Vēža zāļu apmaksai arvien trūkst naudas

ZĀLES. Viena pacienta ārstēšanas vidējās izmaksas ir 17 530 eiro, un no akcīzes nodokļa iegūtais finansējums ļaus nodrošināt ārstēšanu vismaz 200 pacientiem © Depositphotos.com

Onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu apmaksai pērn bija paredzēti 42,9 miljoni eiro, taču faktiskie izdevumi vismaz par astoņiem miljoniem lielāki.

Veselības ministrija lūdz valdību piešķirt 3,5 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai apmaksātu visiem vēža pacientiem zāles. Tie gan ir tikai pacienti, kuriem pašlaik saskaņā ar noteikumiem ir tiesības saņemt valsts kompensētus medikamentus, jo daudzas dzīvību glābjošas zāles kompensējamo zāļu sarakstā joprojām nav iekļautas.

Deviņu miljonu deficīts inovatīvo zāļu apmaksai

Veselības ministrijas dati liecina, ka onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu finansējums pagājušajā gadā bija 42,9 miljoni eiro, no tiem inovatīvajiem medikamentiem bija paredzēti 31,6 miljoni eiro, bet pārējiem medikamentiem - 11,4 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka deviņi miljoni no vairāk nekā trīsdesmit miljoniem eiro inovatīvajiem medikamentiem ir nauda, ko valsts kompensējamo zāļu budžetā kā līdzdalības maksājumu veikuši zāļu ražotāji.

Faktiskie izdevumi vēža ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem pērn bija 47,5 miljoni eiro, un no tiem vislielākie izdevumi bija to pacientu ārstēšanai, kuriem nepieciešami tieši inovatīvie medikamenti. Tas nozīmē, ka pērn gada laikā - lai apmaksātu šo pacientu ārstēšanu - veidojās deficīts turpat deviņu miljonu apmērā jeb precīzi - 8 956 938 eiro. Savukārt pārējo vēža medikamentu apmaksā veidojās pārpalikums - aptuveni 4,4 miljoni eiro. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka kopējais deficīts bija 4,6 miljoni eiro. Šādas naudas trūkst, lai apmaksātu terapiju tiem pacientiem, kuri jau saņem ārstēšanu, proti, tiem vēža pacientiem, kuru ārstēšanai nepieciešamie inovatīvie medikamenti ir valsts apmaksājamo zāļu sarakstā.

Meklē, kā segt deficītu

Ja daļēji deficītu, ko izraisīja lielāki nekā plānots izdevumi inovatīvo zāļu apmaksai, sedza no naudas pārpalikuma no citām vēža ārstēšanai paredzētām zālēm, tad - kā segt pārējo? Lai samazinātu deficītu, Veselības ministrija valdībā iesniegusi priekšlikumu 2021. gada otrajā pusgadā akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumus 3,5 miljonu eiro apmērā novirzīt onkoloģijas ārstēšanai paredzēto inovatīvo medikamentu apmaksas deficīta daļējai segšanai vidēji 200 pacientiem. Viena pacienta faktiskās vidējās izmaksas ir 17 530 eiro.

Šāds priekšlikums, un, visticamāk, tam sekos valdības lēmums, ir iespējams, jo Saeima pērn nolēma, ka karsējamās tabakas, cigarešu, cigarillu un cigāru akcīzes nodokļa likmes izmaiņu rezultātā iegūtos papildu līdzekļus varētu novirzīt kompensējamo zāļu sistēmai, onkoloģisko pacientu ārstēšanai nepieciešamo medikamentu nodrošināšanai, skrīningam, diagnostikai un citiem ar vēža pacientu ārstēšanu saistītiem pakalpojumiem. Likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteikts: ja 2021. gadā faktiskie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko slimību ārstēšanas nodrošināšanai. Naudu drīkst izlietot laboratoriskajiem izmeklējumiem vēža pacientiem, kompensējamo medikamentu apmaksāšanai - jaunu inovatīvo zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai onkoloģijas pacientu ārstēšanai.

Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumu no tabakas izstrādājumiem plāna pārpilde bija 1 083 134 eiro, bet otrajā pusgadā ieņēmumu plāna pārpilde ir 3,5 miljoni eiro.

Pacientu skaits, kuri saņem inovatīvos medikamentus, augs

Kopējais onkoloģijas ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu finansējuma deficīts 2021. gada 12 mēnešos ir 4,6 miljoni eiro, un Veselības ministrija, balstoties uz datiem, prognozē, ka pacientu skaits, kurus ārstē ar inovatīviem un tieši mērķterapijas medikamentiem, tikai pieaugs.

Veselības ministrijā arī norāda, ka atbilstoši pētījumiem jauno onkoloģisko medikamentu iekļaušana uzrāda priekšlaicīgās mirstības no vēža samazinājumu līdz 20-25 procentiem. “Katrs ietaupītais cilvēka dzīves gads nozīmē fiskālo ieguvumu tautsaimniecībai,” ministrijas speciālisti norāda valdībai domātā dokumentā. “Papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ir nozīmīgs atbalsts onkoloģijas jomas pilnveidei, lai nodrošinātu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijas pacientiem, tajā skaitā uzlabotu jaunu medikamentu pieejamību, nodrošinot personalizētu un mērķtiecīgu ārstēšanu.”

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.