Austrālijas lauksaimnieks atklāj lidojoša rāpuļa sugu, kas kādreiz dzīvoja uz Zemes

© Pixabay.com

Kāds paleontologs - amatieris Austrālijā atklājis jaunu pterozauru sugu, raksta CNN.

Pterozauri bija lidojoši rāpuļi, kas dzīvoja līdzās dinozauriem pirms aptuveni 100 miljoniem gadu.

Kevins Petersens, kāds avokado fermeris un “Kronosaurus Korner” fosiliju muzeja kurators Kvīnslendas ziemeļrietumos, Austrālijā, 2021. gadā atklāja vairākus pārakmeņojušos kaulus.

Kopš tā laika tie ir identificēti kā piederīgi “Haliskia peterseni”, jaunai pterozauru ģintij un sugai, teikts Pērtas universitātes komandas paziņojumā, kas vadīja pētījumu, kas publicēts žurnālā “Scientific Reports”.

"Ar aptuveni 4,6 m spārnu platumu Haliskia būtu bijis baismīgs plēsējs apmēram pirms 100 miljoniem gadu, kad liela daļa Kvīnslendas rietumu centrālās daļas atradās zem ūdens. Tolaik šo apgabalu klāja plaša iekšzemes jūra," stāstīja pētījuma vadītājs.

Milzu radījums bija pirmais mugurkaulnieks, kas attīstīja lidošanas spēju, un dzīvoja līdzās dinozauriem mezozoja laikmetā, kas sākās apmēram pirms 252 miljoniem gadu.

"Pterozauri ir spārnoti rāpuļi, kuriem ir spārni, kas veidots no ādas membrānas, tāpēc dažos veidos tie atgādina sikspārni, taču to galvas formas ziņā tie ir ļoti atšķirīgi un citpasaulīgi," sacīja pētnieki.

Haliskia medīja zivis un kalmāriem līdzīgus radījumus iekšējā jūrā, kur dzīvoja arī lieli jūras rāpuļi, piemēram, pleziozauri un ihtiozauri, taču tiem bija jāierodas uz sauszemes, lai izdētu olas.

Kopš 1980. gadiem Austrālijā ir atrasti mazāk nekā 25 pterozauru mirstīgo atlieku komplekti, kas pieder pie četrām sugām, savukārt Brazīlijā un Argentīnā ir atrasti vairāk nekā 100 komplekti.

Petersens šobrīd ir atradis vispilnīgāko pterozauru, kas līdz šai dienai atklāts Austrālijā.

Haliskia ir par 22 procentiem pabeigta, padarot to vairāk nekā divas reizes pilnīgāku par vienīgo citu zināmo daļējo pterozaura skeletu, kas atrasts Austrālijā. Tajā ir pilnīgi apakšžokļi, augšējā žokļa gals, 43 zobi, skriemeļi, ribas, kauli no abiem spārniem un kājas daļa.

Tajā ir arī ļoti plāni un smalki rīkles kauli, kas liecina par muskuļotu mēli, kas palīdzēja ēst zivis.

Fosilija pievienosies “Kronosaurus Korner” kolekcijai, un Petersens sacīja, ka ir sajūsmā par atradumu.

"Esmu sajūsmā, ka mans atklājums ir jauna suga, jo mana aizraušanās palīdzēs veidot mūsu mūsdienu zināšanas par aizvēsturiskajām sugām," viņš teica paziņojumā.

Pasaulē

Pāvests Francisks 15. decembrī dosies uz Vidusjūras salu Korsiku, kārtējo reizi apmeklējot Franciju, izvairoties no galvaspilsētas un visas greznības, un protokola, kas pavada kārtīgu valsts vizīti, vēsta aģentūra “Associated Press”.