Ukrainas kara 63. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:32]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 27. aprīlī. Ukraina jau divus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.32. Kanādas valdība izdarīs grozījumus likumos, kas regulē sankcijas, lai atļautu arestētos un sankcijām pakļautos ārvalstu aktīvus izmantot kompensācijām upuriem vai ārvalsts atjaunošanai pēc kara, paziņojusi Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī.

23.01. Ukrainas armija trešdien Donbasā atsitusi sešus Krievijas armijas uzbrukumus, "Facebook" ziņo operatīvi taktiskā grupa "Austrumi".

22.23. Vācu politiķi no dažādām partijām aicinājuši piemērot sankcijas bijušajam Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam par ciešajām attiecībām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa aizstāvību.

21.46. No Lietuvas uz Ukrainu drīzumā dosies kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanai izveidotās grupas pārstāvji, lai tur vāktu izmeklēšanas datus, paziņojusi ģenerālprokurore Nida Grunskiene.

20.53. Berne aizliegusi Vācijai piegādāt Ukrainai Šveicē ražoto munīciju, ko izmanto pašgājēji zenītlielgabali "Gepard", vēsta ziņu vietne "Swissinfo". Šveice savu lēmumu skaidro ar neitralitātes politiku, kas tai aizliedz nosūtīt militārās preces uz konflikta zonām.

20.22. Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijai tuvi avoti interneta medijam "Meduza" atklājuši, ka maija vidū tā dēvētajā Doņeckas tautas republikā un Luganskas tautas republikā varētu tikt sarīkoti "referendumi" par pievienošanos Krievijai. Divi no trim "Meduza" avotiem pat nosauca iespējamos referendumu datumus - 2022.gada 14. un 15.maiju.

19.39. Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien piedraudējis, ka gadījumā, ja kāda cita valsts iejauksies karā ar Ukrainu, Maskava došot tūlītēju militāru prettriecienu. Uzrunājot parlamenta deputātus, Putins sacīja: "Ja kāds vēlas iejaukties pašreizējos notikumos no malas un radīt mums nepieņemamus draudus, kuriem ir stratēģisks raksturs, tam jāzina, ka mūsu reakcija (..) būs zibenīga."

19.06. Krievijas karavīri, kuri tika nosūtīti atpakaļ uz Krieviju pārgrupēties pēc tam, kad viņu vienības tika sakautas Ukrainā, sāk dumpoties un atsakās karot, vietnē "Telegram" trešdien pavēstījis Ukrainas Drošības dienests. Arvien vairāk Krievijas karavīru sāk dumpoties un atsakās karot Ukrainā, jo īpaši tie, kuri tika nosūtīti pārgrupēties pēc tam, kad viņu vienības sakāva Ukrainas armija, paziņoja Ukrainas Drošības dienests. Par to liecina Krievijas militārpersonu telefonsarunas, ko izdevies pārtvert Ukrainas Drošības dienestam.

18.28. Atbildot uz Krievijas diplomātu izraidīšanu no Japānas, Krievija izraida astoņus Japānas diplomātus, trešdien paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.

Apsūdzot Tokiju "atklāti naidīgā pretkrieviskā politikā", Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka astoņiem Japānas diplomātiem jāpamet Krievija līdz 10.maijam.

17.25. Zemessardzes komandieris Egils Leščinskis sacīja, ka īstermiņā nedēļas griezumā rietumvalstu piegādes nevarēs mainīt situāciju frontē, jo militāro tehniku nepieciešams integrēt Ukrainas bruņotajos spēkos un nepieciešama karavīru apmācība.

"Tie palīdzēs varbūt ne uzreiz uzbrukumiem, bet noturēt pozīcijas. Mēnešu griezumā šīs piegādes var Ukrainai dot impulsu veikt uzbrukuma operācijas, ja līdz tam netiks rasts politisks risinājums," norādīja Leščinskis.

16.37. Polija un Bulgārija trešdien nosodījušas Krievijas lēmumu apturēt gāzes piegādes, nodēvējot to par nepieņemamu šantāžu. Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" šodien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pēc tam paziņoja, ka abas valstis jau saņem gāzi no Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīm.

"Šodien Kremlim vēlreiz neizdevās mēģinājums sašķelt [ES] dalībvalstis. Krievijas fosilo kurināmo ēra Eiropā tuvojas noslēgumam," paziņoja Leiena.

15.39. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un agresorvalsts Vladimira Putina tikšanās varētu notikt tuvākajās dienās, sacīja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars, informējis Turcijas Aizsardzības ministrijas preses dienests. "Prezidents Erdogans ir vairākkārt ticies ar Putina kungu un Zelenska kungu. Šajās sanāksmēs prezidents cenšas pēc iespējas ātrāk panākt pamieru un sēsties pie sarunu galda. Mēs ceram, ka, neskatoties uz zināmām grūtībām, abi līderi tuvākajās dienās varētu sanākt kopā," teicis Turcijas aizsardzības ministrs.

13.58. Krievija aizliedz valstī iebraukt 287 Lielbritānijas parlamenta deputātiem, šādi reaģējot uz Lielbritānijas sankcijām Krievijas parlamentāriešiem, trešdien pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrija.

12.42. Krievijas bankas "Gazprombank" bijušais viceprezidents Igors Volobujevs intervijā tīmekļa izdevumiem "The Insider" un "Liga.net" pavēstījis, ka ir aizbraucis no Krievijas uz Ukrainu un iestājies Kijivas teritoriālās aizsardzības spēku rindās. Sākoties Krievijas karam pret Ukrainu, viņš savāca mantas un 2.martā pameta Maskavu.

12.28. Krievijas uzbrukums Ukrainai no Moldovas separātiskā Piedņestras reģiona no militārā viedokļa patlaban ir absolūti izslēdzams, saka bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

Rajeva ieskatā šāds iebrukums patlaban ir "absolūti izslēdzams", jo krieviem šajā reģionā ir aptuveni divas bataljona taktiskās grupas, kuras no Ukrainas puses bloķē divas brigādes. "Viņiem absolūti nav nekādas "šances" veikt uzbrūkošas operācijas šajā virzienā," uzsvēra Rajevs.

11.30. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 22 400 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 939 tankus, 2342 bruņutransportierus, 421 lielgabalu, 149 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 71 zenītartilērijas iekārtu, 185 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1666 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 207 bezpilota lidaparātus, 31 specializētās tehnikas vienību un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

09.43. Ukraina joprojām kontrolē lielāko daļu savas gaisa telpas, ikdienas ziņojumā par situāciju Ukrainas frontē secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Ukraina joprojām apdraud Krievijas aviāciju, kurai nav izdevies iznīcināt ukraiņu gaisa spēkus un pretgaisa aizsardzības sistēmu, ministrija vēsta tviterī.

09.30. Ja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izdosies sasniegt savus mērķus, Eiropai gaidāmas jaunas ciešanas, brīdina Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa. Valstīm, kas nosodījušas Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir jādubulto savu palīdzību Kijivai, tai skaitā jānodrošina smagā bruņojuma, arī tanku un lidmašīnu, piegādes, lai apturētu šo agresiju.

09.20. Pasaulē lielākais bezpilota lidaparātu ražotājs - Ķīnas uzņēmums "SZ DJI Technology Co." - paziņojis par pagaidu darbības apturēšanu Krievijā un Ukrainā. Tādējādi šis ir pirmais lielais Ķīnas uzņēmums, kas nolēmis apturēt savas produkcijas pārdošanu Krievijā pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai.

08.15. Ukrainas Bruņotie spēki zina par Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā izvietotā Krievijas karaspēka jaudām un no tā nebaidās, apliecināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Kas attiecas uz to vai citu Krievijas karaspēku, kas pastāvīgi atrodas pagaidām okupētajā Moldovas daļā, un konkrēti Piedņestrā daudzus daudzus gadus, tad mēs zinām, ka tie pastāvīgi ir gatavībā, gaida to vai citu pavēli, bet mēs zinām par viņu jaudu, un Ukrainas Bruņotie spēki tiem ir gatavi un nebaidās," preses brīfingā sacīja prezidents.

07.28. Krievijas-Ukrainas kara aktīvās fāzes beigas Donbasā nenozīmēs visa kara beigas, žurnālistam Markam Feiginam intervijā, kas platformā "YouTube" publicēta otrdienas vakarā, sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

07.09. Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

04.18. Krievijas karaspēks kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma ir nogalinājis 432 civiliedzīvotājus Černihivas apgabalā, bet vēl 609 ievainojis, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Černihivas apgabala prokuratūra.

02.55. Kad Krievija 24.februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, ASV sniedza Ukrainai detalizētus izlūkošanas datus par Krievijas raķešu un bumbu triecienu gaidāmajiem laikiem un mērķiem, šādi ļaujot Ukrainai aizvākt no apdraudētām vietām savu aviāciju un pretgaisa aizsardzības iekārtas, telekanālam "NBC News" paziņoja esošās un bijušās ASV amatpersonas.

01.01. Lietuva kopā ar Ukrainu meklē iespējas, kā palīdzēt kara plosītajai un savas jūras ostas zaudējušajai valstij eksportēt labību un citu lauksaimniecības produkciju, tādēļ trešdien no Lietuvas izmēģinājuma braucienā uz Ukrainu dosies vilciens, kas atceļā atvedīs konteinerus ar dažādām precēm.

00.23. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir "politiskā telpa" sava iebrukuma Ukrainā izbeigšanai, daļēji pateicoties Krievijā esošajai cenzūrai, otrdien paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Ņemot vērā masveidīgo krievu atbalstu tam, ko viņš dara, ņemot vērā Krievijas mediju acīmredzamo neziņu par to, kas tiešām notiek Ukrainā - paradokss ir tāds, ka Putinam ir daudz vairāk politiskās telpas, lai piekāptos un atvilktu" Krievijas karaspēku no Ukrainas, Džonsons pavēstīja telekanālam "TalkTV".

00.10. Nīderlande pārtraukusi izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem.

00.05. Ukrainā internets šobrīd ir pieejams 85% apdzīvoto vietu.