Nepatīkami skati! "Dzīvnieki mirst drausmīgās ciešanās." Publiskoti slepeni kadri no Lietuvas zvēraudzētavām

© Publicitātes foto

Lietuvas dzīvnieku aizsardzības biedrība "Tušti narvai" publicējusi slepeni filmētus videomateriālus no astoņām Lietuvas zvēraudzētavām, kas atklāj vardarbību pret dzīvniekiem un ūdeļu ciešanas, nosmokot gāzes kamerās. Šokējošie videomateriāli sabiedrības redzeslokā nonākuši laikā, kad Lietuvas Seimā tiek lemts par kažokzvēru audzētavu aizliegumu Lietuvā.

Videomateriāli laikposmā no 2019. līdz 2023.gadam ir uzņemti Mažeiķu, Prienai, Panevēžas, Ukmerģes, Kelmes, Šauļu un Kauņas apvidus ūdeļu audzētavās. Tajos redzams, kā zvēraudzētavu darbinieki ar spēku rauj un sit dzīvniekus, kuri pretojas mešanai gāzes kamerās. Publicēti arī kadri no gāzes kameras iekšienes, kuros redzams, kā ūdeles lēkā, skrāpē sienas, cenšas izlauzties, līdz sāk raustīties krampjos un nosmok.

Lietuvas dzīvnieku aizsardzības organizācijas "Tusti Narvai" vadītāja Gabriele Vaitkevičiūte komentē, ka video redzami rupji dzīvnieku labturības pārkāpumi un ka strādnieki apzināti cenšas dzīvniekiem sagādāt sāpes: "Šāda izturēšanās pret dzīvniekiem ir nepiedodama. Zvēraudzētāji šo procesu sauc par "iemidzināšanu", taču realitātē dzīvnieki mirst drausmīgās ciešanās. Vairums cilvēku tajā nespēj noskatīties, un tomēr zvēraudzētavās tā ir standarta prakse. Visās ūdeļu audzētavās kaušanas sezona notiek līdzīgi."

Dzīvnieku kaušana ūdeļu audzētavās notiek pavasaros un rudeņos. Pavasarī nokauj tēviņus, kuri pēc pārošanas biznesam vairs nav vajadzīgi, bet rudenī nokauj pa vasaru izaudzētos jaunos dzīvniekus. Ūdeles zvēraudzētāji nogalina, nosmacējot ar ogļskābo gāzi, kas ir īpaši mokpilns nonāvēšanas veids šai dzīvnieku sugai. Tā kā dabā ūdeles daudz peld un nirst, viņas spēj ilgstoši aizturēt elpu, līdz ar to pat pēc 10 minūšu smakšanas gāzes kamerā ūdeles mēdz palikt dzīvas.

Lietuvas Seimā jau kopš 2021.gada nogales ir ierosināts likumprojekts par zvēraudzēšanas aizliegumu valstī. Nesen, 24.maijā Seima Vides aizsardzības komiteja skatīja ierosinātos grozījumus Dzīvnieku labturības un aizsardzības likumā, un komitejas deputātu vairākums tos atbalstīja. Līdz ar to drīzumā šo likumprojektu par zvēraudzēšanas aizliegumu Lietuvā skatīs pilns Seima sastāvs, balsojums paredzams 6.jūnijā. Pēc tam galējai likumprojekta pieņemšanai būs nepieciešams vēl viens Seima balsojums.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere komentē: "Visā Eiropā cilvēki ir pret kažokzvēru audzēšanu. Arī šie video kadri no Lietuvas kārtējo reizi parāda drausmīgo nežēlību pret dzīvniekiem zvēraudzētavās. Latvijā Saeima sadzirdēja sabiedrības prasību pēc dzīvnieku aizsardzības un pērn pieņēma zvēraudzēšanas aizliegumu. Cerams, ka arī Lietuvas Seims ieklausīsies sabiedrības viedoklī un jau drīz pieliks punktu dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās."

Ētisku un dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ kažokzvēru audzēšanas aizliegumi ir jau pieņemti 19 Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, Igaunijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Čehijā un citur. Šobrīd no 27 ES dalībvalstīm tikai Lietuva, Rumānija, Bulgārija, Polija un Grieķija nav pieņēmušas lēmumus par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu vai ierobežošanu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais