Rīgas 1. slimnīca janvāra beigās sāks uzņemt Covid-19 pacientus īpaši šim mērķim izveidotajā nodaļā. Tomēr slimnīcas vadība uzsver, ka ārstniecības iestāde turpinās sniegt ambulatoros un dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus citiem pacientiem.
Covid-19 pandēmija vēlreiz parāda un pierāda, cik tālredzīgs ir bijis lēmums tomēr saglabāt lokālās ārstniecības iestādes. Līdz šim Covid-19 pacientu aprūpi uzņēmušās arī Bauskas un Aizkraukles slimnīca, kā arī Ludzas medicīnas centrs, atslogojot reģionālās slimnīcas un universitāšu klīnikas, kur pieaug pacientu skaits ar smagu slimības gaitu, kuriem nepieciešama intensīvā terapija. Ja saslimstība atkal sāks pieaugt, mediķiem būs jāizšķiras, kuram pacientam palīdzēt un kurām ne, paziņojusi Veselības ministrija.
Rīgas 1. slimnīca nodrošinās ārstēšanu tiem Covid-19 pacientiem, kuriem veselības stāvoklis būs vidēji smags, bet stabils. Tādā veidā slimnīca atvieglos darbu lielajām universitāšu klīnikām. Jau pērn oktobrī tika izveidota darba grupa un uzsākts darbs pie rīcības plāna gadījumam, ja Rīgas 1. slimnīcai būs jāiesaistās Covid-19 pacientu stacionārā ārstēšanā. Darba grupa izvērtēja slimnīcas infrastruktūras iespējas, apzināja resursus un vajadzības, un novembrī priekšlikumus iesniedza Rīgas domes Labklājības departamentam. Līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par stacionāro pakalpojumu sniegšanu Covid-19 pacientiem slimnīca parakstīja janvāra vidū. Pirmos Covid-19 pacientus slimnīca uzņems 30. janvārī.
“Izmantojot Rīgas 1. slimnīcas iespējas, kvalificēta un atsaucīga personāla pieejamību, mēs varam sniegt pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību Covid-19 pacientiem, kuri ir saņēmuši sākotnējo ārstēšanu,” saka Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja, ārste anestezioloģe, reanimatoloģe Natālija Zlobina. “Ņemot vērā situāciju valstī, mūsu iniciatīvas mērķis ir atslogot kolēģus universitātes slimnīcās, sniegt savu artavu cīņā ar pandēmiju.”
Covid-19 pacientu stacionāras ārstēšanas nodaļas izveidošanai uz laiku tiek pārprofilētas divas dienas stacionāra nodaļas, izveidojot vienu nodaļu ar 50 gultām. Šo pacientu ārstēšanas process tiks organizēts tā, lai neskar centrālo stacionāra nodaļu kompleksu 2. korpusā Bruņinieku ielā 5. Covid-19 pacientu nodaļa tiek iekārtota 17. korpusā, kurš atrodas slimnīcas teritorijā pie K. Valdemāra ielas. Pašlaik nodaļa tiek remontēta, notiek medicīnisko ierīču un iekārtu iepirkšana, medicīniskā skābekļa sistēmas pielāgošana un medicīniskā saspiestā gaisa pievada izbūve.
Slimnīcas pārstāve Iveta Medne Neatkarīgajai uzsvēra, ka slimnīcas pārējo darbību, kas attiecas uz diagnostisko, ārstniecības, zobārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, Covid-19 pacientu ārstēšanas nodaļas izveidošana neietekmēs. To ir būtiski paziņot gan pacientiem, gan ģimenes ārstiem. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma jeb, precīzāk, kopš brīža, kad atcēla ierobežojumus ambulatorās veselības sniegšanā pagājušā gada maijā, Rīgas 1. slimnīca strādā, sniedzot pakalpojumus pilnā apjomā, pašlaik risinot ļoti aktuālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas jautājumu, kad stacionāras iestādes ir spiestas visus resursus novirzīt Covid-19 slimnieku ārstēšanai.
Valdība janvāra sākumā nolēma piešķirt 11,7 miljonus eiro, lai slimnīcās būtu iespējams izveidot papildu gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai un nodrošināt nepieciešamās medicīniskās ierīces šo gultu aprīkošanai un plašākām diagnostikas iespējām. No šī finansējuma 389 000 eiro piešķirti Covid-19 pacientu nodaļas izveidei tieši Rīgas 1. slimnīcā. Pacientu ar bīstamu vīrusu ārstēšanai nepieciešami ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā, medicīnisko ierīču un iekārtu iepirkšana, medicīniskā skābekļa sistēmas pielāgošana un medicīniskā saspiestā gaisa pievada izbūve.
Nodaļas darbu vadīs ārste anestezioloģe reanimatoloģe Marina Šuvalova, kurai ir ilggadēja darba pieredze Latvijas Infektoloģijas centra intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā. “Diemžēl katrs piektais līdz desmitais Covid-19 pacients nokļūst slimnīcā ar vidēju vai smagu slimības gaitu, kas prasa ārstēšanu daudzprofilu stacionārā ar nepārtraukti pieejamu ārstniecības personālu. Ja pacients ir vidēja smaguma un stabils, to iespējams pārvietot uz citu medicīnas iestādi tālākai ārstēšanai, tā atbrīvojot vietu citam akūtam pacientam daudzprofilu klīniskā stacionārā,” stāsta M. Šuvalova. “Rīgas 1. slimnīcā turpināsim ārstēšanu, sniedzot viņam nepieciešamo atbalstošo terapiju, sakarā ar pacienta pamatslimību Covid-19 un blakus saslimšanām.” Ārste arī uzsver, ka slimnīcas dažādu specialitāšu ārsti, aprūpes un atbalsta personāls ir atsaucies palīdzēt no sava pamatdarba brīvajā laikā.
Iespējams, Veselības ministrijai nāksies domāt par vēl kādas nodaļas atvēršanu Covid-19 pacientiem, tomēr tas ir apgrūtināti tieši mediķu darba roku trūkuma dēļ. Slimnīcās nonāk vidēji 102 pacienti dienā, bet kopš janvāra vidus strauji pieaudzis pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, slimnīcās pašlaik ārstējas 1115 Covid-19 pacienti: 1015 ar vidēji smagu slimības gaitu un 100 ar smagu slimības gaitu.
Operatīvie dati gan strauji var mainīties, bet kopumā Covid-19 gultasvietu noslodze vairākās slimnīcās pārsniedz 80 procentus, savukārt pirmā līmeņa intensīvās terapijas gultu, kurās palīdzība tiek sniegta pacientiem ar smagu slimības gaitu, noslodze ir 69 procenti un otrā līmeņa intensīvās terapijas gultu, kur ārstējas pacienti ar kritisku slimības gaitu, noslodze ir pat 72 procenti. Tieši šo gultu izvēršana sagādā lielākās problēmas, jo akūti trūkst personāla ar nepieciešamajām zināšanām.
Prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, ja saslimšana atkal sāks strauji pieaugt, Veselības ministrijai diemžēl jāsecina, ka nebūs iespējams nodrošināt krietni lielāku šo gultu pieejamību, piemēram, to palielinot vairākas reizes.
Vissvarīgākais pašlaik ir ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, vēlreiz uzsver mediķi un atgādina, ka, palielinoties stacionēto Covid-19 pacientu proporcijai pret citiem pacientiem, samazinās intensīvās terapijas pieejamības iespējas citiem pacientiem.
Slimnīcu novērojumi arī liecina, ka mediķi aizvien biežāk cīnās par dzīvību vidējā vecuma grupā jeb 30 līdz 60 gadus veco pacientu grupā. Diemžēl pacientiem, kas vecāki par 70 gadiem, dzīvību glābt visbiežāk neizdodas. Slimnīcās atgriežas pacienti ar atkārtotu slimības saasinājumu.
“Stacionēto pacientu skaits, kuriem slimība noris vissmagākā formā, Rīgas Austrumu slimnīcā pieaug, līdz ar to arī gultu noslodze intensīvās terapijas nodaļās palielinās. Novērojam, ka aizvien biežāk tiek stacionēti vīrieši vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem, un ir bijuši gadījumi, kad viņiem komplicēta medicīniskā palīdzība tiek sniegta pat trīs un vairāk nedēļas,” situāciju raksturo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Haralds Plaudis.
Stradiņa slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe norāda, ka īpaši smagu slimības gaitu novēro pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu: “Lai nodrošinātu ārstēšanu Covid-19 pacientiem, slimnīcā ir pārprofilētas vairākas nodaļas, pārprofilēts personāls, kas savukārt ierobežo iespēju sniegt nepieciešamo palīdzību pacientiem bez Covid-19, tai skaitā jomās, kurās slimnīca sniedz unikālus pakalpojumus.”
