Divu bērnu tēvam Dmitrijam Sibīrijas pilsētā Novosibirskā trīs gadus ilgais Krievijas iebrukums Ukrainā ir traucējis dzīvē vairāk nekā jebkas cits. Viņš ir IT speciālists, kurš iebilst pret prezidenta Vladimira Putina politiku. Dmitrijs ir saņēmis sāpīgus triecienus Rietumu sankciju dēļ – tās ir pamatīgi kaitējušas viņa biznesam, Krievijā pieaug cenas dažām precēm, piemēram, automašīnām, uzņēmēja dēls ir pakļauts, viņaprāt, bīstamai nacionālistiskajai propagandai skolā – to, kā karš maina Krievijas cilvēku dzīvi, pētījuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) žurnālisti.
Savus pilnos vārdus aptaujātās personas saprotamu iemeslu dēļ žurnālistiem lūgušas neatklāt.
Dmitrijs, kurš vienmēr ir pavadījis atvaļinājumu ģimenes mājā vai tuvējā Altaja reģionā, ir gandrīz 50 gadus vecs. Viņš ir piedzīvojis lielo ģeopolitisko satricinājumu, Padomju Savienības sabrukumu 1991. gadā, Krievijas rubļa krahu 1998. gadā un globālo ekonomisko krīzi 2008.-2009. gadā, kas smagi skāra arī Krieviju.
“Sankciju dēļ lietas ir sarežģītas, jo Krievijas programmatūras tehnoloģija vienkārši nav tik laba kā ASV. Bet man ir pietiekami daudz naudas, lai segtu izdevumus, izņemot jaunu automašīnu," saka Dmitrijs, piebilstot, ka automašīnas "tagad ir ļoti dārgas" un arvien vairāk Krievijas tirgū ir ķīniešu automašīnu.
Līdzīgi kā citi Krievijas iedzīvotāji, kurus uzrunāja ar RFE/RL, Dmitrijs lūdza nenosaukt viņa uzvārdu drošības apsvērumu dēļ, jo Krievijas varas iestādes stingri ierobežo visu veidu kritiku.
Divu bērnu māmiņai Maskavā Viktorijai, kurai ir radinieki Ukrainā, sākotnējais šoks un bailes, kādas bija kara sākumā, ir mazinājušās. Dažu medikamentu trūkums, ko izraisīja kara pirmais periods, jau sen ir aizmirsts. Daudzu preču cenu kāpumu kompensēja algu pieaugums. Turklāt Maskavā pēdējo trīs gadu laikā atklātas vairākas jaunas izklaides vietas, kas ir padarījušas dzīvi patīkamāku. Lielākā nelaime - ļoti ierobežotās iespējas ceļot uz Rietumiem. Savulaik Viktorija un viņas ģimene ik gadu apmeklēja kādu no Eiropas galvaspilsētām, piemēram, Parīzi, Romu. Tagad viņa spiesta atvaļinājumu pavadīt lielākoties Tuvajos Austrumos vai Krievijā. Krievijas tūrisma nozare ir piedzīvojusi investīciju pieaugumu pēc tam, kad Rietumi Krievijai aizcirta durvis, protestējot pret iebrukumu Ukrainā. Kā stāstīja Viktorija, Altajs, Kaukāzs un Soči pie Melnās jūras tagad ir viņas un viņas draugu maskaviešu ceļojumu galamērķi.
“Neviens no maniem draugiem nav īsti piedzīvojis grūtības kara dēļ. Bet es esmu no Maskavas, savukārt situācija reģionos ir ļoti atšķirīga,” stāsta Viktorija.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir kļuvis par vienu no 21. gadsimta traģiskākajiem mirkļiem, prasot neskaitāmus cilvēku upurus, graujot Rietumu vadīto pasaules kārtību, kāda pastāv kopš Otrā pasaules kara.
Kara sekas dažādi izpaužas arī Krievijas iekšienē. Karš 144 miljonus Krievijas pilsoņu lielākoties atstāj neskartus. Daudzi no viņiem no kara gūst labumu, citi cieš zaudējumus - dzīvības un savas tiesības uz brīvību.
Kā atzīmēja Viktorija, maskavieši, izņemot politiski aktīvos, ir lielā mērā glābti no kara sliktākajām sekām, piemēram, iesaukšanas armijā.
Reģionos, piemēram, Belgorodā, kas atrodas pie robežas ar Ukrainu un Burjatiju, kas ir viena no nabadzīgākajām Sibīrijas daļām, kara ietekme ir bijusi ļoti jūtama, sākot no neskaitāmiem nāves gadījumiem un tūkstošiem ievainoto.
Vīrieši no reģioniem veido lielāko daļu Ukrainā karojošo Krievijas karavīru. Viņiem dalība karā ir bijusi loterijas biļete. Ja izdodas atgriezties dzīviem, viņus sagaida balva - apjomīga finansiāla atlīdzība pēc vietējiem Krievijas standartiem.
Daudziem Krievijas dziļajās provincēs mītošajiem karš Ukrainā ir biļete uz labklājību.
Karavīru algas ir vairākas reizes lielākas nekā algas reģionos. Daudziem tā ir iespēja iegādāties savu pirmo dzīvokli, labāku automašīnu vai atļauties pirmo atvaļinājumu ārzemēs. Taču tas viss ir tikai ar nosacījumu, ja paliec dzīvs. Lielo algu vilinājums mudinot vīriešus nabadzīgos reģionos brīvprātīgi doties uz fronti. Vairāki aptaujātie ziņu vietnei “Current Time” savu militāro dienestu raksturojuši kā “darbu”.
Secināms, ka Krievijas izraisītā kara dēļ notikusi apjomīga bagātību pārvirzīšana no valdības nacionālā fonda uz nabadzīgākajiem reģioniem karavīru algu, pabalstu maksājumiem, piemēram, par karā bojāgājušajiem un ievainotajiem, un militāro ieroču un aprīkojuma pasūtījumiem. Krievija aizsardzības izdevumus šogad palielinājusi par ceturtdaļu līdz 150 miljardiem dolāru. Daudzas Krievijas militārās rūpnīcas atrodas reģionos. Tur vairoja darba vietas, aug atalgojums.
“Kara izdevumi ir radījuši patērētāju uzplaukumu visā valstī, ne tikai Maskavā. Bet tas nav ilgtspējīgi. Tiklīdz miera līgums tiks noslēgts, tas apstāsies un ienākumi ievērojami samazināsies," RFE/RL sacīja pētījumu firmas “Macro-Advisory” dibinātājs Kriss Vīfers.
Karš neatņemami nes sāpes un ciešanas ne tikai Ukrainai - arī Krievijai. Kremlis par saviem upuriem runā klusi, negribīgi. Bijušais ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins janvārī paziņoja, ka Krievija līdz šim karā ir zaudējusi vairāk nekā 700 000 kritušo un ievainoto karavīru, radot milzīgu stresu valsts vēsturiski nepietiekami finansētajai veselības aprūpes sistēmai. Etniskie reģioni, piemēram, Burjatija, ir nesuši galveno kara nāves nastu.
Melnie līķu maisi un zārki, kuros guldīti bojā gājušie karavīri, mazās pilsētās un ciematos kara sākumā visā valstī raisīja šoku. Tagad, pēc trim kara gadiem, kaujās kritušo Krievijas karavīru skaits turpina pieaugt. Tas liek Kremlim nāves gadījumus padarīt par valsts noslēpumu, lai tie neizraisītu sociālos nemierus. Tomēr valsts zaudējumu patieso apmēru slēpšana neglābj krievus no trauksmes par ziņām par savu cita kaimiņu nāvi.
"Sākotnēji tika apspriesta katra nāve un mēs piedalījāmies visās bērēs. Tagad es pat nezinu, kurš bija pēdējais kritušais, kurš nomira, vai viņi vispār nomira, vai cik no viņiem gāja bojā," stāstīja 40 gadus veca skolotāja no Ulanudes pilsētas.
2022. gadā uzsākot plašo iebrukumu Ukrainā, Putins lēma par biedrošanās un privātuma brīvības ierobežošanu.
Cilvēki, kas pauž iebildumus pret karu, regulāri tiek apsūdzēti ekstrēmismā un notiesāti ar gariem cietumsodiem. Migranti no Vidusāzijas ir spiesti cīnīties par savām tiesībām. Daudzi no viņiem tiek deportēti.
Krievijas opozīcijas kustība ir sabrukusi. Tās līderi ir ieslodzīti cietumā, nogalināti un padzīti no valsts. Savukārt opozīcijas līderu sekotāji drošības nolūkos vai nu aizbēguši uz ārzemēm, vai, baidoties no aresta, pārtraukuši publiski kritizēt varu.
Spēcīgais kara, indoktrinācijas un represiju sajaukums ir sašķēlis sabiedrību. Karš pasliktina Krievijas jau tā drausmīgo demogrāfisko situāciju. Valdība ierobežo piekļuvi abortiem un kāpina stimulus sievietēm dzemdēt vairāk bērnu. Pēc Kremļa aicinājuma pēdējo mēnešu laikā vairāk nekā ducis Krievijas reģionu ir pieņēmuši likumus, kas aizliedz "piespiest veikt abortu".
Krievijas iebrukums Ukrainā ir pārrāvis gadu desmitiem ilgās tirdzniecības saites ar Rietumiem. ASV un Eiropas uzņēmumi, tostarp ražotāji un mazumtirdzniecības ķēdes, ir Krieviju pametuši. Brīvo vietu ir ieņēmuši vietējie un Āzijas uzņēmumi. Pastaigājoties pa ielām, pamanāms, ka nav redzami daudzi pazīstami Rietumu zīmoli nosaukumi un veikali. Ir daudz Krievijas uzņēmumu, kas pārdod līdzīgus produktus vai Āzijas produktus. Uz ielām un ceļiem redzams daudz vairāk ķīniešu automašīnu. Eiropas tūristus, kas plūda uz Maskavu un Sanktpēterburgu karstajos vasaras mēnešos, nomainījuši arābu un ķīniešu viesi. Krievijas aviokompānijas izstrādā aizvien jaunus maršrutus Tuvajos Austrumos un Āzijā.
Pat ja diplomātiskās un biznesa attiecības ar Rietumiem pēc miera līguma tiks pilnībā atjaunotas, maz ticams, ka tirdzniecības un citas attiecības ar Krieviju atgriezīsies iepriekšējā stāvoklī. Krievi neatgriezīsies pie vecajiem ieradumiem pirkt Rietumu preces vai ceļot galvenokārt uz Rietumiem, jo tagad viņi ir pieraduši pie jaunajiem zīmoliem un galamērķiem.
