Vairākumā Eiropas lidostu vakar atgriezusies dzīvība, tomēr līdz ar lidmašīnām debesīs ir parādījušies jautājumi par to, kādā veidā gaisa satiksmes sarežģījumi tika risināti. Aizvien vairāk ir viedokļu, ka šādi ierobežojumi ir bijuši nepamatoti, tomēr ir bijuši arī gadījumi, kad lidmašīnu bojājumos tiek vainoti tieši vulkāna izmeši.
Neapmierinātību ar situācijas vadību ir izteikuši ne tikai pasažieri, kam dienām ilgi nācās nīkt lidostās, bet arī gaisa satiksmes nozares pārstāvji. Nozarē lēš, ka dīkstāves radītie zaudējumi ir viens līdz 1,3 miljardi eiro. Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas prezidents Džovanni Bisgnani ir kritizējis Eiropas Savienību (ES) par vadības trūkumu krīzes laikā. "Viņi ir daudz paveikuši ar eiro un Šengenu. Eiropa ir pat vienojusies par palīdzību Grieķijai. Tomēr ES nav spējusi panākt kopēju līgumu par gaisa satiksmi, un lēmumi par gaisa telpu joprojām ir katras dalībvalsts kompetencē," viņš sacīja.
Kā norāda Spiegel Online, Eiropas valstu valdības jau gadu desmitiem ir runājušas par nepieciešamību pēc vienotas gaisa telpas kontroles, tomēr tālāk par runāšanu tās nav tikušas. Arī pagājušajā nedēļā katra no Eiropas valstīm pēc saviem ieskatiem interpretēja Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas vadlīnijas, kas izstrādātas pagājušā gadsimta 80. gados pēc bīstamajiem gadījumiem, kas lidmašīnas iebrauca vulkānu pelnu mākonī.
Noteikumi paredz: ja gaisā ir vulkāna pelni, lidmašīnas nedrīkst lidot, tomēr kopš 80. gadiem pasaulē ir bijuši vairāki vulkānu izvirdumi, bet tie nav apturējuši satiksmi visā kontinentā. Piemēram, ASV šādos gadījumos uz notikuma vietu tiek nosūtītas īpašas lidmašīnas, kas izmēra gaisa sastāvu un pelnu mākoņa atrašanās vietu. Pēc tam gaisa telpa tiek slēgta tikai pelnu tieši ietekmētajās teritorijās. ES kavējās ar šādu mērījumu veikšanu, turklāt ES satiksmes ministri telefonkonferenci par situāciju gaisa telpā sarīkoja tikai piecas dienas pēc tam, kad vulkāna pelni bija nonākuši Eiropas gaisa telpā.
Pagājušā gada nogalē gan tika apstiprināta vienotās Eiropas gaisa telpas iniciatīva. Plāns paredz, ka ir jāizveido Eiropas gaisa satiksmes pārvaldnieka institūcija, kas pārņemtu vadību tādos gadījumos kā šis. Tomēr jaunās iniciatīvas noteikumi tiek ieviesti pakāpeniski, un pilnībā tā sāks darboties vien no 2012. gada.
Eiropas transporta komisārs Sīms Kallass arī atzīst, ka nepieciešama vienota Eiropas pieeja gaisa telpas regulācijai, ziņo BBC. Tomēr pārmetumus par koordinācijas problēmām Eiropas Komisija noraida ar paziņojumiem, ka notikušais ir bezprecedenta gadījums un pasažieru drošībai ir jābūt pirmajā vietā.
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija paziņojusi, ka ir nepieciešams izveidot jaunu ANO organizāciju, kas izstrādātu vispasaules mēroga standartus saistībā ar pelnu koncentrāciju, kas var sabojāt lidmašīnu dzinējus. Šādi mērījumi dotu skaidrību arī, vai plašie gaisa satiksmes ierobežojumi ir bijuši pamatoti. Jau pagājušajā nedēļā Lufthansa un KLM pēc izmēģinājuma braucieniem paziņoja, ka nav atradušas ne mazāko bojājumu, ko pelni būtu nodarījuši lidmašīnām. Lai arī nav noliedzams, ka vulkāna pelni dzinējiem ir bīstami, tomēr to koncentrācija virs Eiropas ir bijusi samērā maza. Turklāt dažādu vulkānu pelniem ir atšķirīgs sastāvs un līdz ar to mainās bīstamība lidmašīnām.
Britu laikraksts The Sun gan vēsta par kādu Thomas Cook iekšzemes reisu, kura laikā pilots sajutis pelnu smaku, un atklājies, ka aizsērējis viens no gaisa filtriem un darboties pārstājis viens no četriem caurpūtes krāniem. Lidmašīna veica avārijas nosēšanos, bet lidsabiedrība pēcāk skaidroja, ka tā ir bijusi tehniska problēma, ko nav izraisījuši pelni.