Itāliešu pētnieku grupa uzskata, ka tai izdevies atrast XVII gadsimta pazīstamā gleznotāja Mikelandželo Merisi da Karavadžo jeb vienkārši Karavadžo mirstīgās atliekas. Gaidāms, ka divu nedēļu laikā kļūs zināmi DNS analīžu rezultāti, sarunā ar AP sacījis pētnieku grupas vadītājs Silvano Vinčeti.
Viņš stāstījis, ka zinātniekiem, kuri pētījuši seno masu apbedījumu Portoerkoli pilsētā Toskānā, izdevies no diegan ievērojamā kaulu daudzuma izdalīt komplektu, kas piederējis 37 līdz 45 gadus vecam vīrietim, kurš, spriežot pēc visa, miris aptuveni tajā pašā laikā, kad Karavadžo (jāatgādina, ka viņš nāves brīdī 1610. gadā bija 39 gadus vecs). S. Vinčeti stāstījis, ka rezultāti apstiprināti ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodes un citu analīžu palīdzību, turklāt konstatēts, ka šajos kaulos ir paaugstināts svina un metālu līmenis, kas liecina, ka to īpašnieks bieži vien nokļuvis saskarsmē ar krāsam – tātad, iespējams, bijis mākslinieks.
"Man šķiet, ka mēs jau esam tuvu," sacījis S. Vinčeti, gan atzīstot, ka pagaidām rezultāti vērtējami kā cerīgi, taču ne pavisam precīzi. Visas atbildes uz jautājumiem varētu sniegt DNS analīze. Kaut gan Karavadžo neatstāja pēcnācējus, S. Vinčeti un viņa līdzstrādnieki, pētot arhīvus, identificējuši vismaz 20 viņa tuviniekus. Tagad atliek tikai atrast to kapavietas, veikt ekshumāciju un salīdzināt DNS, viņš teicis, piebilstot, ka šis darbs varētu prasīt aptuveni divas nedēļas laika.
Pēc laikabiedru liecībām, Karavadžo bijis samērā temperamentīgs cilvēks, kuram bieži izdevās iekulties dažādās nepatikšanās, – viņa vārds saistīts ar izvairīšanos no parādu maksāšanas, iesaistīšanos ielu kautiņos, traku uzdzīvi ar prostitūtām un, iespējams, pat kādu slepkavību, kas pastrādāta, duelējoties ar mīļākās likumīgo vīru. Arī mākslinieka nāves apstākļi ir miglā tīti – iespējams, viņu pieveikusi malārija vai sifiliss, bet tikpat labi viņš varēja kļūt par upuri kādam no daudzajiem ienaidniekiem; ir versija, ka ar Karavadžo izrēķinājušies Maltas ordeņa bruņinieki.
Pētniekiem ar lielām pūlēm izdevās noskaidrot, ka mākslinieks apglabāts Portoerkoli Sansebastjano kapsētā. Pagājušā gadsimta
50. gados, kad šajā vietā ierīkots pilsētas parks, mirstīgās atliekas pārvietotas uz kādu kapsētu. S. Vinčeti ir pazīstams ar iepriekš veiktiem skaļiem atklājumiem – viņa vadītajai zinātnieku grupai izdevās izveidot Dantes Aligjēri sejas masku un pierādīt, ka Frančesko Petrarkas galvaskauss pēc viņa nāves ticis nolaupīts, bet dzejnieka kapā ievietots kādas jaunas meitenes galvaskauss. S. Vinčeti paziņojis arī par plānu izpētīt Leonardo da Vinči mirstīgās atliekas, reizi par visām reizēm pieliekot punktu baumām, ka Mona Liza ir viņa pašpotrets, un pie viena noskaidrojot, vai Leonardo patiešām bijis veģetārietis.
Jāpiebilst, ka S. Vinčeti un viņa komandas (tajā ir antropologi, vēsturnieki un citu zinātnes nozaru pārstāvji) aktivitātes lielā mērā izskaidrojamas ar faktu, ka Itālijā šogad samērā plaši tiek atzīmēta 400. gadadiena kopš Karavadžo nāves. Līdz 13. jūnijam Romas muzejā Scuderie del Quirinale apskatāma ekspozīcija, kurā izstādītas 24 no 64 Karavadžo gleznām.