Vai Igaunija gatavojas mīnēt robežu ar Krieviju?

Rīgikogu Nacionālās aizsardzības komitejas deputāti apspriež iespēju atļaut izmantot kājnieku mīnas - tas maksās Igaunijai izstāšanos no Otavas konvencijas, kas ierobežo šādas munīcijas izmantošanu, raksta “postimees.ee”.

“Ņemot vērā ASV lēmumu piegādāt Ukrainai pretkājnieku mīnas, Somija apsver iespēju tās izmantot. Tas nozīmētu izstāšanos no Otavas konvencijas, kas tās aizliedz. Es domāju, ka ir pienācis laiks ierosināt tādu pašu diskusiju Igaunijā,” pagājušajā pirmdienā savā “X” lapā sacīja Rīgikogu Aizsardzības komitejas loceklis Raimonds Kaljulaids. Pēc viņa teiktā, Somijas parlaments gatavojas apspriest izstāšanos no Otavas konvencijas.

Rīgikogu Aizsardzības komitejas vadītājs Kalevs Stoicesku skaidro, kādā stadijā šodien ir diskusija un ko nozīmē Igaunijas iespējamā atteikšanās no aizlieguma izmantot kājnieku mīnas.

“Es nevaru pateikt, kurš nāca klajā ar šo ideju. Tas nav svarīgi. Par to ir runāts gadiem ilgi, bet lēmumu pieņem Rīgikogu. Lai pieņemtu lēmumu, nepieciešama militāra rekomendācija par labu kājnieku mīnām, kā arī pietiekams politiskais atbalsts, tas ir, Saeimas vairākuma balsojums par šo lēmumu,” viņš skaidro.

Viņš arī piebilst, ka šobrīd Igauniju no šīs konvencijas pamešanas attur tikai ārpolitiski apsvērumi. Ir jāseko arī šīs tēmas attīstībai Somijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

"Tas, ka krievi masveidā izmanto kājniekus, ir mainījis arī veidu, kā viņi gatavojas karam. Es apspriestu ne tikai kājnieku mīnu izmantošanu, bet arī visas citas alternatīvas,” iepriekš Somijas “MTV3” raidījumā sacīja Somijas Aizsardzības spēku priekšnieks Janne Jākola, argumentējot, ka drošības situācija ir pilnībā mainījusies kopš pievienošanās Otavas līgumam 2012. gadā.

Atbildot uz jautājumu, vai lēmumu par robežas mīnēšanu Igaunija var pieņemt atsevišķi vai tikai solidāri ar Latviju, Lietuvu, Somiju, viņš atbildēja, ka tas esot “atkarīgs no apstākļiem”, bet “miera laikā Latvijā mīnu lauku nebūs”, pērn pavasarī sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Pirms nedēļas Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna sacīja, ka sabiedrotajiem "jābūt gataviem nosūtīt militāros spēkus uz Ukrainu". Ukrainai ir vajadzīgas investīcijas, nevis ārvalstu karaspēks, pirmdien sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Militārā personāla nosūtīšanas riski uz Ukrainu atsver iespējamos ieguvumus, atzīmēja Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs.

Savā publiskajā aicinājumā uz diskusiju par tēmu par kājnieku mīnu izmantošanu Igaunijā Raimonds Kaljulaids atzīmēja, ka ir jāpārdomā, kas ir mūsdienu pretkājnieku mīnas, salīdzinot ar laiku, kad Igaunija pievienojās konvencijai, kas aizliedza to izmantošanu, "īpaši no civiliedzīvotāju drošības viedokļa.”

“Mēs tikāmies gan ar Izraēlas, gan Ukrainas pārstāvjiem, kuri cīnās par savu dzīvību. Mums noteikti ir jāapsver, vai pašreizējā situācijā ir saprātīgi noteikt sev papildu ierobežojumus,” piebilda Kaljulaids.