pārnakšņot".
Tagad Jekaterina palīdz citiem un dalās savās jogas zināšanās bez maksas. Tā strādā arī lielākā daļa centra brīvprātīgo palīgu. Viņu vidū ir cilvēki ar Latvijas, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas pasēm: viņi katru dienu dežurē "Rīgas sirdī", palīdz pieskatīt telpas, organizēt pasākumus un stāsta jaunpienācējiem par centra iespējām.
“Ziniet, kādā vecā multiplikācijas filmā ir teikts: "Dariet labu un iemetiet to ūdenī". Es cenšos vadīties pēc šī principa," saka viens no centra pastāvīgajiem apmeklētājiem Jevgeņijs. Viņš brīvprātīgo darbu veic gandrīz katru dienu, apvienojot to ar attālinātu darbu un ģimenes dzīvi. Jevgeņijs uzsver, ka, neraugoties uz savu Krievijas pasi, viņš ir pret karu, un bēgļu atbalstīšana ir iespēja paust savu nostāju.
Centrā strādā tikai pieci štata darbinieki, bet nākotnē dibinātāji cer pieņemt darbā vēl latviešu un angļu valodas pasniedzējus, stāsta Inese Dābola. Lai šos plānus īstenotu, “Rīgas sirdij” nepieciešams sabiedrības atbalsts.
Kā ikviens var palīdzēt “Rīgas sirdij”?
