Latvija neatbalsta Eiropas Savienības (ES) sankciju izņēmuma attiecināšanu uz Baltkrievijas minerālmēslojumu, aģentūrai LETA akcentēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
LETA jau rakstīja, ka Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Lietuva iebilst pret ES diplomāti apspriesto sankciju izņēmuma attiecināšanu uz Baltkrievijas minerālmēslojumu. Lietuvas nostāju atbalsta arī citas reģiona valstis, tostarp Latvija.
Eglīte skaidroja, ka sankcijas pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu ir ieviestas saistībā ar tā brutālo vardarbību pret Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību kopš viltotajām prezidenta vēlēšanām 2020.gadā.
Tāpat sankcijas ir ieviestas saistībā ar ES civilās aviosatiksmes apdraudējumu 2021.gadā, piespiedu kārtā nosēdinot Minskā "Ryanair" gaisa kuģi, hibrīduzbrukumiem ES, tiešā veidā atbalstot trešo valstu pilsoņu nelegālo plūsmu pāri ES ārējai robežai, kā arī saistībā ar Baltkrievijas atbalstu Krievijas pilna mēroga agresijai pret Ukrainu.
Pēc ĀM preses sekretāres paustā, nemainoties Baltkrievijas rīcībai, piemēram, neesot progresam cilvēktiesību ievērošanā, neveicot politiski ieslodzīto masveida atbrīvošanu, nepārtraucot hibrīduzbrukumus Latvijas neatbalsta sankciju vājināšanu pret Lukašenko režīmu.
Diskusijas ES kuluāros saasinājušās pēc ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ierašanās Briselē, pirms ES samita ziņoja izdevums "Politico". ANO apgalvo, ka Baltkrievijas minerālmēslojuma eksports ir krasi sarucis transportēšanas problēmu dēļ un tas ir izraisījis krasu pārtikas cenu pieaugumu mazattīstītajās valstīs.
Nausēda gan uzstāja, ka argumenti par sankciju ietekmi uz Āfrikas valstīm ir nepamatoti, jo divās kontinenta valstīs ir kālija karbonāta ražotnes, kuru izlaide pārsniedz kontinenta patēriņu.
Jebkādi izņēmumi sankcijām būtu precedents, ka Eiropa "pieļauj atkāpes", teica Nausēda, piebilstot, ka "politiski tam būtu ļoti negatīva ietekme".
Arī Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte un parlamenta Ārlietu un Eiropas lietu komiteju pārstāvji ir iebilduši pret jebkādu izņēmumu pieļaušanu Baltkrievijai noteiktajām sankcijām.
Viļņas vērtējumā, minerālmēslojuma tirdzniecības radītā naudas plūsma ir viens no Lukašenko režīma galvenajiem finansējuma avotiem.
ES sankcijas Baltkrievijas minerālmēslojumam noteiktas vairākas reizes, kopš Krievija pērn sāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā.
Baltkrievijas minerālmēslojumu eksportēja pamatā Baltkrievijas valsts minerālmēslojuma ražotājs "Belarusjkaļij", izmantojot Klaipēdas ostu un kravas pārvadājot pa dzelzceļu Lietuvas teritorijā.
Tāds tranzīts caur Lietuvu tika apturēts pērn februārī saistībā ar starptautiskajām sankcijām un nacionālās drošības apdraudējumu.
Tomēr janvārī Eiropas Komisija sāka konsultācijas par sankciju Baltkrievijai politikas maiņu, lai paredzētu sankciju atcelšanu minerālmēslojumam, liecina ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija.