Igaunijas Drošības policijas pārvaldei (KaPO) pērn nācies iejaukties kāda skolnieka darbībā, kurš islāma ekstrēmistu materiālu iespaidā internetā plānoja veikt teroraktu, ziņo “postimees.ee”.
Komunikācija ar domubiedriem internetā un ekstrēmistisku materiālu patērēšana noveda skolēnu līdz ideoloģiskam konfliktam skolā un vēlmei veikt teroraktu Igaunijā.
Eiropas Savienībā jau ir notikuši vairāki teroristu uzbrukumi, ko plānojuši un īstenojuši nepilngadīgie. Daļēji tas ir tāpēc, ka tiešsaistes vide, kurā pusaudži sazinās, apgrūtina viņu radikalizācijas apmēra un uzbrukuma iespējamības novērtēšanu.
Bieži vien saziņa notiek slēgtās, anonīmās platformās, kas nesadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Propaganda tiek izplatīta caur lielām platformām, piemēram, Meta, Instagram, TikTok, Discord, taču ideoloģiskā ietekme un vervēšana notiek arī anonīmos kanālos - Telegram, Element, Threema, Sessions, Conversations un citos.
Tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai izveidotu un tulkotu propagandas saturu vairākās valodās, padarot to pieejamāku nekā jebkad agrāk.
KaPo norāda, ka, lai gan Igaunijas musulmaņu kopiena kopumā joprojām ir miermīlīga, ārējās ekstrēmistu propagandas ietekmē ir novērotas atsevišķu dalībnieku radikalizācijas pazīmes. Nozīmīgs notikums bija konflikts starp teroristu organizāciju Hamās un Izraēlu, kas izraisīja antisemītisku noskaņojumu pieaugumu.
Hamās un Izraēlas konflikta radītā spriedzes dēļ valsts iejaukšanās kļuvusi nepieciešama arī Igaunijā - četrām personām atņemts e-rezidenta statuss, vienai personai atņemta uzturēšanās atļauja, bet vienai personai noteikts ieceļošanas aizliegums.
Teroristu organizācijas izmanto problēmas, kas skar musulmaņu kopienas, lai tās radikalizētu un kūdītu uz konfliktiem, piemēram, tiek izmantota retorika par musulmaņu apspiešanu un islāma apvainošanu. Teroristu organizācijas Daesh un Al-Qaeda nodēvēja Hamās uzbrukumu Izraēlai par daļu no svētā kara - viņi izmantoja notikumu, lai kūdītu savus atbalstītājus.
Lai ekstrēmistiska ideoloģija izplatītos plašāk, nepieciešams palielināt tās atbalstītāju skaitu, ko veicina sabiedrības šķelšanās, turklāt domstarpībām nav obligāti jābūt ideoloģiskām - tās var rasties arī par šauri fokusētām tēmām. Izmantojot Hamās uzbrukumu propagandas nolūkos, par galveno ienaidnieku tika pasludinātas ne tik daudz Rietumu vērtības, bet gan ebreji un Izraēla. Tomēr arī Rietumvalstis joprojām ir mērķi.
Konfliktu starp Hamās, Hezbollah un Izraēlu pavada ievērojams propagandas spiediens. To, ka arī ir Igaunijā cilvēki, kuri atbalsta Hamās retoriku, bija iespējams noteikt, pateicoties notiekošajam preventīvajam darbam.
Musulmaņu kopiena Igaunijā pieaug galvenokārt imigrācijas dēļ - šobrīd kopiena, kurā ir aptuveni 10 000 cilvēku, ir daudznacionāla, un notikumi cilvēku izcelsmes valstīs ietekmē viņu dzīvi Igaunijā. Galvenie integrācijas šķēršļi ir valodas zināšanu trūkums un spēja atrast sociālo loku plašākā vietējā sabiedrībā. 2024. gads musulmaņu kopienai ir bijis notikumiem bagāts - ilggadējais Igaunijas musulmaņu imāms atkāpies no amata, jo konflikts ar citiem musulmaņiem, saikne ar islāma reliģiskajiem līderiem Krievijā, Hamās naratīvu izplatīšana un rīcība personīga labuma gūšanas dēļ viņam neatstāja citas izvēles.
Lai gan Eiropā terorisma draudu līmenis ir augsts, Igaunijā tas joprojām ir zems.
Terorisma draudus galvenokārt ietekmē teroristu tīklu darbība un ar terorismu tieši saistītu personu ierašanās Eiropā, kuras izmanto bezvīzu ceļošanas iespējas Šengenas zonā.
Izlūkdienestu mērķtiecīgais darbs bremzē šo tīklu izaugsmi - to darīt palīdz precīza personu identificēšana un starptautiskā sadarbība, arī paplašināta ES datubāzu savstarpēja izmantošana samazina iespēju teroristiem izbēgt, pat mainot identitāti.
Pagājušajā gadā ievērojami palielinājās to personu vizīšu skaits, kuras Igaunijā tur aizdomās par saistību ar islāma terorismu - KaPo identificēja vairāk nekā 214 šādus cilvēkus, kamēr iepriekš Igaunijā vidēji gadā ieradās aptuveni tikai 50 šādas personas.
Kopš Ukrainas kara sākuma potenciāli bīstamo personu skaits, kas izmanto Šengenas iespējas, ir dubultojies, un Somijas un Krievijas robežas slēgšana 2024. gadā šādu personu skaitu ir atkal dubultojusi.