Eiropas Parlaments neatbalstīs jebkādu "Brexit" vienošanos

© AFP/SCANPIX/LETA

Eiropas Parlaments (EP) nav gatavs atbalstīt "jebkādu" "Brexit" vienošanos, tā trešdienas EP plenārsesijas debatēs brīdinājuši vairāki deputāti, vērtējot sarunas par Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas turpmākajām attiecībām.

Kā aģentūru LETA informēja EP birojs Latvijā, deputāti kritizēja Lielbritānijas nolūku risināt sarunas tikai par atsevišķām politikas jomām, vienlaikus ignorējot citas.

Vairāki runātāji uzsvēruši, ka abām pusēm ir jāievēro pagājušajā gadā parakstītā Lielbritānijas un ES politiskā deklarācija, kas skaidri paredzot turpmāko attiecību ietvaru. EP deputāti arī aicinājuši godprātīgi pildīt saistības, tostarp arī ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu un Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu intereses, kā paredzēts saistošajā Izstāšanās līgumā.

Parlaments cer, ka sarunu temps paātrināsies, lai tās varētu pabeigt atlikušo 204 dienu laikā. Ceturtdien EP deputāti sarunu progresu izvērtēs arī rezolūcijā.

Gatavojoties Eiropadomes sanāksmei par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām un ES finansēm, EP deputāti mudināja Padomi vienoties par atveseļošanas plānu.

Savukārt runājot par ES nākamo daudzgadu budžetu un Covid-19 atveseļošanas pasākumu kopumu, EP deputāti uzsvēra, ka laika nav palicis daudz, un tagad Eiropadomei strauji jāsper nākamais solis: jāpanāk kopēja dalībvalstu nostāja. Atveseļošanas plāns "var mūs vienīgi iekustināt, bet tikai ar vērienīgu daudzgadu budžetu mēs šķērsosim finiša līniju", izteikušies deputāti.

Daudzi deputāti uzsvēruši, ka Eiropas Komisijas (EK) ierosinātais daudzgadu budžeta apjoms ir nepieciešamais minimums. Viņi prasījuši stiprināt Parlamenta ietekmi uz pasākumu izstrādi un īstenošanu, jo "krīze nedrīkst būt iegansts demokrātijas vājināšanai".

Kā ziņots, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020.gada 31.janvārī abas puses ir sākušas sarunas par turpmākajām attiecībām pēc pārejas perioda beigām 2020.gada 31.decembrī.

Pasaulē

Degvielas cenu pieauguma pamatā ir piegādātāju alkatība un autobraucēju gatavība tai pakļauties, nevis vietējā ražojuma biodegvielas piejaukums — tādu ainu rāda degvielas cenu vēsture un valsts struktūru iepriekš veiktās izmaiņas ar biodegvielas obligātumu.

Svarīgākais