Lepēna nāve šķeļ Franciju
Francijas pēckara lielākās galēji labējās kustības līdzdibinātājs Žans Marī Lepēns spējis sašķelt savus līdzpilsoņus pat pēc nāves, un valdība trešdien nosodījusi svinības, ko daudzviet valstī izsaukusi politiķa aiziešana.
Kā ziņots, Nacionālās frontes (FN) līdzdibinātājs Lepēns otrdien mira 96 gadu vecumā. Kamēr Elizejas pils paziņoja, ka Lepēna devumu jāvērtē vēsturei, bet labējie pauda atzinību par viņa kalpošanu Francijai, kreisie uzteica demonstrantus, kas pauda prieku par "fašista" nāvi.
Dažas stundas pēc paziņojuma par Lepēna nāvi pilsētu ielās daudzviet Francijā izgāja vairāki simti cilvēku, kas gavilēja par viņa aiziešanu, dziedāja, rīkoja uguņošanu un uzsauca tostus ar šampānieti.
Gavilējoši ļaudis pulcējās Parīzes Republikas laukumā uz "apero giant" (milzu aperitīvu) zem tādiem saukļiem kā "netīrais rasists ir miris" un "cik skaista diena".
"Nekas, pilnīgi nekas neattaisno dejošanu uz līķa. Cilvēka nāvei, pat ja viņš ir politiskais pretinieks, jārosina vienīgi atturību un cieņu," sociālās saziņas vietnē "X" norādījis iekšlietu ministrs Bruno Retaijo. "Šīs svinību ainas vienkārši ir apkaunojošas."
"Politiskās cīņas ir priekš dzīvajiem, (..) bet mirušajiem [pienākas] cieņa. Tas ir jautājums par pašcieņu," sarunā ar radiostaciju "Europe 1" savukārt atzinis aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.
Lionā pēc kreiso ekstrēmistu sarīkotā mītiņa tika aizturēti septiņi cilvēki, kas dedzināja atkritumu tvertnes un apmētāja policistus. Šajās "svinībās" piedalījās aptuveni 600 cilvēku.
Tikmēr galēji kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" frakcijas līdere Nacionālajā sapulcē (LFI) Matilde Pano paziņojusi, ka šīs demonstrācijas atspoguļojot "Čārlija garu".
Kā ziņots, otrdien Francija pieminēja desmito gadskārtu, kopš islāmistu uzbrukuma satīriskā žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai, noslepkavojot 12 cilvēkus, tajā skaitā astoņus redakcijas darbiniekus.
Radiostacija RTL Pano apgalvoja, ka Lepēns bija "republikas ienaidnieks".
Tikmēr Nacionālās sapulces deputāts Žeroms Gedžs, kas pārstāv sociālistus, izteicies, ka priecāties par cilvēka nāvi nav pareizi, taču nevajag arī izskaistināt mirušā veikumu.
Savukārt premjerministrs Fransuā Beirū "X" ierakstā Lepēnu nosaucis par "cīnītāju" un par "figūru Francijas politikā", izsaucot kreiso ekstrēmistu sašutumu.
"Žans Marī Lepēns (..) bija ne tikai figūra Francijas politiskajā dzīvē, kā izteicies Fransuā Beirū. Cieņai pret mirušo nav jāpāraug aklumā," norādījusi LFI pārstāve Eiropas parlamentā Manona Obrī, piebilstot, ka Lepēns bija "pazīstams rasists un antisemīts".
Ģimenes rīkotās Lepēna bēres paredzētas sestdien viņa dzimtajā Bretaņā.