Zemo cenu aviokompānija EasyJet savas lidmašīnas aprīkos ar vulkāna pelnu detektoriem, kas, izmantojot infrasarkanos starus, bīstamos izmešus ļaus noteikt simt kilometru attālumā.
Britu EasyJet ir pirmā lidsabiedrība, kas nolēmusi ieviest šādu risinājumu. Tas pilotiem ļaus izvairīties no pelnu mākoņiem, kas atrodas 1,5 līdz 15 kilometru augstumā, un uzlabot drošību lidojuma laikā.
Iebraukšana tieši vulkāna pelnu mākonī var būt bīstama lidmašīnas dzinējiem, tomēr pastāv neskaidrības, cik liela pelnu koncentrācija gaisā ir pieļaujama, lai lidmašīnas drīkstētu lidot. Islandes vulkāna pelnu mākoņa dēļ aprīlī tika bloķēta liela daļa Eiropas gaisa telpas, un gaisa satiksmi kontrolējošās iestādes ir saņēmušas kritiku, ka tās ir bijušas pārlieku piesardzīgas, lemjot par gaisa satiksmi slēgšanu un tādējādi nodarot uzņēmumiem zaudējumus.
Gaisā esošo vulkānisko objektu identificētāju un noteicēju EasyJet uzdevumā nākamo divu mēnešu laikā pārbaudīs lidmašīnu būvētājs Airbus. Iekārtu paredzēts iebūvēt lidmašīnas astē. Jaunās sistēmas izstrādē uzņēmums EasyJet ieguldījis vienu miljonu mārciņu, bet lidkompānija ir paziņojusi, ka tikai priecātos par iespēju dalīties tehniskajās zināšanās ar konkurentiem. "Mēs nevēlamies gūt komerciālu pārsvaru par citām aviokompānijām tā, ka mēs varam lidot, bet viņi ne," saka EasyJet vadītājs Endijs Harisons. "Mēs cilvēkus neizslēgsim no šo tehnoloģiju zināšanām." Finansiālie nosacījumi šo tehnoloģiju nodošanai citiem gan vēl nav izstrādāti, raksta AP.
E. Harisons paredz, ka lielākās problēmas būs mēģinājumos panākt, lai iekārtu apstiprina Eiropas gaisa satiksmes kontroles institūcijas. Iekārtu uzstādīšanu gan ir atbalstījusi Lielbritānijas Civilās aviācijas pārvalde, kuras kompetencē ir noteikt, vai vulkāna pelni nerada bīstamību Lielbritānijas gaisa satiksmē. Pārvalde izteikusi gandarījumu, ka lidsabiedrība ir radusi tehnisku risinājumu, un, lai arī tā pati šādas iekārtas neapstiprina, pārvalde ir solījusi palīdzēt sertifikācijā, ziņo BBC.
EasyJet Islandes vulkāna pelnu mākonis radījis zaudējumus 75 miljonu mārciņu apmērā. Gaisa satiksmes slēgšanas dēļ uzņēmums nebija spējis nogādāt paredzētajos galamērķos 215 000 pasažieru, un tika atcelti 1600 reisi. Tomēr, pat neraugoties uz piespiedu dīkstāvi, šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, EasyJet lidojumu skaits pieaudzis par 7,9 procentiem.
Kopumā lidmašīnu satiksmes ierobežojumi lidsabiedrībām un citiem uzņēmumiem radījuši 1,5 miljardus eiro lielus zaudējumus.