Medicīna Latvijā ar “Jaunās vienotības” un tās satelītu rokām ir būvēta kā piramīda, kas stāv apgāzta otrādi, kur Pavļuta zelta gultas un vakcīnu iepirkumi vēl ilgi kā smags slogs gulsies uz sistēmu, intervijā “Neatkarīgajai”, runājot arī par daudzām citām aplamībām mūsu valstī, stāsta ārsts, politisko procesu vērotājs un pazīstamā TV seja Pēteris Apinis.
Pēc raidījumā "NRA.lv sarunas" izskanējušās kritikas par iestrādātajām nejēdzībām grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā, kas patlaban tiek izskatīts Saeimas Tautsaimniecības komisijā, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pēkšņi nākusi klajā ar jauniem konstruktīviem priekšlikumiem.
Vakardienas “Neatkarīgajā” rakstīju par Havjēra Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanās un izteicu minējumu, ka šo vēlēšanu rezultāti varētu iezīmēt noteiktu tendenci pasaules politikā. Trešdien notikušās parlamenta vēlēšanas Nīderlandē, kurās uzvarēja vēl nesen politiski “nepieskaramā” Gērta Vildersa “Brīvības partija” (37 vietas no 150), liecina, ka esošā politiskā kārtība grūst zem vispārējā melu, liekulības un vieglprātības svara.
“Lūdzu, nesauc mūs par nodevējiem! Tā konvencija nav tik slikta, kā tu domā,” valsts svētku pasākumā mani uzrunāja kāds Saeimas ZZS deputāts. Atbildēju, ka tā ir vēl sliktāka, nekā es domāju, bet politkopa ZZS manās un daudzu citu acīs ir nokritusi zem grīdlīstes līmeņa. Apstiprinājums nelika ilgi gaidīt: koalīcija bija vienota kā zāģa zobi un 23. novembrī noraidīja 12 608 Latvijas pilsoņu iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sacījis, ka vairs neskaita savas slepkavības mēģinājumus. Viņš tos salīdzināja ar Covid-19 infekciju. Proti, kovids ir bīstams, taču ar katru nākamo reizi esot vieglāk. Prezidents sacīja, ka vismaz piecus vai sešus slepkavības mēģinājumus ir izjaukuši Ukrainas izlūkdienesti.
Satversmes tiesas atļauja valstij pārņemt Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldīšanu var pārvērsties par pienākumu valstij šīs ostas uzturēt tāpat kā valsts aviosbiedrību “airBaltic“ un sauszemes transporta uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”.
Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti pasauli pārsteidza: par uzvarētāju kļuva izteikts dīvainis – bijušais futbolists, rokzvaigzne, “ekonomists ar motorzāģi” Havjērs Milejs, kurš ieguva 55,7% balsu.
Pārdot saražoto elektrību – tas ir ikviena elektrības ražotāja plāns. Taču, kad izrādās, nevienam tavu elektrību nevajag, un saražotās elektrības cena līdzinās nullei vai aiziet mīnusā, tavs vienīgais biznesa plāns ir pārdot savu elektrību kaimiņam. “Brāļi mīļie, jūs ar to visu saskarsieties savā saules paneļu biznesā! Tā ir jūsu garantētā nākotne," raidījumā "NRA.lv sarunas" saka vadības konsultants Dainis Šēnbergs.
Lai dzīvo mūsu tiesa – vishumānākā tiesa pasaulē! Jau kuru reizi jāizmanto padomju filmas “Kaukāza gūstekne” citāts, kura pilnajā tekstā – pirms cenzūras – bija konkrēta norāde, par kādu “mūsu tiesu” ir runa, un tā bija “padomju tiesa”. Šķiet, nekur tālu no padomijas neesam tikuši, ja pavērojam to, kas dažkārt notiek mūsdienu tiesas sēdēs.
Neraugoties uz kopējā algu līmeņa pieaugumu un inflācijas samazināšanos, atsevišķi signāli vedina domāt, ka lielas sabiedrības daļas materiālā situācija turpina pasliktināties. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka šobrīd sabiedrības noslāņošanās notiek pat straujāk nekā agrāk un tas galu galā var novest pie plašāka mēroga sociālām problēmām.
Ar dzimstības samazinājums Latvijā šā gada deviņos mēnešos pret pagājušā gada deviņiem mēnešiem par 13,9% pārspējusi - bet tikai nedaudz pārspējusi savas kaimiņvalstis.
Zāļu kompensācijai papildus piešķirtais finansējums ļauj vēl šogad kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut migrēnas ārstēšanai paredzētos medikamentus. Par iespēju saņemt valsts atbalstu slimības ārstēšanai un tās izraisīto galvassāpju mazināšanai migrēnas pacienti ilgstoši cīnījās gan savācot pilsoņu parakstus, lai priekšlikums tiktu iesniegts Saeimā, gan aizstāvot savas tiesības parlamenta “gaiteņos”.
Nākamā gada budžetam galvu reibinošs pieaugums; valsts parādu nasta ir samērīga un nav bīstama; komercbanku nekaunībai nav robežu; tiek meklētas iespējas finanšu institūciju “Altum” pārveidot par valsts banku kreditēšanas veicināšanai – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Gan jau beigu beigās to ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas savienos Rīgu ar Tallinu un Kauņu, uzbūvēs. Katrs varēsim ar to izbraukt un ievietot dažas pašbildes sociālajos tīklos no vagona iekšpuses. Vai tas notiks 2030. gadā vai dažus gadus vēlāk, tam nav būtiskas nozīmes. Tāpat kā tam, cik tas beigu beigās būs izmaksājis, kādas būs ekspluatācijas izmaksas un kas šo projektu uzturēs vēlāk.
Vai Luksemburga ir kļuvusi par vājo posmu ES un NATO drošībā – ceļ trauksmi interneta portāls “euobserver.com”. Izdevums norāda, ka Luksemburgas aptuveni 80 izlūkdienesta darbinieku acīmredzami netiek galā ar jo īpaši Krievijas spiegu tīkojumiem iegūt NATO noslēpumus.
“Jaunās vienotības” centieni neatstāt Latvijas sabiedrību bez komēdijas elementiem ir apsveicami. Šoreiz par to parūpējās mūsu ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV). “Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Dr. Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai.” Šādu paziņojumu svētdien citēja aģentūra "Bloomberg". Paziņojums bija saņemts no Kariņa preses pārstāvja.
Pēc intervijas “Neatkarīgajā” ar profesoru Leonu Taivānu vairāki lasītāji norādīja uz dažiem strīdīgiem profesora izteikumiem attiecībā uz ASV vietu mūsdienu politikā, Rietumu “izslavēto varenību, kas izrādījās mīts”, un citiem. Ņemot vērā, ka šie un citi ārpolitiskie jautājumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvuši īpaši aktuāli, aicināju uz sarunu Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.
Latvija pašreizējā plānošanas periodā var nepaspēt apgūt 200 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem. Šonedēļ par to paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņa vadītās ministrijas sagatavotais ziņojums valdībai skaidri signalizē, ka transporta un veselības aprūpes projektu īstenošanā netiek ievērots grafiks. Tomēr patiesībā Latvijai ir daudz nopietnākas problēmas. Un tā nav nauda.
Šīs nedēļas karstākais jaunums – jau vairāk nekā divas desmitgades pastāvošās daudzgalvainās reperu apvienības “Kreisais krasts” jaunais albums “21”. Interesanti, ka tas tika prezentēts labajā krastā – klubā, kas kādreiz bija pazīstams kā “Pulkvedis”.
Lai arī kādam varētu šķist, ka mūsu ekonomika ir trausla un pēdējos gados viss ir gājis tikai lejup, patiesā aina nav tāda. Bezdarba līmenis atrodas tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un kopējā ekonomiskā situācija nav piedzīvojusi ilglaicīgu regresu - drīzāk gan otrādāk. Taču ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir jārēķinās, ka darba ņēmēja dzīve Latvijā drīz var kļūt sarežģītāka nekā bija līdz šim.
Lietuvas Seima politiķi aicina Lietuvas valdību un Transporta un sakaru ministriju mainīt spēkā esošo automašīnu tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas modeli, piešķirot apskates veikšanas tiesības sertificētiem autoservisiem.
