Igaunijā samazinājies nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits
Igaunijā pērn 20,2% cilvēku bija pakļauti nabadzības riskam, bet 2,7% dzīvoja pilnīgā nabadzībā, kas ir attiecīgi par 2,3 un 0,8 procenta punktiem mazāk nekā 2022. gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta jaunākie dati.
Statistiķi norādīja, ka nabadzības riskam pakļauto īpatsvars atspoguļo ienākumu nevienlīdzību Igaunijā.
Pērn gandrīz 274 800 cilvēku Igaunijā dzīvoja nabadzības riskā, kas ir par nepilniem 29 000 mazāk nekā 2022. gadā. Šo cilvēku ienākumi nepārsniedza 807 eiro mēnesī.
Jau daudzus gadus visvairāk nabadzības riskam pakļauti ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas dzīvo vieni, un solo vecāku mājsaimniecības, taču 2023. gadā šo mājsaimniecību vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars samazinājās. Vienlaikus nabadzības riskam pakļauto īpatsvars samazinājās arī mājsaimniecībās ar vismaz trim bērniem.
Vismaz 65 gadu vecumu sasniegušu cilvēku, kas dzīvo vieni, nabadzības riskam bija pakļauti 71%, kas ir par astoņiem procenta punktiem mazāk nekā 2022. gadā. Savukārt solo vecāku mājsaimniecību vidū 30,5% bija pakļauti nabadzības riskam, kas ir par 4,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Mājsaimniecību bez bērniem un mājsaimniecību ar diviem vecākiem vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars saglabājies stabils vai nedaudz pieaudzis. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka 2023. gadā ekvivalentais izmantojamais ienākums pieauga par 8%, bet, pieaugot ienākumiem kopumā, bērnu pabalsti un pensijas procentuāli pieauga vairāk nekā darba ienākumi.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto īpatsvars ir Austrumviru apriņķī (35%) un Rietumviru apriņķī (29,2%), savukārt viszemākais tas ir Harju apriņķī (15,5%) un Raplas apriņķī (14,1%).
2023. gadā Igaunijā pilnīgā nabadzībā dzīvoja gandrīz 36 400 cilvēku, kas ir par 11 300 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lai gan pilnīgā nabadzībā dzīvojošo skaits ir sarucis, tas joprojām bija augstāks nekā pirms dažiem gadiem.
Pilnīgā nabadzībā dzīvojošo ienākumi nepārsniedza 338 eiro mēnesī, kas ir zem aprēķinātā iztikas minimuma.
Salīdzinājumā ar 2022. gadu pērn samazinājās pilnīgā nabadzībā dzīvojošo īpatsvars vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku un bērnu un jauniešu grupās, vienlaikus tas nedaudz pieauga 25-49 gadus veco Igaunijas iedzīvotāju vidū.
Trūkumā dzīvojošo, kas nevar atļauties dažādas sabiedrībā kopumā pieejamas preces, īpatsvars sasniedzis 7,7% no Igaunijas sabiedrības jeb gandrīz 104 700. Tādu cilvēku īpatsvars salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājies par pusotru procentpunktu.
Trūkumu piedzīvojusi ceturtā daļa jeb 25,3% solo vecāku mājsaimniecību un astotā daļa jeb 12,8% vismaz 65 gadu vecumu sasniegušu cilvēku, kas dzīvo vieni.
Igaunijas Sociālo lietu ministrija noteikusi mērķi līdz 2030. gadam nabadzības riskam un sociālai atstumtībai pakļauto īpatsvaru samazināt līdz 21%, savukārt bērnu vidū to samazināt zem 15% līmeņa.
Statistiķu aprēķini balstīti uz sociālā pētījuma datiem. Šo pētījumu Igaunijas Statistikas departaments veic kopš 2004. gada pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma.