Lielbritānijas valdība nav noskaņota ņemt vērā studentu protestus pret plānoto mācību maksas paaugstināšanu valsts universitātēs.
Arī mācību iestāžu vadītāji pieprasījuši valdībai nevilcināties un lēmumu pieņemt līdz šā gada beigām, vēsta BBC.
Trešdienas vakarā vairāku Lielbritānijas pilsētu ielās atkal izgāja tūkstošiem studentu un skolēnu, kuri protestēja pret plānu paaugstināt maksimālo mācību maksu universitātēs no 3290 līdz 9000 sterliņu mārciņu gadā. Londonas policija vēsta, ka protesta akcija, kas notikusi pie Ārlietu ministrijas ēkas jeb Vaitholas kļuvusi vardarbīga un tajā ievainoti 17 cilvēku, to skaitā divi policijas virsnieki. Vairāki aktīvākie nemieru cēlāji ir apcietināti, ziņo Reuters, piebilstot, ka studentu aktīvisti solījuši protestus turpināt, līdz valdība atteiksies no saviem plāniem.
Vakar lēmumu paaugstināt maksimālo mācību maksu publiski atbalstījis Britu universitāšu apvienības (UUK) vadītājs profesors Stīvs Smits, kurš uzsvēris, ka pretējā gadījumā universitātēm nāksies ievērojami samazināt studējošo skaitu, jo taupības režīma ietvaros valdība samazinājusi piešķiramās stipendijas. S. Smits aicinājis valdību nekavēties un likumprojektu, kas jāapstiprina abās parlamenta palātās, iesniegt līdz Ziemassvētkiem. Tāpat viņš uzskata, ka valdībai būtu skaidri jādefinē, kuras specialitātes studentu apmācīšanu tā ir gatava subsidēt. S. Smits piebildis, ka studentu satraukumam nav pamata, jo mācību naudas kredītu viņiem būs ļauts sākt apmaksāt tikai pēc stabila darba, kurā alga ir ne mazāka par 21 000 sterliņu mārciņu gadā, iegūšanas.