No 2. līdz 7.decembrim Baku, Azerbaidžānā notiks UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 8.sesija, un Latviju tajā pārstāvēs Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte Gita Lancere un Latvijas Kultūras akadēmijas docente Anita Vaivade.
Komiteja pieņems lēmumus par to, kuras UNESCO dalībvalstu izvirzītās nominācijas iekļaujamas Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā un Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. Tāpat arī komiteja izvērtēs nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labās prakses piemērus dažādās pasaules valstīs.
Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai Baku lems par 11 jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. To vidū ir, piemēram, mongoļu kaligrāfija, Karabahas tradicionālā zirgu jāšanas spēle (Chovqan), Paach ceremonija Gvatemalā u.c..
Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā tiek iekļauti nemateriālā mantojuma objekti, kam pēc attiecīgās dalībvalsts, starptautiskās sabiedrības un UNESCO ieskatiem un kritērijiem ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai tie tiktu saglabāti un pārmantoti tālāk nākamajām paaudzēm. 2009.gadā šajā sarakstā iekļauta arī suitu kultūrtelpa.
Savukārt iekļaušanai UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā komitejai būs jāvērtē 30 kandidatūras, kuru vidū arī Turcijas kafijas kultūra un tradīcijas, Vidusjīras diēta, senās Gruzijas tradicionālā vīna darīšanas metode, klasiskā jāšanas māksla Austrijā, garneļu zvejošana jāšus Beļģijā, matemātisko aprēķinu zināšanas un prakse ar skaitāmajiem kauliņiem Ķīnā, Sankirtana - rituālā dziedāšana, bungu spēle un dejošana Indijas štatā Manipurā, irāņu tradicionālā medicīna, Eyo karnevāls Nigērijā u.c.
Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvais saraksts tika izveidots, lai apkopotu tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību un nozīmību. 2008.gadā tajā tika iekļauta arī Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem avotiem cilvēces radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai, kas ir būtiski faktori ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Šī sesija notiek gadā, kad tiek atzīmēta UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas 10.gadadiena.