Iekšējās drošības birojs (IDB) 4. septembrī aizturēja un pēc tam atbrīvoja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu. Piemērojot drošības līdzekli, viņam aizliegts pildīt robežsardzes priekšnieka pienākumus.
Lai gan Nodrošinājuma valsts aģentūra jau 19. augustā izsūtījusi arestētās mantas glabātājam t.s. Lemberga krimināllietā Rudolfam Meroni aicinājumu atdot mantu Latvijas valstij, atbilde līdz 7. septembrim tā arī nav saņemta.
Pirms gada iekšlietu ministram pakļautais Iekšējās drošības birojs saistībā ar valsts austrumu robežas izbūvi aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru, tagad pienākusi kārta viņa pēctecim Guntim Pujātam. Šādu notikumu attīstības gaitu viņš jau prognozēja, intervijā Neatkarīgajai atklājot, ka arī zem viņa tiekot rakts.
Cilvēks ar invaliditāti uzvarējis tiesā valsti par tiesībām saņemt invaliditātes pensiju. Augstākā tiesa lietā par invaliditātes pensijas saņemšanu atcēlusi šai personai nelabvēlīgo apgabaltiesas spriedumu.
Latvijas uzņēmumi gan mērķtiecīgi palielina savas produkcijas eksportu, gan uzsāk biznesu visdažādākajās valstīs ‒ ne tikai Eiropas Savienībā vien. Par to, kā jāsagatavojas un ar kādām problēmām jārēķinās, intervijā stāsta advokātu biroja "PwC Legal Latvija" vadošais partneris Jānis Lagzdiņš.
Divu Tieslietu ministrijas (TM) darba grupu eksperta ‒ zvērināta advokāta Jāņa Lapsas ‒ uzņēmums peļņas gūšanas nolūkos cenšas iztiesāt piespiedu izsoli kopīpašumam, kurā dzīvo 91 gadu vecs sirmgalvis, liecina tiesas spriedums. Ministrija eksperta biznesā interešu konfliktu nesaskata.
Jaunā Aivara Lemberga advokāte Olga Hincenberga nepaspēja pat kārtīgi iejusties debašu runas lasīšanā, kad tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone jau viņu pārtrauca, pārmetot atkārtotu kāda dokumenta pieminēšanu; turpretī aizstāve skaidroja, ka kāda dokumenta pieminēšana vairākkārt nav atkārtošanās, jo šis dokuments tiek atkārtoti pieminēts atšķirīgā kontekstā un sakarā ar citiem faktiem.
Rīgas apgabaltiesas lēmumu par arestētās mantas glabātāja maiņu t.s. Lemberga krimināllietā advokāti salīdzina ar ziloņa pastaigu trauku veikalā. Viņuprāt, smalkās angļu-sakšu tiesībās balstītās beneficiāru attiecības nav regulējamas grieķu – romiešu tiesību sistēmā.
Gan atbildīgo valsts amatpersonu atbildes, gan lietpratēju analīze liecina, ka t.s. Lemberga lietā arestētās mantas pārņemšana no Rudolfa Meroni būs ļoti sarežģīta – ja vispār iespējama.
Ventspils mērs Aivars Lembergs šā gada 11. augustā ASV Kolumbijas apgabala (t.i., patiesībā ASV galvaspilsētas Vašingtonas) apgabaltiesā iesniedzis sūdzību pret ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles dienesta OFAC direktoru Andrea Gacki (Andrea M.Gacki) un pašu OFAC – liecina interneta resursos atrodamais prasības pieteikums.
Šā gada 6. jūlijā stājās spēkā vairāki būtiski grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri cita starpā paredz tiesības apsūdzētajiem lūgt viņus atbrīvot no dalības tiesas sēdēs. Šie likuma grozījumi tika iemēģināti arī t.s. Lemberga prāvā - pirmajā tiesas sēdē pēc šīs vasaras atvaļinājumiem.
Īstenot Rīgas apgabaltiesas lēmumu par arestētās mantas t.s. Lemberga krimināllietā nodošanu Iekšlietu ministrijas pārvaldības iestādei ‒ Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA) ‒ dažādu apstākļu dēļ var nebūt iespējams vai arī var izdoties tikai daļēji.
Neiedziļinoties jautājumā, kas palicis pāri no arestētās mantas, Rīgas apgabaltiesas kolēģija t.s. Lemberga krimināllietā vakar nolēma atņemt arestēto mantu bijušajam Šveices advokātam Rudolfam Meroni un nodot to Iekšlietu ministrijas pārvaldībā esošajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
Tā vietā, lai detalizēti iedziļinātos, vai Krimināllikuma norma par mantas konfiskāciju nepārkāpj Satversmē noteiktās tiesības uz privāto īpašumu, Saeima vēstulē Satversmes tiesai skubinājusi rādīt priekšzīmi starptautiskām organizācijām, liecina pirms gandrīz desmit gadiem Satversmes tiesā nonākušās bijušā Rīgas valsts tehnikuma direktora Daiņa Markus lietas materiāli.
Nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā saistībā ar mantas konfiskāciju jau esot veikti, tādēļ īpaša rīcība saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) zaudēto prāvu lietā “Markus pret Latvija” no Latvijas valsts puses nav plānota, ‒ Neatkarīgajai skaidroja Latvijas pārstāve ECT, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Līce.
Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) šā gada 11. jūnijā pasludināja spriedumu lietā “Markus pret Latviju”. Tiesa atzina, ka bijušajam Rīgas valsts tehnikuma direktoram Dainim Markum kriminālsods ‒ mantas konfiskācija ‒ piemērots nesamērīgi un bez argumentācijas.
Par to, kā vērtēt 6.jūlijā izsludinātos Kriminālprocesa likuma grozījumus, ar Neatkarīgo sarunājas Rīgas rajona tiesas tiesnese Baiba Jakobsone. 2005. gadā viņa nodeva tiesneša zvērestu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kopš tā laika ir tiesājusi un tiesā arī daudzas skandalozas lietas. Piemēram, oktobrī viņa sāks tā dēvētās Jūrmalas mēra Gata Trukšņa lietas iztiesāšanu, bet bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā Baiba Jakobsone ir rezerves tiesnese.
Latvijas Republikas Senāts noraidīja Neatkarīgās žurnālista kasācijas sūdzību administratīvajā tiesvedībā ar Latvijas Universitāti, kuras mērķis bija panākt, lai Latvijas Universitāte izsniegtu arhīva dokumentus par Jutu Strīķi/ Annu Potapovu. Neatkarīgā lūdza šo Senāta lēmumu izskaidrot, jo svarīgi bija saprast, vai turpmāk vispār ir jēga tērēt laiku un līdzekļus, lai tiesas ceļā mēģinātu atklāt patiesību par augstos amatos sēdošajiem politiķiem.
Tiesas sastāva priekšsēdētāja t.s. Lemberga prāvā Irīna Jansone aprāva advokāta Māra Gruduļa debašu runu, dodot vārdu prokuroram Jurim Jurisam, lai viņš varētu kritizēt advokāta runu un pieprasīt piemērot advokātam sankcijas.
Tiesa t.s. Lemberga prāvā mēģina advokātam aizliegt runāt par Ventspilī reģistrēto biedrību Biznesa attīstības asociācija, kuru savukārt prokurori savās debatēs pieminēja vairāk nekā mēnesi.
Pēdējā tiesas sēdē pirms vasaras atvaļinājuma tiesa paziņoja, ka ierobežos aizstāvībai debašu laiku, bet Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis tiesai bija spiests atgādināt, ka likuma grozījumi, kas varbūt ļautu tiesai šādi rīkoties, vēl nav stājušies spēkā. Turklāt vienlīdzības un sacīkstes principus kriminālprocesā vismaz pagaidām neviens vēl pat nav ieplānojis atcelt.
Lai arī caur Saeimu dzītie grozījumi Kriminālprocesa likumā vēl nav pieņemti un līdz ar to tiesai pagaidām vēl nav tiesību ierobežot debašu runas laiku kriminālprocesā, t.s. Lemberga prāvā tiesa advokātam jau piedraudēja, ka tiks pieņemts lēmums aizstāvības runu ierobežot vai to pārtraukt.
