Portugāle neplānojot lūgt aizdevumu

Portugāles valdības pārstāvis vakarrīt kategoriski noliedzis laikraksta The Financial Times Vācijas izdevumā publicēto informāciju, ka lielākā daļa eirozonas valstu un Eiropas Centrālā banka izdarot spiedienu uz Portugāli, vēloties, lai šī valsts pieprasītu finansiālo palīdzību.

Vakar Portugāles valdība izskatīšanai parlamentā iesniedza nākamā gada budžeta projektu, kurā paredzēta ievērojama izdevumu samazināšana, kas, pēc valdības domām, ļautu iztikt bez palīdzības prasīšanas.

Vakarrīt Financial Times publicētā rakstā vēstīts, ka Eiropas finanšu speciālisti mēģina pārliecināt Portugāles valdību, ka tai jāvēršas pēc finansiālas palīdzības. "Ja Portugāle izmantos šo iespēju, tas nāks par labu arī Spānijai, kuras ekonomika ir cieši saistīta ar Portugāles ekonomiku," raksta avīze.

"Laikraksta The Financial Times publicētā informācija ir absolūti melīga, tai nav nekāda pamata," AFP citē anonīma Portugāles valdības pārstāvja sacīto. Reuters vēsta, ka arī Eiropas Komisijas pārstāvis Amadeu Altafajs un eirozonas stabilākās valsts Vācijas finanšu ministrijas pārstāvji apgalvojuši, ka nekāds spiediens uz Portugāli netiek izdarīts. A. Altafajs paziņojis, ka, pēc Eiropas Komisijas domām, Portugāle jau tāpat veic visus nepieciešamos pasākumus, lai stabilizētu savu fiskālo situāciju. Kaut gan Reuters atgādina, ka pagājušonedēļ arī Īrijas valdība ilgi apgalvoja, ka iztikšot pēc finansiālās palīdzības, līdz beidzot pieprasīja gandrīz 90 miljardus eiro uz trim gadiem, A. Alrafajs uzsvēris, ka situācija abās valstīs ir atšķirīga, jo Portugālei neesot lielu problēmu ar banku sektoru.

Portugāles premjers Žozē Sokratešs apgalvojis, ka valsts iztiks bez ārzemju palīdzības un jau nākamajā gadā spēs samazināt savu budžeta deficītu no 7,3% līdz 4,6% no IKP. Šīs nedēļas sākumā publicētie statistikas dati gan liecina, ka šogad budžeta deficīts Portugālē būs lielāks par plānoto, bet nākamā gada budžetu vairāki ekonomisti nodēvējuši par utopisku.

Pasaulē

Astronomi ir novērojuši milzīgu strūklu pāri, kas izplūst no supermasīva melnā cauruma 7,5 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Megastruktūra aptver 23 miljonus gaismas gadu, padarot šīs melnā cauruma strūklas par lielāko jebkad redzēto, liecina jauni pētījumi, kas publicēti žurnālā “Nature”.

Svarīgākais