Francijas aizjūras departamentos Martinikā un Franču Gviānā notikušie referendumi liecina, ka šo teritoriju iedzīvotāji (kopā – ap 600 000 cilvēku) nevēlas plašāku autonomiju, jo bažījas, ka tā novedīs pie Francijas sniegtās finansiālās palīdzības samazināšanās.
Oficiālie referendumu rezultāti liecina, ka Martinikā, kur balsot devās ap 55% balsstiesīgo iedzīvotāju, pret paplašinātu autonomiju nobalsoja gandrīz 80% vēlētāju, bet Franču Gviānā, kur tiesības balsot izmantoja 48% iedzīvotāju – gandrīz 70%. "Viņu izvēle liecina par to, ka gviānieši un Martinikas iedzīvotāji atbalsta statusu, kas atbilst Francijas metropoles apgabalu statusam, un vēlas saglabāt ciešas saiknes ar Republiku," aģentūra AFP citē Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī administrācijas paziņojumu, kurā uzsvars likts uz to, ka aizjūras departamentu iedzīvotāji vēlas dzīvot Francijā. Jāatgādina, ka ideju par šādu referendumu pagājušā gada jūnijā, apmeklējot aizjūras teritorijas, kurās gada sākumā izcēlās plaši nemieri pirmās nepieciešamības preču cenu kāpuma dēļ, ierosināja tieši N. Sarkozī.
Tomēr žurnālisti, eksperti un vietējie politiķi sliecas domāt, ka referendumu negatīvos rezultātus noteicis fakts, ka nedz metropole, nedz salu pārvalde nav precīzi definējusi iespējamās autonomijas parametrus un, pats galvenais, nav skaidrs, kā tie ietekmēs Francijas sniegto finansiālo palīdzību. Lai gan darba algas Franču Gviānā un Martinikā ir zemākas nekā kontinentālajā Francijā, teritoriju iedzīvotāji bauda to pašu sociālā nodrošinājuma līmeni kā viņu tautieši, piemēram, Parīzē vai Bordo. "Man patiešām patiktu izmaiņas, taču nedomāju, ka esam tām gatavi. Es neuzticos cilvēkiem, kuri atrodas reģionālās padomes vadībā," sarunā ar AP daudzu vēlētāju viedokli paudusi Martinikas iedzīvotāja Žaklīna Manžēra.
Arī Franču Gviānas galvaspilsētas Kajennas mērs Rodolfs Aleksandrs uzsvēris, ka referendumu rezultātus ietekmēja finansējuma jautājums. "Galvenais nebija jautājums par statūtu pilnvarām, bet gan par finansēšanu un stratēģiju. Tas daudziem cilvēkiem lika pārdomāt un balsot pret," viņš sacījis sarunā ar BBC.