Divu dienu laikā divi lieli notikumi hiphopa cienītājiem un ne tikai viņiem – tāda bija nedēļas sākuma bilance. Latvju repa supergrupa “Singapūras satīns” prezentēja ceturto studijas albumu, savukārt pasaules repa superzvaigzne 50 Cent “Arēnā Rīga” prezentēja… sevi.
Organizācijas “Greenpeace” šā gada ziņojumā sabiedriskais transports Latvijā izdevīguma ziņā tiek pielīdzināts Norvēģijas sabiedriskajam transportam. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājs vidēji par braucienu tramvajā, trolejbusā vai autobusā maksā tikpat, cik norvēģis savā zemē.
Pieslēgšanās un strādāšana ar e-veselību jau tā viegli nepadodas ne pacientiem, ne arī daudziem mediķiem un farmaceitiem sistēmas darbības problēmu dēļ, taču no nākamā gada, lai pieslēgtos valsts veselības portālam, nepietiks ar ierasto internetbankas autorizāciju.
Austrijas galvaspilsētā Vīnē, atšķirībā no citām lielajām pilsētām, tramvajs nekad nav zaudējis savu nozīmi un joprojām ir būtisks sabiedriskā transporta līdzeklis, neskatoties uz metro ieviešanu, līniju slēgšanu un pārveidošanu par autobusu transportu. Vīnes tramvaju tīkls ir piektais lielākais pasaulē pēc Melburnas, Berlīnes, Maskavas un Sanktpēterburgas tramvaju tīkla.
Kultūrtelpā “Auss” pagājušajā nedēļā savu debijas albumu “Other Ways” sanākušajiem priekšā lika džeza dziedātāja Santa Šillere. Tiesa, neceļas roka šo pieredzējušo dziedātāju saukt par debitanti, taču šis albums ir vēl viens apliecinājums, ka džezam kopējā Latvijas mūzikas skatuves kontekstā klājas itin labi.
Pirms svētdien Polijā notiekošajām parlamenta vēlēšanām opozīcijā esošie liberāļi cenšas tās iztēlot kā “pēdējo kauju, kas ar uzvaru nāk”, salīdzinot (ne daudz, ne maz) ar 1989. gada vēlēšanām, kurās demokrāti sakāva komunistus. Pirms 34 gadiem vienā barikāžu pusē (demokrātu nometnē) bija gan tagadējais Polijas vicepremjers, valdošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis, gan kreisi centriskās opozīcijas bloka “Pilsoniska koalīcija” vadītājs Donalds Tusks, bet pašlaik viņu politiskās domstarpība izvērtušās neslēpti naidīgās attiecībās.
Par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu un krievu valodas lomu šajā medijā, par tiesāšanos pret “Tvnet”, informatīvo telpu un cīņu pret Kremļa propagandu “Neatkarīgās” intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.
Pēc Krievijas plaša mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022. gada 24. februārī daudzi Rietumu politiķi bija spiesti atzīt: jā, jums bija taisnība. Jūs, austrumeiropieši, jau sen mūs brīdinājāt par to, kas ir Putins, krievu impēriskais šovinisms, bet mēs Rietumos šos brīdinājumus neņēmām par pilnu.
Kaut gan patlaban valsts budžeta pieņemšanas gaitā publiskajā telpā valda zināms klusums, tomēr tas nenozīmē, ka ar tā pieņemšanas gaitu un potenciālo naudas sadalījumu visi būtu apmierināti. No uzņēmēju organizācijām gadu no gada dzirdami kritiski viedokļi, ka plānotais valsts budžets nav īsti vērsts uz attīstības nodrošināšanu.
Sestdien notikušais teroristu grupējuma “Hamas” uzbrukums Izraēlai (pēdējās ziņas liecina, ka tajā nogalināti vairāk nekā 1200 izraēliešu) bija pārsteigums ne tikai ebreju valsts izslavētajiem īpašajiem dienestiem, bet arī Gazas joslā dzīvojošajiem palestīniešiem. Tiek uzskatīts, ka iebrukumu pilnīgā slepenībā gatavoja “Hamas” militārā spārna “Ezedīna al Kasama brigādes” komandieris Mohameds Deifs – ļoti noslēpumaina persona, kuru izraēliešiem neizdodas neitralizēt jau gadu desmitiem ilgi.
Vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa (Jaunā vienotība) sola Neatkarīgajai pirmdien pieņemt lēmumu par Rēzekni parādos novedušā mēra Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) atlaišanu. Lemjot politiķei nāksies balstīties ne tikai uz Rēzeknes domes iesniegtajiem dokumentiem, bet arī uz politisko kontekstu un iespējamiem riskiem valsts drošībai, secina Neatkarīgā iztaujājot ministri un Rēzeknes pašvaldības darba pārzinātājus.
“Uz katru sliktu pedagogu jāatrod kāds drosmīgs un “apkalts” vecāks. Klausieties, krievu vecāki! Jums jābūt drosmīgiem un nav jābaidās no tā, ka uz jūsu bērniem tiks izgāztas dusmas, aizsedzoties ar mācību pāreju uz valsts valodu. Jums jāiet un labā latviešu valodā jāprot aizstāvēt sava bērna tiesības starpbrīžos runāt tajā valodā, kādā viņam ērtāk. Kaut ķīniešu valodā,” bērnu vecākus māca Rīgas domes deputāte no Latvijas Krievu savienības Inna Djeri.
Ar gandarījumu uzzinājām, ka 11. oktobrī Strasbūrā Francijā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzstājās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, uzrunājot tās dalībniekus par starptautiskajām aktualitātēm un Latvijas paveikto Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūras laikā. Tā kā Latvija – Kariņa vadībā – ir paveikusi neiedomājami daudz, prieka asarām ritot, noskatījos fragmentu no Kariņa uzrunas.
Vadošie Apvienotās Karalistes mazumtirgotāji vērsušies pie valdības, vietējām varasiestādēm un policijas ar prasību beidzot sākt rīkoties, lai novērstu aizvien pieaugošo zādzību skaitu no tirdzniecības vietām. Britu mazumtirgotāju federācijas (“BRC”) dati liecina, ka beidzamā gada laikā desmit lielākajās valsts pilsētās šādu zādzību skaits palielinājies par 27%, vēsta “AFP”.
Vācijas pilsētā Hamburgā savulaik bija viens no lielākajiem tramvaju tīkliem Vācijā. Viss sākās 1866. gadā ar zirgu tramvaja satiksmi, līdz 1978. gadā pilsētas vara lēma par labu automašīnām. Hamburgā reisā izbrauca pēdējais tramvajs, kuru pēdējā gaitā pavadīja desmitiem tūkstošu cilvēku. Kopš tā laika pilsētā darbojas autobusi un metro. Tikmēr hamburgieši joprojām sēro par tramvaja zaudēšanu un uzskata, ka tā likvidēšana bija kļūda.
Veselības nozarei nākamā gada budžetā ir apsolīts papildu finansējums – gandrīz 300 miljoni eiro, kas ir viena no lielākajām pēdējos gados piešķirtajām naudas summām medicīnai. Tomēr ir viens bet – tikai daļa no šīs naudas būs veselības nozarei pieejama jau no 2024. gada sākuma, pārējo valdība sola piešķirt ar atevišķiem lēmumiem.
38 gadus vecais Šamils Hamatovs, slavenās aktrises Čulpanas Hamatovas jaunākais brālis, ir neatkarīga un spilgta personība. Rīgā viņš pievienojies Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieru trupai. “Rus.nra.lv” sarunājās ar aktieri par to, kas mainījies viņa dzīvē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Ilggadējais Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars ir politiskajā šķirā labi ieredzēts no visām pusēm. Korekts, izturēts, bez liekas augstprātības, lai gan tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem.
Vismaz 180 tūkstošiem vecuma pensiju saņēmēju no nākamā gada jāsāk gatavoties obligātai ikgadējai iedzīvotāju ienākumu deklarācijas iesniegšanai. Šāda prasība spēkā būs no 2024. gada 1. janvāra, bet pirmās deklarācijas būs iesniedzamas nākamajā gadā, tas ir, 2025. gada pavasarī.
Raugoties uz situāciju veikalu stāvlaukumos vai vēl samērā piepildītajos Vecrīgas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, nav redzams, ka iedzīvotāju ekonomiskajā aktivitātē kaut kas būtiski būtu mainījies. Tomēr, aplūkojot atsevišķus makroekonomikas datus, piemēram, tos, kas ir saistīti ar valsts preču eksportu un importu, ir pamats satraukumam, ka jau pieminētās ekonomiskās aktivitātes visai drīz var strauji “nolūzt”.
“Man šķiet būtiski iet uz patriotisma pārdefinēšanu. Pēdējos gados vārds “patriotisms” un Latvijas mīlēšana ieguvusi ļoti nacionālistisku nokrāsu, tas ir cieši saistīts ar to, ka Nacionālā apvienība bija Kultūras ministrijā padsmit gadus. Es gribu redzēt Latviju, kurai cilvēki vēlas piederēt, jo šeit ir forši, šeit viņiem ir droša dzīve, šeit par viņiem rūpējas un šeit viņi redz sev nākotnes perspektīvu,” intervijā žurnālam “Satori” klāsta kultūras ministre Agnese Logina. Kā mēs tagad “pārdefinēsim” patriotismu?
