Krievijas opozīcijas rīkotajā akcijā piedalījušies tūkstošiem cilvēku visā pasaulē

© Dmitrijs Suļžics/MN

Krievijā trešo dienu turpinoties balsošanai tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās, svētdien opozīcijas izsludinātajā protesta akcijā "Pusdienlaiks pret Putinu" visā pasaulē piedalījušies tūkstošiem cilvēku.

Pirmās rindas pie vēlēšanu iecirkņiem sāka veidoties Tālajos Austrumos, pēc tam Sibīrijā un Urālu reģionā.

Maskavā un Sanktpēterburgā rindas veidojās pie vēlēšanu iecirkņiem gan centrālajos rajonos, gan ārpus centra.

Līdz pat vairākus simtus metru garas rindas veidojās arī pie vēlēšanu iecirkņiem Krievijas vēstniecībās ārvalstīs.

Rindas pie vēlēšanu iecirkņiem tika novērotas Čeļabinskā un Permā. Arī Jekaterinburgā pie atsevišķiem iecirkņiem veidojās rindas.

Novosibirskā rindas bija vērojamas vēlēšanu iecirkņos Akadēmiskajā pilsētiņā, tostarp pie Novosibirskas Universitātes. Pilsētas mērija paskaidroja, ka "vēlētāju sastrēgumi" dažos vēlēšanu iecirkņos radušies tāpēc, ka dažos apgabalos notikuši "mēģinājumi veikt provokatīvas darbības, lai destabilizētu vēlēšanu komisiju darbu", un tāpēc īstenoti pastiprināti drošības pasākumi.

Bijušais prezidenta amata kandidāts Boriss Nadeždins, kuram Centrālā vēlēšanu komisija liedz startēt vēlēšanās, bija ieradies vēlēšanu iecirknī Maskavas Fizikas un tehnoloģiju institūtā (MFTI), kur studenti viņu sagaidīja ar aplausiem.

Akcijas dienā pilsoņi Maskavā devās arī pie cietumā mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija kapa Borisovska kapos. Pie kapa tika atstāti vēlēšanu biļeteni, kuros ar roku bija ierakstīts noslepkavotā politiķa vārds.

Berlīnē jau divarpus stundas pirms akcijas "Pusdienlaiks pret Putinu" sākuma rinda pie Krievijas vēstniecības izstiepās vairāku simtu metru garumā un aplieca ēkas stūri.

Ap pusdienlaiku pie Krievijas vēstniecības Berlīnē ieradās arī noslepkavotā opozīcijas līdera atraitne Jūlija Navaļnaja.

Stundu pēc akcijas sākums rinda stiepās jau vairāku kvartālu garumā.

Arī citās Eiropas Savienības galvaspilsētās, piemēram, Hāgā pie Krievijas vēstniecībām bija vērojamas garas rindas.

Pasaulē

Pirms kara Ukrainas pilsētā Zaporižjā dzīvoja aptuveni 700 tūkstoši cilvēku. Tagad šajā pilsētā dzīvo arī aptuveni 150 tūkstoši migrantu no tiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, kurus Krievija jau ir sagrābusi vai kuri ir pakļauti pastāvīgai apšaudei. Katrs ceturtais vai piektais Zaporižjas iedzīvotājs ir bēglis vai migrants. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" atreferē, ko atbēgusī tauta stāsta par Putinu, Trampu un "referendumu" leģitimitāti.

Svarīgākais