Eksperts skaidro, kāpēc miera sarunas neuzsāka Eiropas līderi

ASV amatpersonu retorika pēdējā mēneša laikā bijusi neskaidra un daudzējādā ziņā pārsteidzoša, izteikti arī viedokļi, ka ASV ir nodevušas Ukrainu vai jau tagad piekāpušās Krievijas prasībām. Situāciju bažīgu padara arī Trampa izteikumi, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir diktators, kurš iesaistījies neuzvaramā karā. Aģentūra LETA aicināja uz sarunu Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Kāpēc Eiropas līderi tik ilgi gaidīja šīs sarunas? Kāpēc tika gaidīts, lai sarunas sāktu ASV, nevis saorganizēties savā starpā un neiesaistīt ASV?

Tam ir vairāki iemesli. Ja raugāmies no Krievijas viedokļa, tā uzlūko ASV kā nozīmīgu spēlētāju, jo ASV pieņemtie lēmumi pēcāk tiktu akceptēti Rietumu politiskajā kopienā. Jāatzīmē, ka Krievija daudzas Eiropas valstis nemaz neuzskata par suverēnām valstīm, lai gan tas tā nav. Tomēr jāatzīst, ka panākt vienošanos ES valstu grupas ietvaros par sarunu uzsākšanu varētu būt grūti, tāpēc Krievijas primārā interese ir runāt ar ASV. Turklāt, ja ASV pārstātu sniegt militāru palīdzību Ukrainai, tā būtu milzīga problēma Ukrainai, līdz ar to ASV ir Krievijas uzmanības centrā.

Savukārt Rietumu pusē gaidīšana bija vajadzīga tāpēc, lai saprastu, kāda būs ASV nostāja. ASV prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņā tika pateikts daudz, taču tagad ir jāskatās, kas notiks tālāk. Jaunā ASV administrācijas saskaras ar realitāti un pati cenšas saprast, kas ir paveicams un kas nav, kam seko līdzi arī Eiropa.

Manuprāt, Eiropas pusē problēma nav tik liela. Skaidri pateikts, ka Ukraina var rēķināties ar stabilu atbalstu, bet nezināmais bija, kāda būs ASV iesaiste. Kopš Minhenes drošības konferences ASV nostāja ir kļuvusi skaidrāka, tāpēc Francijas prezidents Emanuels Makrons steidzami organizēja Eiropas lielāko valstu līderu tikšanos.

Raugoties atpakaļ, ASV nostāja nav negaidīta, taču bija svarīgi to dzirdēt dažādos formātos. Aizvadītās nedēļas ir bijušas notikumiem piesātinātas - ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets izteicās, ka miera sarunu rezultāts nebūs ne Ukrainas uzņemšana NATO, ne arī Krievijas okupēto teritoriju atgūšana, tad Maskavu apmeklēja Trampa īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvens Vitkofs, kā rezultātā Krievija no ieslodzījuma atbrīvoja ASV pilsoni, vēstures skolotāju Marku Fogelu. Vēlāk Minhenes drošības konferencē ar runu uzstājās ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

Lai gan ASV nostāja ir kļuvusi skaidrāka, tā joprojām atrodas veidošanas stadijā. ASV nostāja zināmā mērā būs atkarīga arī no Ukrainas, proti, kā Ukraina pieņems ASV nostāju, kāda būs Krievijas un arī Eiropas valstu pozīcija. Šī ir neliela daļa no garāka procesa, kas, visticamāk, turpināsies visa gada garumā.