Nodibinājums “Dzīvniekupolicija.lv” ceļ trauksmi par Rīgas domes pieņemto lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas domes ierēdņi – pēc biedrības rīcībā esošās informācijas – atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējuši samazināt pakalpojuma apjomu, jo jaunajā iepirkumā nav paredzēts diennakts stacionārs, kurā bija apmaksāta diennakts uzturēšana un pirmā vai pēdējā palīdzība.
Tas ir acīmredzamā pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības un veterinārmedicīnas likumiem, jo nav izprotams, kāda apjoma un kvalitātes veterinārmedicīniskā palīdzība dzīvniekam var tikt sniegta uz ielas. Daudzi ir satraukti, ka turpmāk dzīvnieku glābšanas vietā varētu tikt īstenota to likvidēšana.
Rīgas domei aizsūtīju jautājumus, lai noskaidrotu šo situāciju. Jautājumi bija šādi.
Saņēmu tekstu, kas ierasti birokrātiskā stilā faktiski nedeva atbildes uz visiem jautājumiem.
“Noslēdzot līgumu uz diviem gadiem, no 2023. gada 7. jūlija SIA “Sociālais uzņēmums “Zoopolicija.lv” (turpmāk - Zoopolicija) Rīgas pašvaldībai sniedza pakalpojumu Cietušu klaiņojošu un savvaļas dzīvnieku aprūpe un dispečerdienesta nodrošināšana diennakts režīmā.
Zoopolicija, sniedzot pakalpojumu, ir tikusi aicināta no pašvaldības puses izvērtēt situāciju, jo pakalpojuma sniedzējam ir jāņem vērā gan Civillikumā noteiktais, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, gan arī līguma mērķis. Proti, līguma mērķis nav izķert visus Rīgas teritorijā cietušos dzīvniekus, bet gan darīt to esošā budžeta robežās un labā ticībā - atbilstoši saprātīgam un taisnīgam situācijas novērtējumam un izvērtējot prioritātes ierobežota pašvaldības finansējuma apstākļos.
Pašvaldības aicinājums netika sadzirdēts, esošajā līgumā pieejamo finansējumu Zoopolicija izlietoja, un pašvaldība rīkoja jaunu konkursu pakalpojuma nodrošināšanai. Diemžēl Rīgā nav konkurences dzīvnieku pakalpojumu jomā, jo citi pretendenti dažādu iemeslu dēļ neiesniedz savus piedāvājumus.
Šā gada decembrī pretendenta iesniegto cenu sadārdzinājums informatīvā tālruņa (Nr. 67558855) funkcijas nodrošināšanai dzīvnieku uzraudzībai Rīgā veidoja vairāk nekā 100 reizes; bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu vai cietušu savvaļas dzīvnieku izķeršanai un aprūpei bija 70 % sadārdzinājums, bet negadījumā cietušu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku paņemšanai un aprūpei - 40 % sadārdzinājums.
Konkurss tika pārtraukts, jo pretendenta piedāvājuma kopsumma plānotam apjomam pārsniedza iepirkuma līguma realizācijai piešķirto finansējumu 12 mēnešiem. Ņemot vērā pieejamo finansējumu, pašvaldība veica izmaiņas pakalpojuma nodrošināšanas prasībās, veica grozījumus iepirkuma nolikumā un izsludināja jaunu iepirkumu. Ir veiktas arī darbības, lai tuvākajās dienās varētu turpināt nodrošināt negadījumos cietušiem dzīvniekiem veterinārmedicīnisko palīdzību diennakts stacionārā.
Vēršam uzmanību, ka pašvaldība sniedz palīdzību dzīvniekiem tikai ievainojuma un traumu gadījumos. Ir saprotams, ka gandrīz katram uz ielas mītošam bezsaimnieka kaķim var veikt kādu veterinārmedicīnisku manipulāciju veselības stāvokļa uzlabošanai, tomēr, ņemot vērā bezsaimnieka kaķu skaitu pilsētā, pašvaldība šo pakalpojumu nodrošināt nevar. Ausu tīrīšana, ar vīrusu slimībām inficēto kaķu ārstēšana un citas līdzīgas manipulācijas neietilpst šajā pakalpojumā.
Pieņemama ir pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana tikai tiem kaķiem, kas ir guvuši traumu, cietuši nelaimes gadījumā, ir konstatēta atvērta brūce, nepieciešama iejaukšanās svešķermeņa izņemšanai, jāaptur asiņošana (šūšana; pārsēja uzlikšana; brūces apstrāde ar antibakteriālu līdzekli), nepieciešama antibiotiku, pretsāpju, pretiekaisuma vai pretšoka terapija. Uzņemot dzīvnieku un veicot tā apskati, ir jāizvērtē un jāpieņem lēmums, vai negadījumā cietušais dzīvnieks spēs izdzīvot pēc saņemtās pirmās veterinārmedicīniskās palīdzības. Atkarībā no pieņemtā lēmuma dzīvniekam jānodrošina palīdzības sniegšana vai eitanāzija.
Pašvaldība organizē pakalpojumu sniegšanu atbilstoši piešķirtajam finansējumam, tāpēc pārskatīja esošās prasības pakalpojuma nodrošināšanai, jo pieejamais finansējums ir nepietiekams, lai slēgtu līgumu ar pretendentu par iesniegto finanšu piedāvājumu.”
“Aiz kadra” faktiski palika atbildes par domes ietaupījumu uz dzīvnieku rēķina, kā arī mēs neuzzinājām, kas ir šā lēmuma autors. Tā kā problēma par dzīvnieku aizsardzību joprojām karājas gaisā, nosūtīju jaunus jautājumus uz Rīgas domi. Turpinājums sekos.
