Kariņš: Latvijas lielākais drauds ir vāja valdība

Bijušais premjerministrs un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), kas pašlaik ir vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos starptautiskajā stratēģiskās komunikācijas aģentūrā "Kreab", intervijā LETA stāsta, kāpēc miers Ukrainā nav iespējams bez reālām Rietumu drošības garantijām, kāpēc ASV latvieši balsoja par Donaldu Trampu un kāpēc Eiropas lielākais apdraudējums ir galēji labējie spēki.

Putins ir izteicies, ka miera sarunās ar Trampu viņš vēlas runāt ne tikai par Ukrainu, bet plašāk par visu Austrumeiropas reģionu. Ko, jūsuprāt, viņš ar to domā?

Putins ar karadarbības palīdzību grib atjaunot Krievijas impēriju. Iemesls, kāpēc viņš pašlaik neiet tālāk par Ukrainu, ir tas, ka viņš dabūtu pa nagiem. Eiropa ir tik spēcīga, ka Krieviju noēstu pilnībā. Kad es vēl biju premjers un Briselē runāju ar NATO ģenerāļiem, viņi man skaidroja, ka militārais potenciāls ir ļoti svarīgs. Un Eiropai tas ir daudzkārt lielāks nekā Krievijai, kas nespēj iekarot vienu pašu Ukrainu. Krievijai līdztekus militārajai ir vēl viena fronte, kas ir propaganda. Ja nevar uzvarēt Eiropu kā kopumu, tad tā ir jāsaskalda. Ungāriju atskalda, Slovākiju atskalda, Vāciju mēģināja atskaldīt (caur vēlēšanām - red.), neizdevās. Un tas process jau nebeigsies. Putins jau ir karā ar Eiropu, mēģinot mūs saskaldīt un vājināt.

Ja situācija ar Eiropas militāro potenciālu ir tik laba, kāpēc mēs nespējam Putinam Ukrainā sadot pa zobiem?

Jo vairāku gadu garumā lielās valstis Ukrainai bruņojumu deva, nosacīti runājot, pusstundu par vēlu. Arī tagad situācija līdz galam vēl nav mainījusies, lai gan domājams, ka Vācija varētu sākt piegādāt "Taurus" raķetes. Iemesls, kādēļ ieročus nedeva, bija maldīgās bailes no eskalācijas. Ja Krievija gribētu izmantot kodolieročus, jo frontē iet slikti, tad tas jau būtu izdarīts, kad krievi cieta zaudējumus pie Harkivas. Kremlim kodolieroču izmantošana būtu pašnāvība.

Tomēr jautājums, kas virmo daudzu prātos, - cik droša ir Latvija? Vai Krievija militāri apdraud Baltiju?

Krievija militāri apdraud visu Eiropu. Līdz šim Krieviju no plašāka uzbrukuma ES teritorijā ir atturējis NATO aizsegs, kur ASV no 1949.gada bija drošības pamatgarants. Līdz ar Trampa stāšanos amatā ir jautājums, vai joprojām tas tā ir. Pašlaik nav nekādu indikāciju, ka tas tā nebūtu, bet retorika, kas nāk no Baltā nama, ir kardināli atšķirīga no tā, ko līdz šim ir teicis ikviens Amerikas prezidents. Es nesaredzu, ka pašlaik Latvijai un Eiropai ir lielāks militārs apdraudējums. Tas, ka Krievija ir drauds, ir fakts, bet nedomāju, ka pašlaik apdraudējums ir lielāks kā pirms pāris gadiem. Krievija jau trīs gadus netiek galā ar Ukrainu, kur nu vēl ar ES un NATO. Manuprāt, mūsu lielākais drauds ir nevis ārējs militārs apdraudējums, bet iekšpolitisks apdraudējums, kas ir kopīgs visai ES. Proti, tie ir galējie labējie politiskie spēki, kas daudzās valstīs iegūst līdz pat 30% vēlētāju balsu. Šie spēki atbalsta Krievijas politiku, nevēlas atbalstīt Ukrainu, apšauba NATO utt. Maskavai daudz lētāk un vieglāk ir vājināt Eiropu no iekšienes nekā no ārpuses. Latvijas lielākais drauds ir vāja valdība, vāja politiskā vadība, kas dod iespēju citiem spēkiem nākt pie varas. Tas, manuprāt, ir mūsu lielākais drauds.

Vai NATO 5.pants ir tikpat stingrs kā pirms Trampa, un vai militāra apdraudējuma gadījumā mēs vēl joprojām varam paļauties uz ASV aizsardzību?

Pašlaik, ja klausās atbildīgo amatpersonu, tostarp NATO ģenerālsekretāra Marka Rites, izteikumus, tad NATO 5.pants ir spēkā, nekas nav mainījies. Tomēr pasaule ir mainījusies. ASV ies prom no Eiropas kontinenta, lai gan ne simtprocentīgi. Par amerikāņu klātbūtnes samazināšanu Eiropā tiek runāts jau kopš 2009.gada, kopš prezidenta Baraka Obamas laikiem. Proti, uzstādījums ir, ka Eiropai NATO ietvaros pašai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. Tramps ir atmodinājis Vāciju, Franciju, arī Lielbritāniju, šīs lielvalstis grib uzņemties lielāku lomu Eiropas aizsardzībā. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka dalībvalstu izdevumi aizsardzībai netiks iekļauti budžeta deficītā. Tāpat 150 miljardi eiro tiks novirzīti kopējam aizsardzības fondam. Tas, ka ASV samazinās savu klātbūtni Eiropā, ir neizbēgami. Nezināmais ir tas, cik strauji viņi to gribēs darīt un vai tas notiks tādā tempā, lai Eiropa spētu šīs funkcijas pārņemt. Tādēļ mūsu valdībai nevajadzētu biedēt cilvēkus, bet skaidri pateikt, kāds ir rīcības plāns, lai maksimāli samazinātu iespēju, ka varētu notikt karš. Krievu agresiju var apturēt tikai spēks un vara. Ir vajadzīga militārā vara.