Sākums

Vai adopcija Latvijā padarīta par ekskluzīvu pakalpojumu bagātniekiem, vai arī bērnus vienkārši neļauj adoptēt lai pietiktu audzēkņu piecpadsmit jaunatvērtajiem bērnunamiem: to vai citu iemeslu dēļ, bet pabeigto adopciju skaits mēnesī samazinājies no nepilna desmita līdz 1-2 gadījumiem.

Pirms 120 gadiem – 1904. gadā – latgaliešu valodai tika atcelts latīņu drukas aizliegums. Toreiz Latgale vēl atradās Vitebskas guberņā. Savukārt 1917. gada 26. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kas aktualizēja ideju par savas valsts radīšanu un apliecināja, ka Latgale ir gatava apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi Latvijas valsts veidošanai. Latvijas valsts ideja pirmo reizi izskanēja tieši Latgales kongresā. Latgale arī tagad neatpaliek ideju ģenerēšanā un realizācijā. Par to rūpējas latgalieši. Un viņu ir daudz, un viņi ir aktīvi.

Pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā Latvijas iedzīvotāji aktīvi ziņoja par medikamentu blakusparādībām, bet tagad ziņojumu skaits būtiski samazinājies, norāda Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs.

Par sīvo konkurenci telekomunikāciju jomā, biznesa vidi bremzējošajiem un veicinošajiem faktoriem, par mākslīgā intelekta ieguvumiem un izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, par valsts attieksmi pret uzņēmējiem un, visbeidzot, par mobilo sakaru nodrošinājumu varbūtēja kara gadījumā – par to visu detalizēti raidījumā "Nra.lv sarunas" stāsta "Tele2 Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Virkne ekonomikas analītiķu ir pārāk optimistiski, uzskatot, ka šogad komercbankas sāks izsniegt kredītus ar vieglākiem nosacījumiem un lielākos apjomos nekā līdz šim. Šo optimismu raisa tas, ka Eiropas Centrālā banka pamazām aptur savus antiinflācijas pasākumus un vairs neceļ procentu likmes. “Taču ir citi faktori, kas tāpat ietekmē finanšu tirgu un neļauj uzskatīt, ka šovasar un šogad hipotekāros kredītus cilvēki varēs dabūt vieglāk,” pauž finanšu ekperts, uzņēmuma AS “West Kredit” padomes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Saruna ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku par to, kā turpmāk attīstīsies Valmieras centrs; ko jaunu Valmiera piedāvās transporta jomā; kā noritēja administratīvā reforma Valmierā un apkaimē; kā sokas ar pašvaldības un centrālās varas sadarbību un kas notika ar krievu skolu Valmierā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pēdējo nedēļu laikā ir aktualizējusi jautājumu par slimības lapu apmaksas kārtību Latvijā, kas, pēc LDDK ģenerāldirektora Kaspara Gorkša un LDDK prezidenta Andra Bites sabiedriskajā medijā paustā, pašlaik mazina darba devēju konkurenci. Tāpēc darba devēji mudina regulējumu mainīt tā, lai strādājošie mazāk gribētu doties darba nespējā, kā arī drīzāk atgriezties darbā pēc saslimšanas.

Par sabiedrisko mediju neaizskaramību, par cūku skandālu un ministru Kasparu Briškenu, par ombuda lomu un krievu valodu sabiedriskajos medijos, par dezinformācijas riskiem, par finansējuma pieaugumu sabiedriskajos medijos, par LTV seriāliem un iziešanu no reklāmas tirgus – intervija ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāju Jāni Siksni.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Latvijas izcilais pianists un komponists Raimonds Pauls ir apmeklējis Rakstniecības un mūzikas muzeju, kas atrodas netālu no Iļģuciema, kur viņš nācis pasaulē pirms vairāk nekā 88 gadiem. Maestro uzdāvināja muzejam vijoli, ar kuru kādreiz bija sācis savu radošo ceļu. Un tad sekoja tikšanās mūzikas salonā, kuras laikā klasiķis parādīja sevi nedaudz īdzīga džentlmeņa tēlā ar tikai viņam raksturīgo humoru.

“Ticiet man, bija nopietni spēki dažādās lietās un vietās, kas negribēja, ka mēs tur (NATO) nokļūtu. Negribēja un aktīvi darbojās pretim,” Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) balvas par ieguldījumu Latvijas dalībai NATO pasniegšanas ceremonijā Rīgas pilī atklāja bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

1. aprīlim tika pieskaņota siltumenerģijas tarifa palielināšana Koknesē par 14,6%, bet samazināšana Aizkrauklē par 9,3%, Naukšēnos par 8,5%, Talsos par 5,3% un Jelgavā par 3,3%.

Vairāk nekā trīsdesmit diagnozēm no kompensējamo zāļu saraksta jau pēc dažiem mēnešiem būs paaugstināts kompensācijas apmērs. Medikamentiem, kuriem noteikts 50 procentu kompensācijas apmērs, to paaugstinās līdz 75 procentiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Veselības ministrijā.

Pērn Valmieras domē ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) cilvēki. Par to, ko viņi meklēja, un par daudz ko citu TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Par kuģiem, kravām un naudu Rīgas ostā, par ostas kotēšanu biržā, par to, kāda ostā būs dzīve, ja nebūs vairs ne Krievijas, ne Baltkrievijas preču – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu.

Veselības ministrija ieplānojusi reformēt Nacionālo veselības dienestu, sadalot tā pārziņā esošās funkcijas – veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un digitālos jautājumus, apstiprina veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Nav svarīgi, par cik samazināsies elektroenerģijas cena biržā – tuvākajos gados elektroenerģijas tarifs Latvijā palielināsies, jo pieaugs maksa operatoriem. Kontekst.lv skaidro, kā tas notiks.

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas pats Kariņš, kurš gandrīz piecus gadus bija vadījis Latvijas valdību un vēl nesen pretendēja uz augstākajiem ES amatiem.

Pēc svētkiem ar pilnu jaudu sāksies nu jau tradicionālais Osokina Brīvības festivāls. Ar dažādiem ieskaņas pasākumiem tas sevi pieteicis jau no marta vidus, tomēr oficiālais šī pasākuma starts tiks dots tikai tagad. Laba ideja vienmēr rada arī labu gaisotni – to apliecinās ikviens, kurš apmeklējis šos festivālus iepriekšējos gados.

“Es padomāju par tiem, kas jau bija miruši kolonijā, un sapratu, ka vairāk neizturēšu”. Stāsts par Sergeju Petruhinu – baltkrievu blogeri, kas devās bēgļa gaitās uz Lietuvu Administratīvās lietas, mantu konfiskācija, naudas sodi, krimināllieta, spriedums, ieslodzījumā grieztās vēnas, atbrīvošana, bēgšana no Baltkrievijas. Visam tam nācās iziet cauri blogerim Sergejam Petruhinam, kurš vienkārši vēlējās, lai viņa dzimtajā Brestā nebūtu korupcijas. Kontekst.lv sarunājās ar bijušo politieslodzīto.