Vairums valstu, izņemot Krieviju, militārajām vajadzībām tērē vairāk

© AFP/Scanpix

Militārie izdevumi pasaulē pagājušajā gadā palielinājušies par 1,1%, sasniedzot 1,739 triljonus ASV dolāru, trešdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts (SIPRI).

Institūts secinājis, ka Ķīnas militārie izdevumi turpinājuši pieaugt, saglabājot pēdējiem 20 gadiem raksturīgo augšupvērsto tendenci, bet Krievijas militārie izdevumi samazinājušies pirmo reizi kopš 1998.gada. Savukārt ASV militārie izdevumi saglabājušies nemainīgi otro gadu pēc kārtas.

SIPRI priekšsēdētājs Jāns Elīasons, prezentējot institūta ziņojumu, norādīja, ka militāro izdevumu pieaugums rada nopietnas bažas un negatīvi ietekmē miermīlīgu risinājumu meklējumus konfliktiem.

Institūts secinājis, ka lielākie militārie izdevumi 2017.gadā bijuši ASV, Ķīnai, Saūda Arābijai, Krievijai un Indijai, kas kopā veidoja 60% no izdevumu kopsummas.

Pagājušajā gadā militārie izdevumi veidoja 2,2% no pasaules iekšzemes kopprodukta.

Globāli skatoties, militāro izdevumu smagums nosveras prom no eiroatlantiskā reģiona, norādīja viens no SIPRI ekspertiem.

Militāro izdevumu pieaugumu pasaulē lielā mērā var izskaidrot ar militāro tēriņu pieaugumu Āzijā, Okeānijā un Tuvajos Austrumos, sevišķi Ķīnā, Indijā un Saūda Arābijā, norādīja eksperts.

Militārie izdevumi Āzijā un Okeānijā pieauguši 29.gadu pēc kārtas.

Ķīna pērn palielinājusi savus militāros izdevumus par 5,6% līdz 228 miljardiem ASV dolāru. Ķīnas daļa globālajos militārajos izdevumos ir pieaugusi no 5,8% 2008.gadā līdz 13% 2017.gadā.

Savukārt Krievija pērn militārām vajadzībām atvēlējusi 66,3 miljardus dolāru, kas ir par veseliem 20% mazāk nekā 2016.gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar ekonomiskajām problēmām, ko Krievija piedzīvo kopš 2014.gada.

Bažījoties par Krievijas iespējamo agresiju, 2017.gadā militāros izdevumus palielinājušas Eiropas valstis.

Daudzas Eiropas valstis ir NATO dalībnieces un ir solījušas palielināt izdevumus aizsardzībai. To vidū ir arī Baltijas valstis.

2017.gadā 29 NATO dalībvalstis kopā atvēlēja militārām vajadzībām 900 miljardus ASV dolāru, kas sastāda 52% no globālajiem militārajiem izdevumiem.

Centrāleiropā vislielākie militārie izdevumi pērn bija Polijai, sastādot 42% no kopējiem militārajiem izdevumiem reģionā.

Rumānijas militārie izdevumu pērn pieauga par 50%, kas ir vislielākais kāpums, kāds pagājušajā gadā pieredzēts.

SIPRI ziņojumā norādīts, ka vērā ņemams kāpums militārajos izdevumos pērn konstatēts arī Latvija un Lietuvā. Abas valstis savus militāros izdevumus palielinājušas par 21%.

SIPRI ir Stokholmā bāzēts neatkarīgs institūts, ko daļēji finansē Zviedrijas valdība. Institūts tika dibināts 1966.gadā un koncentrējas uz pētījumiem par globālo drošību, ieroču kontroli un atbruņošanos.

Svarīgākais