Francijā šodien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrā kārta, kurās pirmo reizi valsts vēsturē pie varas varētu nonākt galēji labējā Nacionālā apvienība (RN).
Vēlētāji visā Francijā un aizjūras teritorijās var balsot par 501 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē, kas ir zemākā un svarīgākā no divām Francijas parlamenta palātām. Pārējie 76 mandāti tika iegūti jau pirmajā balsošanas kārtā, no tiem trešdaļu ieguva RN.
Šonedēļ sabiedriskās domas aptaujās RN saglabāja līderes pozīciju, taču tās izredzes iegūt absolūto vairākumu parlamentā mazinājās.
RN pirmajā kārtā 30.jūnijā izcīnīja 39 no 577 deputātu vietām Nacionālajā sapulcē, un tiek prognozēts, ka otrajā kārtā tā iegūs vēl daudz vairāk.
Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" datiem RN varētu iegūt 175 līdz 205 vietas Nacionālajā sapulcē. Savukārt pētniecības centrs "Ifop" prognozē, ka RN varētu iegūt līdz 210 vietām Nacionālajā sapulcē. Taču neviens no aptauju veicējiem neprognozē galēji labējiem 289 vietas, kas būtu absolūtais vairākums.
Saskaņā ar "Ipsos-Talan" aptauju RN varētu iegūt nedaudz vairāk vietu nekā kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte, kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", komunistus un zaļos. Aptauja kreiso aliansei prognozē 145 līdz 175 vietas.
Gan galēji labējie, gan kreisie aptaujās ievērojami apsteidz Francijas prezidenta Emanuela Makrona centristu nometni, kuriem šajā parlamentā ir 250 vietas. Aptaujas Makrona nometnei nākamajā parlamenta sasaukumā sola vien 118 līdz 148 vietas.