Paredzēts sākt apelācijas procesu t.s. Lemberga lietā

Rīt būs otrais mēģinājums sākt apelācijas procesu tā dēvētajā Lemberga lietā © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Rīt paredzēts uzsākt apelācijas tiesas procesu tā dēvētajā Lemberga lietā.

Pirmajai tiesas sēdei šajā tiesas procesā bija jānotiek jau pirms nedēļas, tomēr tiesneses darbnespējas dēļ tā tika atlikta.

Kā jau “Neatkarīgā” rakstīja, par t.s. Lemberga lietas tiesnešiem Rīgas apgabaltiesā nozīmēti Sandra Amola, Signe Kalniņa un Valdis Vazdiķis, bet par rezerves tiesnesi nozīmēta Lauma Šteinerte.

Ja apelācijas tiesa nevar novērst

Viens no pirmajiem jautājumiem, kas šim tiesas sastāvam būs jāizlemj, ir par to, vai lieta nav jāsūta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Cik zināms, lūgumi par lietas atpakaļsūtīšanu ir izteikti gandrīz visās apelācijas sūdzībās. Aivars Lembergs pat lūdza pēc iespējas ātrāk nozīmēt pirmo tiesas sēdi apelācijas procesā, lai, neizlemjot šo jautājumu nekavējoši, netiktu nepamatoti novilcināta lietas izskatīšana. Kā redzams no notikumu attīstības, apelācijas tiesa šo lūgumu nav ņēmusi vērā.

Lūgumi par lietas sūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā pamatoti ar to, ka pirmās instances spriedumā ir pieļauti tādi Kriminālprocesa likuma pārkāpumi, “kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, un šos pārkāpumus nav iespējams novērst apelācijas instancē, nepārkāpjot tiesības uz aizstāvību”.

Šāda kārtība ir noteikta Kriminālprocesa likuma 566. pantā “Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.” Tur teikts: “Ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, konstatē šā likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu vai kādu citu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, tā jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokļus, pieņem lēmumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.”

Nokopētā apsūdzība

Kā viens no argumentiem, kāpēc lieta jāsūta jaunai iztiesāšanai pirmās instances tiesā, apelācijās minēts tas, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav noziedzīgā nodarījuma apraksta, ko būtu sastādījusi pati tiesa. Proti,

“pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā ir pārrakstīta apsūdzība,

nevis sniegts tiesas konstatētais noziedzīgā nodarījuma apraksts. Tiesas spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma 527. panta pirmās daļas prasībām.”

Savukārt Augstākās tiesas Senāta lēmumos un “tiesu praksē ir pamatoti atzīts, ka šādos gadījumos pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā”.

Savukārt aizstāvības argumentus pirmās instances tiesa ņēmusi vērā ļoti minimāli, attiecīgi nav arī mēģinājusi tos atspēkot spriedumā.

Pirmās instances “tiesas spriedums acīmredzami ir nelikumīgs un nav tiesisks, jo ir apsūdzības kopija”, secināts apelācijas sūdzībās.

Jāatgādina, ka arī “Neatkarīgā” vairākkārt ar piemēriem ir parādījusi, ka tiesa pati pirmās instances spriedumu nav rakstījusi, bet vairākās sadaļās vārds vārdā ir vienkārši nokopējusi apsūdzību - ar visām gramatikas un faktu kļūdām, nenovēršot pat acīmredzamas aplamības un pretrunas.

Lēmuši bez tiesas sēdes priekšsēdētāja

Tāpat kā būtisks pamats, lai lieta tiktu sūtīta atpakaļ uz pirmās instances tiesu, ir minēts fakts, ka vairākus būtiskus procesuālus jautājumus pirmās instances tiesā izlēmušas divas tiesneses - tad, kad tiesas zālē neatradās tiesas sēdes priekšsēdētājs. Tajā laikā tiesas sēdes priekšsēdētājs šeit aprakstītajā procesā bija tiesnesis Boriss Geimans.

Likumā ir skaidri un nepārprotami atrunāts, kādas ir tiesas sēdes priekšsēdētāja funkcijas

- tostarp tieši viņš un neviens cits atklāj tiesas sēdi, “tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, kuras šajā lietā izsauktās personas ieradušās”, u.tml. Tomēr, kad tiesnesis B. Geimans bija saslims, viņa funkcijas uzņēmās tiesnese Irīna Jansone. Tādējādi “tiesnese Jansone, nebūdama tam pilnvarota, izpildīja procesuālās darbības, kuru izpildīšana ir tiesas sēdes priekšsēdētāja ekskluzīva funkcija”, secināts apelācijas sūdzībā.

Minētajās tiesas sēdēs tika izlemts jautājums par A. Lemberga pieteiktajiem lūgumiem, uzklausīts valsts apsūdzības uzturētāja viedoklis, tiesa divu tiesnešu sastāvā aizliedza A. Lembergam aizstāvībai izmantot advokātu Aivo Leimani, bet uzspieda valsts apmaksāto aizstāvi Genādiju Ivankinu.

Kā teikts apelācijas sūdzībā, tādējādi šajās sēdēs lieta ir izskatīta tiesas “nelikumīgā sastāvā”. Kriminālprocesa likumā nepārprotami norādīts, ka lietas izskatīšana “nelikumīgā sastāvā” ir “būtisks pārkāpums”, kas “katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu”.

Būs jālemj par drošības līdzekli

Tāpat apelācijas procesa sākumā būs jālemj par Aivaram Lembergam noteiktā drošības līdzekļa - apcietinājuma - likumību.

Kā zināms, pagājušā gada 22. februārī tika nolasīts saīsinātais spriedums, ar kuru cita starpā A. Lembergam tika mainīts drošības līdzeklis uz apcietinājumu.

Saīsinātajā spriedumā netika dots pilnīgi nekāds pamatojums, kāpēc būtu jāpiemēro šis visbargākais drošības līdzeklis, kaut gan visus 12 tiesvedības gadus pirmajā instancē iztika ar mazāk ierobežojošu drošības līdzekli.

Četrus mēnešus - pilnais spriedums procesa dalībniekiem tika izsniegts 2021. gada 22. jūnijā - vispār nekāds pamatojums apcietinājumam nebija zināms. Arī pilnajā spriedumā bija pausti tikai pieņēmumi - apmēram tādi, ka A. Lembergs jāliek cietumā, jo var izvairīties no sprieduma izpildes.

Turpretī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. pants paredz apcietinātās personas tiesības nekavējoties tikt informētam par apcietinājuma pamatojumu. Šī konvencijas prasība tādā vai citādā veidā ir integrēta arī Latvijas Satversmē un likumos.

Cilvēktiesību pārkāpumu šajā gadījumā jau konstatējis arī Latvijas tiesībsargs. Viņa slēdzienā teikts: ”Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes un Konvencijas 5. panta noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.”

Šis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc par A. Lemberga drošības līdzekli būs jālemj apelācijas instances tiesas pirmajās sēdēs.