Starp potenciālajiem NATO ģenerālsekretāra amata kandidātiem tiek nosaukta arī Igaunijas premjere

ASV laikraksts "The New York Times" (NYT) starp potenciālajiem NATO ģenerālsekretāra amata kandidātiem min arī Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu.

Pašreizējā Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga amata pilnvaras, sākoties karam Ukrainā, tika pagarinātas par gadu un beigsies nākamā gada septembrī.

Nākamā ģenerālsekretāra meklējumi jau ir sākušies, turklāt novērojami centieni alianses vadītāja amatam izraudzīties sievieti, raksta NYT, atsaucoties uz vārdā neminētām ASV amatpersonām. Līdz šim NATO ģenerālsekretāra amatā nekad nav bijusi sieviete.

Pēc ASV amatpersonu teiktā, Vašingtonā par spēcīgu kandidāti tiek uzskatīta Kanādas vicepremjere un finanšu ministre Kristija Frīlenda. Lai gan Frīlenda, kuras māte ir etniskā ukrainiete, ir pazīstama ar savu atbalstu Ukrainai, viņas izredzes mazina tas, ka Kanādas militārie izdevumi joprojām krietni atpaliek no mērķa aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta.

Lielākā daļa Ziemeļatlantijas alianses valstu ir arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tāpēc ES vēlētos, lai aliansi vadītu kādas tā dalībvalsts pārstāve. Starp potenciālajām kandidātēm tiek minētas Kallasa, Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova un bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča, raksta NYT. Grabara-Kitaroviča no 2011. līdz 2014.gadam bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos - šajā amatā pašlaik ir Latvijas pārstāve Baiba Braže.

Savukārt Lielbritānija NATO ģenerālsekretāra postenī vēlētos redzēt savu aizsardzības ministru Benu Vollesu, norāda avīze.

Tomēr ASV amatpersona laikrakstam piebildusi, ka tie pretendenti, kas sākumā tiek minēti kā potenciālie kandidāti, nereti tā arī netiek līdz alianses ģenerālsekretāra amatam.

ASV nemēdz izvirzīt savu kandidātu alianses vadītāja amatam, jo NATO spēku Eiropā pavēlnieks tradicionāli ir amerikāņu ģenerālis.

Kallasa ir pazīstama ar savu atbalstu Ukrainai, tomēr iespējams, ka citas valstis kandidātu no Baltijas valstīm vai Polijas varētu uzskatīt par pārāk noskaņotu pret Krieviju, raksta NYT, atgādinot, ka Igaunijas premjere iestājusies pret jebkādām sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un apsūdzējusi Krieviju par genocīdu Ukrainā. Rietumeiropas valstis, to vidū Francija un Vācija, skatās tālākā perspektīvā, kad karš Ukrainā būs beidzies, un vēlas kandidātu, kas spētu veidot jaunas un stabilākas attiecības ar Maskavu, norāda avīze.

Tomēr ir arī iespējams, ka NATO valstu līderi nolems pagarināt Stoltenberga pilnvaras ģenerālsekretāra amatā vēl par gadu - līdz 2024.gada septembrim, NYT teikusi kāda vārdā neminēta NATO amatpersona.

Šī amatpersona arī sacījusi, ka tādā gadījumā situāciju var sarežģīt 2024.gada pavasarī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pēc kurām tiks izraudzītas ES vadošās amatpersonas, jo Vašingtona vēlas izvairīties no tā, lai NATO ģenerālsekretāra amatam tiktu virzīts kāds caurkritis augsta ES amata pretendents.