Aizvadīto trīs gadu laikā pieaugušas apsūdzības žurnālistiem finanšu pārkāpumos ar mērķi viņus apklusināt, turklāt visbiežāk apsūdzību ierosinātāji ir valsts organizācijas, liecina UNESCO ziņojums.
Kā informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) pārstāve Kitija Balcare, ziņojums atklāj, ka aizvadīto trīs gadu laikā ir satraucoši pieaudzis apsūdzību skaits par finanšu pārkāpumiem, kuru mērķis ir izdarīt spiedienu, tuvināt un apklusināt neatkarīgos žurnālistus un plašsaziņas līdzekļus.
No kopumā 120 UNESCO izskatītajiem gadījumiem laika posmā no 2005. līdz 2024.gadam 60% notikuši laikā no 2019. līdz 2023.gadam.
UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē uzsver, ka žurnālistiem ir būtiska loma sabiedrībā, izmeklējot pārkāpumus un veicinot caurskatāmību. Viņa norāda, ka pret žurnālistiem nekad nevajadzētu vērsties ar nepamatotām apsūdzībām par finanšu noziegumiem vai pakļaut viņus juridiskai vajāšanai, lai apklusinātu.
"Tas grauj preses brīvību un vārda brīvību visiem. UNESCO aicina visas tās dalībvalstis pasargāt žurnālistus no šādas prakses," akcentē Azulē.
Balcare skaidro, ka izspiešana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un naudas atmazgāšana ir visbiežāk ļaunprātīgi izmantotās apsūdzības, kas celtas pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem. Citas ļaunprātīgi izmantotas apsūdzības ir šantāža, terorisma finansēšana, krāpšana, piesavināšanās un nelikumīga ārvalstu līdzekļu saņemšana.
Atšķirībā no apmelošanas un neslavas celšanas lietām, finansiālas apsūdzības bieži var tikt izvirzītas, nekonstatējot saikni starp žurnālista vai plašsaziņas līdzekļu veidoto redakcionālo saturu un pašu apsūdzību, aizsedzot apsūdzības patieso motīvu, uzsvērts ziņojumā.
UNESCO LNK pārstāve klāsta, ka finanšu apsūdzību ierosinātāji žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem visbiežāk ir valsts organizācijas. Izpildvaras var uzdot administratīvām struktūrām, piemēram, fiskālajām iestādēm, sākt izmeklēšanu, tādējādi apejot tiesu iestādes. Šādas situācijas bieži notiek protestu laikā, vēlēšanu kampaņu laikā un pirms lieliem starptautiskiem notikumiem, kad valsts uzņēmumiem un valdībai tiek pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība.
"Žurnālistu apklusināšanas metodes pastāvīgi evolucionē, un ir svarīgi jaunās metodes mērķtiecīgi izgaismot, lai, pārfrazējot "The Washington Post" saukli, demokrātija nenomirtu tumsā. UNESCO ziņojums veic izgaismošanas funkciju, mazinot valdību iespējas nesodīti turpināt žurnālistu apklusināšanas politiku," skaidro žurnāliste Rita Ruduša.
Balcare atzīmē, ka finanšu tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana var ļaut iestādēm iesaldēt žurnālista vai plašsaziņas līdzekļu līdzekļus, samazinot viņu iztikas līdzekļus un kavējot viņu spēju turpināt ziņot, kamēr viņi gaida tiesu. Tas var novest pie plašsaziņas līdzekļu pilnīgas slēgšanas, kad galvenie darbinieki tiek aizturēti vai viņu līdzekļi tiek iesaldēti. Atsevišķu žurnālistu vai mediju organizāciju bankrota draudi var izraisīt arī turpmāku pašcenzūru.
UNESCO ziņojumā secināts, ka problēma vairāk ir izplatīta Austrumeiropā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, jo īpaši Vidusāzijā. Laika posmā no 2020. līdz 2024.gadam tika izskatīts 41 gadījums, salīdzinot ar 19 gadījumiem no 2008. līdz 2020.gadam. Šī tendence ir vērojama kopš 2010.gadu sākuma.