Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 22. martā. Ukraina jau gandrīz mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi.
23:27. Pastāvot iespējai, ka Maskava drīzumā varētu nobloķēt videopakalpojumu sniedzēju "YouTube", ASV kompānija "Google" sākusi paklusām izvest savus darbiniekus no Krievijas, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg". Mediji ziņo, ka "YouTube" Krievijā var tikt nobloķēts jau līdz nākamās nedēļas beigām vai pat agrāk.
22:33. Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijā Gibraltārā konfiscēta krievu oligarham Dmitrijam Pumpjanskim piederoša jahta, paziņojušas amatpersonas, sasaistot šo soli ar sankcijām, ko Londona piemērojusi Maskavai par iebrukumu Ukrainā. 72 metrus garo jahtu "Axioma" arestējusi starptautiska banka, pirmdienas vakarā paziņoja Gibraltāra valdība.
22:02. "Mums ir iekšzemes drošības koncepcija, un tā ir publiski pieejama. Jūs varat izlasīt visus iemeslus kodolieroču pielietošanai," norādījis Peskovs. "Tādējādi, ja pastāv eksistenciāli draudi mūsu valstij, tad saskaņā ar mūsu koncepciju var tikt pielietoti kodolieroči," intervijā televīzijas kanālam CNN paziņojis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
21:57. Bijusī Krievijas "Pirmā kanāla" žurnāliste Žanna Agalakova pēc aiziešanas no darba publiski kritizējusi Kremļa propagandu. Agalakova, kura bija ziņu moderatore, aizgāja no "Pirmā kanāla" 3.martā, bet oficiāli darba attiecības ar šo mediju pārtrauca 17.martā. Agalakova sarunā ar žurnālistiem Parīzē norādījusi, ka Krievijā ir maz neatkarīgu mediju, kas nozīmē, ka krievi tiek zombēti ar nepatiesu informāciju.
21:32. Krievijas izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pret žurnālistu Aleksandru Ņevzorovu par "viltus ziņu" izplatīšanu par Krievijas armiju. Lietas ierosināšanai par pamatu kalpojusi 9. un 19.martā attiecīgi "Instagram" un "Youtube" Ņevzorova kontos publicētā informācija par Krievijas karaspēka ielenktās Mariupoles dzemdību nama sabombardēšanu. Žurnālists publicēja arī bombardēšanā cietušo cilvēku fotogrāfijas. Bet patiesību līdzīgi kā žurnālists zin visa Krievijas nenozombētā pasaule.
20:42. Kaujinieki, kuru bandas okupētajās Austrumukrainas teritorijās izveidojusi Krievija, saskaņotā evakuācijas koridorā pie Mariupoles sagrābuši autobusu kolonnu ar Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienesta darbiniekiem, otrdien paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Pēc viņas teiktā, šis evakuācijas maršruts bijis saskaņots gan ar Krieviju, gan Starptautisko Sarkano Krustu. "Šai koridorā, ko mēs centāmies atkal atvērt, šodien atrodas autobusu kolonna ar Ārkārtējo situāciju dienesta darbiniekiem, kurus sagrābuši Doņeckas "tautas republikas" kaujinieki. Viņi apstājušies pie Mangušas, mēs visiem spēkiem cenšamies viņus no turienes izdabūt," norādījusi Vereščuka, kas ir arī uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas lietu ministre.
20:40. Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests "Roskomnadzor" otrdien izdevis oficiālu brīdinājumu laikrakstam "Novaja gazeta" par "ārvalstu aģenta" likuma neievērošanu. Šāds brīdinājums var kļūt par iespēju varasiestādēm slēgt lielāko Krievijas neatkarīgo laikrakstu.
20:10. NATO uzskata, ka Baltkrievija varētu tuvākajā laikā iesaistīties Krievijas karā Ukrainā, atsaucoties uz ASV un NATO amatpersonām, ziņo telekanāls CNN.
19:34. Ukrainas zenītartilēristi Slobožanskes virzienā Dņipropetrovskas apgabalā otrdien iznīcinājuši trīs krievu lidaparātus. Notriektas divas iebrucēju lidmašīnas un viens bezpilota lidaparāts.
19:28. Mariupoles aizstāvji otrdien notriekuši Krievijas armijas lidmašīnu, kas bombardēja pilsētu, vietnē "Telegram" paziņojusi Mariupoles dome. "Šodien ir arī labas ziņas! Plkst.16.45 baseina "Neptun" rajonā mūsu aizstāvji notrieca vienu no Krievijas iebrucēju lidmašīnām, kas pēdējās nedēļās postīja mūsu pilsētu," paziņojusi pilsētas dome. Tikmēr ielu kaujās Mariupolē Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" karavīri iznīcināja četrus Krievijas tankus, vairākas citas ienaidnieka bruņutehnikas vienības un kājniekus.
19.13. Šveice arestējusi luksusīpašumu, kas pieder Pjotram Avenam, vēsta Reuters.
19:07. Eiropas Savienības (ES) līderi šonedēļ gaidāmajā sanāksmē aicinās izveidot solidaritātes fondu Ukrainas ekonomikas atbalstam, liecina otrdien ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais paziņojuma projekts. Fonda mērķis būs atbalstīt Ukrainu, ņemot vērā postījumus un milzīgos zaudējumus, ko tai nodarījusi Krievija, teikts dokumentā. Tajā aicināts noorganizēt starptautisko ziedotāju konferenci, lai savāktu līdzekļus Ukrainas finanšu vajadzību nodrošināšanai un ekonomikas atveseļošanai pēc kara. ANO aplēsusi, ka 90% ukraiņu kara dēļ draud risks ieslīgt nabadzībā.
18:42. Lietuva ir gatava uzņemt aptuveni 30 000 ukraiņu bērnu vispārizglītojošās skolās un 4000 bērnu bērnudārzos, otrdien paziņojusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene. Kā liecina Statistikas departamenta informācija, Lietuvā reģistrējušies jau gandrīz 27 000 Ukrainas kara bēgļu, tai skaitā gandrīz 11 700 nepilngadīgie.
17:44. Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, otrdien žurnālistiem Seimā pastāstījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
"Cik man zināms, uzņēmums ["Orlen Lietuva"] no šīs jēlnaftas gatavojas atteikties tuvākajā laikā. Tas ir uzņēmuma lēmums, jo pērk nevis valsts, bet "Orlen". Cik zinu, uzņēmums jau ir ļoti tuvu tai stadijai, kad tas vairs nepirks Krievijas naftu un neizmantos to pārstrādei," viņa sacījusi, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai ir reāli atteikties no visiem Krievijas energoresursiem.
16.36. Saistībā ar rietumvalstu Maskavai noteiktajām sankcijām par tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai dažādās valstīs arestētas 78 Krievijas aviokompāniju lidmašīnas, paziņojis Transporta stratēģiju centrs.
"Mums valstī kopumā bija 1367 lidmašīnas. Mēs esam zaudējuši 78 lidaparātus, tie tikuši arestēti pirms lidojumiem," norāda Krievijas satiksmes ministrs Vitālijs Saveļjevs.
16.32. Ukrainas armija dažos rajonos sākusi centienus atgūt Krievijas karaspēka iekarotās teritorijas, otrdien paziņojis ASV Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis.
16.20. Grieķijas ārlietu ministrs Niks Dendijs otrdien paziņojis, ka gatavojas uzņemties humānās palīdzības kolonnas vadību uz Krievijas karaspēka ielenkto Mariupoli, ja karojošās puses to atļaus.
16.14. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma novērojami pastiprināti globālo navigācijas satelītsistēmu (GNSS) darbības traucējumi, tostarp Baltijas valstu reģionā, brīdinājusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA).
15.48. Krievijas Valsts dome otrdien apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "apzināti nepatiesas informācijas" publiskošanu par Krievijas darbībām ārvalstīs.
15.31. Lietuvas Seims aicinājis apturēt Krievijas un Baltkrievijas dalību Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) darbībā.
Parlamenta sēdē otrdien vienprātīgi ar visu 113 klātesošo deputātu balsīm pieņemta rezolūcija, kurā aicināts apturēt abu šo valstu dalību UNESCO komitejās, starpvaldību padomēs un programmās kultūras, izglītības, zinātnes un informācijas politikas jomā.
15.01. Ukrainas prezidents Volidimirs Zelenskis otrdien aicināja pāvestu Francisku kļūt par starpnieku Ukrainas konfliktā ar Krieviju, lai palīdzētu mazināt cilvēku ciešanas.
14.43. Eiropas Komisija (EK) otrdien atklāja Ukrainai veltītās Eiropas Pētniecības telpas ("ERA4Ukraina") portālu - vienotu kontaktpunktu, kas piedāvā informācijas un atbalsta pakalpojumus Ukrainā bāzētiem pētniekiem un pētniekiem, kas no Ukrainas spiesti bēgt.
14.35. Ukraina atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa karā pret Krieviju, tikmēr Maskava vēlas ielauzties arī pārējā Eiropā, videouzrunā Itālijas parlamentam sacīja Ukrainas prezidents Volidimirs Zelenskis.
14.28. Aptuveni 500 000 bēgļu, kas no Ukrainas ieradušies Polijā, cieš no garīgās veselības problēmām, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati. 30 000 no bēgļiem ir garīgās veselības problēmas, kas atzītas par nopietnām, un daudziem nepieciešams atbalsts traumu dēļ, ziņoja PVO.
14.02. Šī gada februārī Krievijas iedzīvotāji no saviem bankas kontiem izņēmuši aptuveni 1,2 triljonus rubļu (aptuveni 10 miljardus eiro), kas veido aptuveni 3,5% no kopējā noguldījumu apjoma, liecina Krievijas centrālās bankas publiskots apskats par bankas sektora attīstību valstī.
13.36. Aktīvisti Polijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas punktā Kukuriki-Kazloviči turpina bloķēt bloķē kravas automašīnas, kas dodas uz Baltkrieviju un Krieviju. Satiksmes blokādi aktīvisti uzsāka 12.marta rītā. Viņi pieprasa paplašināt Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret agresorvalstīm, ierobežojot arī preču pārvadājumus pa sauszemi. Ukraiņi un baltkrievi Polijā pieprasa apturēt Krievijas un Baltkrievijas kravas automašīnu kustību līdz Krievija pārtrauks karadarbību.
13.30. Krievijas karaspēks Ukrainā kopš iebrukuma sākuma 24.februārī nogalinājis jau 117 bērnus un 155 bērni ir ievainoti, otrdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
13.20. Eiropas Savienībai ir solidāri jāuzņem Ukrainas bēgļi, tādēļ bloks nenoteiks kvotas to sadalei, Igaunijas sabiedriskajai telekanālam ETV sacījusi ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.
12.36. Krievijas ārstiem sāk trūkt vairāk nekā 80 medikamentu, arī insulīna un nurofēna bērniem, liecina Krievijas profesionālā slēgtā sociālā tīkla veselības aprūpes speciālistiem "Vrači.rf" veiktas aptaujas rezultāti.
12.35. Somijas muita aizliegusi valsts ūdeņus atstāt 21 jahtai, vēstīja laikraksts "Helsingin Sanomat", norādot, ka konkrētās jahtas varētu būt saistītas ar Krievijas oligarhiem.
11.59. Krievijas karā pret Ukrainu no 24.februāra līdz 22.martam krituši aptuveni 15 300 Krievijas karavīru, otrdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Krievija zaudējusi arī 509 tankus, 1556 kaujas bruņumašīnas, 252 artilērijas sistēmas, 80 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 45 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 99 lidmašīnas, 123 helikopterus, 1000 automobiļu, trīs kuģus un kuterus, 70 autocisternu ar degvielu, 35 operatīvi taktiskos dronus, 15 speciālās tehnikas vienības.
11.52. Nobela Miera prēmijas laureāts, Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja Gazeta" redaktors Dmitrijs Muratovs paziņojis, ka prēmijas medaļu atdod ukraiņu bēgļu palīdzības fondam.
11.31. Krievijas karaspēka aplenktās Doneckas apgabala pilsētas Mariupoles iedzīvotāju evakuācija uz Zaporižji no otrdienas turpināsies pa trim maršrutiem līdz visi pilsētas iedzīvotāji būs devušies prom, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
"Mēs saprotam, ka vietu visiem nepietiks, tādēļ lūdzam pie autobusiem pulcēties organizēti, atbilstoši mūsu uz vietas esošo darbinieku instrukcijām. Mēs pilnīgi noteikti nevienu nepametīsim, turpināsim evakuāciju katru dienu pēc tāda paša algoritma, kamēr nebūsim izveduši visus. Pašlaik no Zaporižjas Mariupoles virzienā devies 21 autobuss un kravas automašīnas ar humāno palīdzību," viņa sacījusi otrdienas rītā.
10.42. ASV militārajā palīdzībā Ukrainai sūta vēl PSRS ražotas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuras Vašingtona ieguvusi pirms vairākiem gadu desmitiem sāktas slepenas programmas laikā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja izdevums "Wall Street Journal".
10.20. Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās ir izšķiroša, lai panāktu mieru, un tāds samits varēs notikt, kad būs izstrādāti iespējamie kompromisi, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Podoļaks norāda, ka, viņaprāt, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir vienīgais cilvēks, kurš saprot visus aspektus starp abām valstīm notiekošajā.
09.50. Japāna otrdien pauda stingru protestu pret Krievijas lēmumu pārtraukt sarunas par Otrā pasaules kara miera līgumu, jo Tokija nosodījusi Maskavas iebrukumu Ukrainā.
"Ārkārtīgi nepamatota un pilnībā nepieņemama ir jaunākā notikumu attīstība Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā un Krievijas mēģinājumā šo jautājumu novirzīt uz Japānas un Krievijas attiecībām," Japānas parlamentam teicis premjerministrs Fumio Kisida.
09.41. Krievijas karaspēka darbības Ukrainā lielā mērā ir apstājušās un loģistikas problēmu novājinātas, bet hiperskaņas raķetes tiek izmantotas, lai novērstu uzmanību no progresa trūkuma karā, kas turpinās jau ceturto nedēļu, liecina ārvalstu analītiķu secinājumi.
09.12. Polijas sabiedrībā ir redzama milzu solidaritāte ar kara plosītās Ukrainas tautu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns. Viņš pastāstīja, ka visā Polijas teritorijā ir izkārti Ukrainas karogi, poļu sabiedrība kaimiņzemē notiekošo uztver ļoti jūtīgi. "Solidaritāte un vēlme palīdzēt ir milzīga," raksturoja vēstnieks.
08.57. Baltkrievija slēgusi migrantu nometni, kas bija izveidota netālu no Polijas robežas Bruzgos, otrdien paziņoja Baltkrievijas Valsts robežsardzes komiteja. "Darbu pārraucis bēgļu izmitināšanas punkts transporta un loģistikas centrā "Bruzgi". Visi ārvalstnieki, kuri uz laiku atradās transporta un loģistikas centrā, ir to atstājuši," informēja komiteja.
Daļa migrantu esot izlidojusi uz Irāku, bet atlikušie izvietoti viesnīcās un sanatorijās Baltkrievijas teritorijā un gaida evakuācijas reisus.
08.32. Krievijas karaspēkam Ukrainā munīcijas un pārtikas krājumu, kā arī degvielas, kas tiek piegādāta pa sauszemi ar autocisternām, pietiks ne vairāk kā trim dienām, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
08.14. Ukrainas spēki atbrīvojuši no Krievijas armijas Makarivas pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas, otrdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. "Pateicoties mūsu aizstāvju varonīgajām darbībām, virs Makarivas pacelts Ukrainas karogs, ienaidnieks ir padzīts," teikts Ģenerālštāba paziņojumā.
07.58. Krievijas karaspēkam bombardējot Harkivu Ukrainas ziemeļaustrumos, nogalināts 96 gadus vecais Boriss Romančenko, kurš Otrā pasaules kara laikā izdzīvoja četrās nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēs, vēstīja vairāki mediji. Krievijas mesta bumba 18.martā trāpījusi daudzdzīvokļu mājai Harkivā, kura dzīvoja arī Romančenko, ziņoja "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība".
07.57. Nav drošības, ka Krievijai ir patiesa vēlme panākt mieru Ukrainā, otrdienas rītā Latvijas Radio atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Pēc viņa paustā, Ukrainas pusē ir diezgan liela vēlme pārtraukt karu, pārtraukt asinsizliešanu un Ukrainas pilsētu izpostīšanu, iedzīvotāju upurus.
"Krievijas pusē es nebūtu tik drošs par tādu patiesu vēlmi panākt mieru, jo tomēr Krievija šo karu ir sākusi un, iespējams, ka viņi šīs sarunas mēģina izmantot vienkārši, lai šajā laikā karaspēks varētu pārgrupēties," uzskata pētnieks.
07.10. Ukrainā tiek īstenota lielākā Sarkanā Krusta operācija ar rekordlielu budžetu, kas ir 243 miljoni eiro, paziņoja Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas prezidents Pēters Maurers. Viņš atzīmēja, ka budžets operācijai Ukrainā ticis ievērojami palielināts.
05.20. Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.
04.50. Krievijas karaspēks kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī ir pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem, preses konferencē paziņoja Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienesta priekšsēdētājs vietnieks Romans Primušs.
Šī statistika atspoguļo tikai tos objektus, kur glābēji varēja novērtēt nodarītā posta apmēru, nepakļaujot briesmām savu dzīvību. Tā arī neattiecas uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, tāpēc patiesie postījumu apmēri ir ievērojami lielāki.
03.46. Ukrainā ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir piesārņota vismaz 82 525 kvadrāmetru liela teritorija, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Sapieru asociācija.
03.30. ASV sāk nosūtīt Ukrainai jaunu bruņojuma partiju 800 miljonu ASV dolāru vērtībā, bet šis bruņojums vēl nav nonācis Ukrainā, ASV telekanālam CNN paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Šim bruņojumam būs izšķiroša nozīme Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumu. Tajā pirmoreiz būs iekļauti 100 bruņoti bezpilota lidaparāti.
02.04. Krievijas prezidents Vladimirs Putins februārī nomainījis apmēram tūkstoti savu personīgo darbinieku, baidoties, ka viņu varētu noindēt. Par to vēstījja ASV ziņu vietne "Daily Beast", atsaucoties uz ziņu avotu Krievijas valdībā.
01.30. Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki Aizkarpatu apgabala Užhorodas pilsētā ir aizturējuši Krievijas diversantu grupu, kuru vadīja Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģents, lietotnē "Telegram" paziņoja žurnālists Vitālijs Glagola. Aizturētā grupa plānoja sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.
00.56. Šveices varas iestādes ir arestējušas kalnos esošu luksusa dzīvokli, kas pieder Krievijas baņķierim Pjotram Avenam, kurš ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ziņoja britu laikraksts "Guardian". Avenam piederošais dzīvoklis ar trim guļamistabām atrodas piektajā stāvā luksusa dzīvokļu kompleksā, kas atrodas golfa kūrortā gleznainajā Bernes kalnienē, pavēstīja Bernes kantona nekustamo īpašumu birojs.
00.25. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, līdz 19. marta pusnaktij pēc vietējā laika Ukrainā reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālie dati, vēsta lsm.lv.
00.20. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien atzīmēja, ka bez viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nav iespējams uzzināt, ko Krievija ir gatava darīt.
Viņš uzsvēra, ka "mēs esam par mieru, jo tas, lai cik sarežģīts nebūtu, ir labāks par karu", tomēr vajag būt dialogam, nevis ultimātiem.
"Dialogā var rast kompromisus. Man jebkādi kompromisi nozīmē laiku. Jo pašlaik šis naids būs pret katru vārdu, katru prasību, katru kursu, katru drošības garantu. Ir jāpaiet laikam. Tāpēc vispirms cilvēki, ja viņi grib izbeigt karu, vienojas, ka tiek pārtraukta uguns un izvests karaspēks. Prezidenti tikušies, vienojušies, ka karaspēks tiek izvests, ka ir tās vai citas drošības garantijas. Te var atrast kompromisa lietas," sacīja Zelenskis.
Lai rastu kādu izeju attiecībā uz Krimu un Donbasu, ir jāsper pirmais solis, kas ir drošības garantijas un kara izbeigšana, atzina Zelenskis.
"Pirmajā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu es esmu gatavs apspriest šos jautājumus, tie ir aktuāli, svarīgi mums - par okupētajām teritorijām. Bet esmu pārliecināts, ka šis risinājums netiks panākts šajā tikšanās reizē. Jo, ja gribam būt pilnīgi atklāti, arī drošības garantiju jautājumos mēs runāsim par konstitucionālām izmaiņām, Ukrainas likumdošanas izmaiņām. Ja mēs par to runāsim, to jebkurā gadījumā neizlems tikai prezidents. Šo diezgan ilgo procesu risinās gan Augstākā rada (parlaments), gan Ukrainas tauta," sacīja Zelenskis.
22. marta teksta tiešraide šeit: Varonīgā Ukraina pret agresoru cīnās jau 26. dienu. Jaunākā informācija