Sākums

Valsts amatpersonas nākamgad saņems lielāku atalgojumu, salīdzinot ar šo – visai lieso un nabadzīgo – gadu. Bet jau tagad varam atviegloti nopūsties, jo zinām: nevienai no amatpersonām nevajadzēs grauzt pērnā gada siena ruļļus, jo maciņā čaukstēs krietni vairāk naudaszīmju. Varēs pat sviestiņu un sālīti nopirkt.

Runa šeit par valsts 2024. gada budžeta pieņemšanas procedūru, ko Evikas Siliņas vadītā koalīcija un valdība 7. decembra rītā sāka demonstratīvi atšķirīgi no Krišjāņa Kariņa otrās koalīcijas un valdības.

2025. gadā jau no Kauņas līdz pat Gibraltāram varēsim traukties pa vismaz četru joslu ātrgaitas automaģistrāli, bet no 2030. gada jau no Latvijas – Lietuvas robežas. Lietuvā notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi autoceļa A5 Kauņa–Marijampole–Budzisko posmā, tas ir ceļš "Via Baltica", kas šķērso Lietuvu no Latvijas virzienā uz robežu ar Poliju. Pēc rekonstrukcijas tā būs četru joslu automaģistrāle, kas pielāgota civilajai un militārajai satiksmei – svarīgākais ceļu savienojums ar Rietumiem.

Ziņas par pasaules ekonomikas bremzēšanos jau ir kļuvušas par visai ierastu parādību. Tomēr šobrīd ierastajām bažām nāk klāt jaunas – problēmas ekonomikā apdraud arī pasaules tautsaimniecības vilcējspēkus. Tā nav laba ziņa Latvijai.

Arī Apvienotajā Karalistē ir savs privāto lidmašīnu skandāls. Britu prese pašlaik sīki un smalki apraksta, kā Apvienotās Karalistes premjerministrs Riši Sunaks, ārlietu ministrs Deivids Kamerons un karalis Čārlzs III lidojuši uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferenci COP28 Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) katrs ar savu privāto lidmašīnu.

Jau mēnesi turpinās Polijas autopārvadātāju protesti pie robežas ar Ukrainu. Robežpunkti ir bloķēti, cauri laižot vien nelielu skaitu automašīnu, tādēļ veidojas milzīgas kravas automašīnu rindas – 20 un pat 70 kilometru garas. Šoferiem bezgalīgā nīkšana rindā izraisa ciešanas un dusmas. Gaisa temperatūra kļūst aizvien zemāka, šoferi saslimst, un divi jau ir miruši.

Kamēr baudīju atvaļinājumu Āfrikā, Kenijā, no šīs pasaules aizgāja politikas veterāns, kādreizējais ASV valsts sekretārs un nacionālās drošības padomnieks Henrijs Kisindžers. Gandrīz tajā pašā dienā Latvijā tika ratificēta Stambulas konvencija, un šīm abām it kā pilnīgi nesaistītajām lietām ir viena kopīga īpašība.

Nodibinājums "Fonds "Nāc līdzās!"" ar ziedotāju atbalstu pērn izveidojis taktilu miniatūru bronzas Brīvības pieminekli, kas paredzēts neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Tas novietots netālu no Brīvības pieminekļa Rīgā. Diemžēl piemineklis 4. decembrī jau ne pirmo reizi cietis no vandaļu uzbrukuma – tam nolauzts obelisks.

Latvijas valdībai vajadzētu pamosties un sākt kaut ko darīt pēc tāda pliķa kā priekšlikums nelaist “Rail Baltica” dzelzceļa trasi cauri Rīgas pilsētai un lidostai, kur Latvija sākusi būvēt simtiem miljonus eiro vērtas dzelzceļa stacijas.

“Ja viņi (politiķi) realizēs tādu politiku attiecībā pret tiem, kuri vēlējās dzīvot tajā vai citā valstī, strādāja, radot vērtības šai valstij, un pret viņiem izturēsies cūciski, tad beigu beigās viņiem nāksies sastapties ar tādu pašu cūcību. “Laime” ienāks to mājās, kas piekopj tādu politiku,” atgādinot, ka Latvijā, viņaprāt, dzīvo ap 40% “krievvalodīgo”, kārtējā TV uzrunā teic Krievijas diktators Vladimirs Putins.

Kamēr Ukraina vēl aizvien saskaras ar sarežģījumiem graudu eksportam pa Melno jūru, Latvijā ar plašu vērienu tiek ievesti okupantu valsts graudi, turklāt atsevišķās pozīcijās pat ar pieaugošu tendenci. Latvija gaida, ko par Krievijas graudiem izlems politiķi Briselē.

Par diktatora Putina draudiem Latvijai, kuros viņš sola aizstāvēt “krievvalodīgos”, “Neatkarīgās” intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

“Jāņem nost dzelzceļš uz Krieviju, ja citādi nevar. Tas arī stiprinātu aizsardzības spējas iespējamā Krievijas uzbrukuma gadījumā,” tīmeklī raksta Rīgas domes deputāts (frakcija “Kods Rīgai”). Zinot to, ka dzelzceļu var uzskatīt par krievu armijas loģistikas mugurkaulu, šāda vai līdzvērtīgi graujoša rīcība paralizētu ienaidnieku uz ilgāku laiku. Taču ir arī citi viedokļi, tostarp VAS “Latvijas dzelzceļš” amatpersonām.

Par daudziem nezināmo kurlmēmo pasauli, Jaunā Rīgas teātra izrādi “Kurlmēmo zeme”, par sabiedrības nevēlēšanos dzirdēt un redzēt tai netīkamo, par vardarbību, par attiecībām starp aktieriem un to, kāpēc kritiķi nemīl Alvi Hermani, intervijā “Neatkarīgajai” Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore Kristīne Krūze - Hermane.

Ratificējot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, 30. novembrī starp pozīciju un opozīciju raisījās skarbs kašķis – deputāti aizgūtnēm kāpa tribīnē, lai debatētu “par” un “pret”. Šis process ilga piecas stundas. Tagad putekļi ir nosēdušies, Stambulas konvencija vairs nav darba kārtībā, bet ir viena zīmīga nianse – par ratifikāciju nobalsoja 51 deputāts. Tas ir “par purna tiesu”, caur adatas aci – tas ir knapi, knapi.

Tieši desmit sekundes bija nepieciešamas Ministru kabinetam, lai izskatītu priekšlikumus likumā “Par valsts pensijām” saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumā paredzēt, lai pensiju piemaksas saņemtu visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, neguva ministru labvēlību. Tas vienkārši vispār netika apspriests.

Šogad Latvijas valsts dzīvojusi samērā taupīgi un samazinājusi gaidāmo budžeta deficītu gan attiecībā pret šā gada budžeta likumā atļauto, gan pret pagājušā gada faktisko iztrūkumu.

Augsta inflācija un Eiropas Centrālās bankas īstenotais procentu likmju kāpums ir divi faktori, kas pēdējo pāris gadu gaitā ir atstājuši būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošanu. No nozares uzņēmumu vadītāju teiktā var noprast, ka situācija kļuvusi samērā sarežģīta, liekot mainīt plānus. Tomēr, neskatoties uz to, darbi turpinās.

Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskā konferencē pasaules līmeņa eksperti iezīmējuši kļūdas, no kurām valstij būtu jāizvairās, ar nosacījumu, ja tā tiecas uz ekonomikas izaugsmi.

Valsts amatpersonām jāprot radīt tautā drošības sajūtu, ka no agresora esam pasargāti. Lai to panāktu, par drošību jārunā katru dienu. Ne tikai par to, ka NATO mūs aizsargās, bet arī par to, kā paši sevi spēsim aizsargāt gadījumā, ja Krievija patiesi lems mums uzbrukt, un neaizmirsīsim, ka par mūsu valsts neatkarību plecu pie pleca cīnījās gan latvieši, gan krievi gan citu tautību pārstāvji – norāda bijusī politiķe, aizsardzības un iekšlietu ministre, tagad uzņēmēja Linda Mūrniece raidījumā "Nra.lv sarunas".

“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.

Maldi un patiesības par Stambulas konvenciju un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) konservatīvismu, sabiedrības attieksme pret vardarbību, ostu reformas rītdiena, ko dara vai nedara satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kas sagaidāms labklājības jomā – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli ( ZZS).